2026. gadā centralizēto eksāmenu sesija sāksies maijā; sertifikātus izsniegs pēc Jāņiem

Centralizēto eksāmenu sesija 2026. gadā: Kas jāzina beidzējiem?

2026. gada pavasