Rīga: +24.3°С
Dziesmu triumfs Rīgā: XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Koru konkursa fināls pulcē Latvijas talantus
Šodien, 2025. gada 4. jūlijā, Latvijas galvaspilsēta virmos svētku un sasprindzinājuma gaisotnē, jo norisinās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Koru konkursa fināls. Tas ir ne tikai izcils muzikāls notikums, bet arī apliecinājums paaudžu pārmantojamībai un mūsu valsts dziļajām kultūras saknēm. Šajā nozīmīgajā dienā skatuves iekaros 76 Latvijas izglītības iestāžu labākie kori, pulcējot kopumā 3620 jaunos dziedātājus, kuri ir gatavi ar savām balsīm piepildīt Rīgas vēsturiskās zāles, radot neaizmirstamu skaņu simfoniju.
Aizraujošā fināla norises vietas un dalībnieku daudzveidība
Koru konkursa fināls aptvers trīs prestižas Rīgas norises vietas, kuras visas dienas garumā kļūs par dziesmas templi. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē savu meistarību demonstrēs 4.–9. klašu kori, pieskandinot telpu ar jaunības enerģiju un skanīgumu. Latvijas Universitātes Lielajā aulā sacentīsies jauktie kori, kuri tradicionāli pārsteidz ar repertuāra daudzveidību un vokālo spēku. Savukārt Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē uzstāsies gan zēnu kori, kuri apbur ar savu tīro, skaidro skanējumu, gan 5.–12. klašu kori, kas liecinās par augstāko skolas vecuma koru mākslas līmeni.
Katrs no 76 koru kolektīviem ir mērojis garu un pūļu pilnu ceļu, lai nonāktu līdz šim brīdim. Tas ir gadu garš darbs, neskaitāmas mēģinājumu stundas, diriģentu neatslābstošais entuziasms un dziedātāju degsme, kas ļāvusi pārvarēt visas grūtības un izkopt savu talantu līdz teicamam līmenim. Šī diena nav tikai konkurss, tā ir svinības katram dalībniekam, katram diriģentam, katram skolotājam un ģimenei, kas atbalstījusi šo brīnišķīgo ceļojumu dziesmas pasaulē. Tā ir kulminācija centieniem, kas aizsākās ilgi pirms šīs dienas, apliecinot pašu svētku esību un nemitīgo attīstību.
Muzikālā cīņa un repertuāra nianses
Konkursa nolikums paredz, ka katram korim jāizpilda trīs dziesmas, kas demonstrē kolektīva daudzpusību un meistarību. Pirmkārt, obligātā dziesma, kas balstās uz a cappella dziedāšanas tradīciju – dziedājums bez instrumentāla pavadījuma, kurā pilnībā atklājas koru balss skaistums, intonācijas tīrība un spēja radīt harmoniju tikai ar cilvēka balss spēku. Tā ir īpaša prasme, kas apliecina kora patieso meistarību un kopskanējuma izjūtu. Otrkārt, izlozes dziesma no Svētku repertuāra, kas nodrošina vienotu tematisko līniju un atspoguļo svētku muzikālo vēstījumu. Treškārt, brīvas izvēles dziesma, kas ļauj koriem parādīt savu individualitāti, muzikālo gaumi un spēju interpretēt dažādu stilu un laikmetu skaņdarbus. Šī trīsdaļīgā programma ir rūpīgi izsvērta, lai pilnvērtīgi novērtētu katra kolektīva sniegumu.
Starptautiskā žūrija un godīgas vērtēšanas nozīme
Jauno talantu sniegumu vērtē augsti kvalificēta starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir gan Latvijas virsdiriģenti, diriģenti, komponisti un muzikologi, gan arī izcili koru mākslas speciālisti no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Viņu starpā ir tādi pazīstami vārdi kā virsdiriģente Aira Birziņa, Māra Marnauza, komponiste Ilze Arne, diriģente Nora Kalniņa, kā arī Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas asociētā profesore Rasa Gelgotiene, virsdiriģents Kaspars Ādamsons, Māris Sirmais, Jurģis Cābulis, muzikoloģe Inta Pīrāga un lietuviešu diriģents Rolandas Daugela. Zēnu koru un 5.–12. klašu koru sniegumu vērtē komisija virsdiriģenta Romāna Vanaga vadībā, kurā ir arī Mārtiņš Klišāns, komponiste Laura Jēkabsone, virsdiriģente Ilze Valce un igauņu diriģents Edmars Tuuls. Šāda starptautiska žūrija nodrošina ne tikai objektivitāti, bet arī pienes jaunu skatījumu un pieredzes apmaiņu, veicinot koru mākslas izaugsmi visā reģionā. Katra nianse, katra frāze, katra emocija tiek rūpīgi analizēta, lai godam atrastu labākos no labākajiem.
Dziesmu svētku tradīcijas dziļākās saknes un nākotnes spēks
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir daudz vairāk nekā tikai konkurss vai festivāls; tie ir tautas dvēseles atspoguļojums un unikāla kultūras tradīcija, kas UNESCO atzīta par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Šī tradīcija aizsākās tālajā 1960. gada 23. jūnijā, kad Rīgā notika pirmie jaunatnes svētki, turpinot Vispārējo dziesmu svētku iesākto ceļu, kur bērnu priekšnesumi bija nozīmīga daļa jau kopš 20. gadsimta vidus. Tās kodols ir jaunās paaudzes neatlaidīgā vēlme mākslinieciski izpausties, uzturot dzīvu latviešu dziesmas un dejas mantojumu.
Šodienas notikums Rīgā ir spilgts apliecinājums tam, ka šī tradīcija ir dzīva un spēcīga. Tas ir mūsu identitātes stūrakmens, kas cauri gadu desmitiem spējis saglabāt savu nozīmi un piesaistīt jaunus dalībniekus, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, piemēram, skolu tīkla optimizāciju lauku reģionos vai diriģentu atalgojuma jautājumiem. Dziesmu svētki ir vieta, kur bērni un jaunieši ne tikai attīsta savas muzikālās prasmes, bet arī veido kopienas sajūtu, mācās disciplīnu, sadarbību un izjūt piederību kaut kam lielākam un cēlākam. Tā ir unikāla skola, kas audzina jaunos patriotus un kultūras vēstnešus.
Emociju virpulī: Gaidot Lielo balvu
Visas dienas garumā valda neaprakstāma spriedze un prieks. Katrs dziedātājs ar satraukumu gaida savu kārtu, lai dotos uz skatuves un atdotu sirdi dziesmā. Šīs emocijas ir neizsakāmas – uztraukums pirms uzstāšanās, adrenalīns uz skatuves un atvieglojums pēc katras nots. Tieši šīs sajūtas veido neatkārtojamu svētku atmosfēru, kas paliks atmiņā vēl ilgi pēc tam, kad pēdējā akorda atbalss būs noplakusi. Konkursa Lielās balvas ieguvējs tiks paziņots noslēguma koncertā, piešķirot vēl lielāku spriedzi un intrigu, taču jau šodien visi dalībnieki ir uzvarētāji, jo ir daļa no šī grandiozā notikuma. Rezultāti būs pieejami arī Svētku mājaslapā nacgavilet.lv.
Tiešraides LTV1 un LTV7 kanālos ļauj ikvienam Latvijas iedzīvotājam justies daļai no šī kora mākslas brīnuma, atbalstot jaunos talantus un apzinoties šīs tradīcijas milzīgo vērtību. Šie svētki nav tikai dziesma; tie ir stāsts par Latvijas spēku, vienotību un neizmirstamu kultūras mantojumu, ko jaunā paaudze nes ar lepnumu un aizrautību nākotnē.
Sekojiet mums līdzi: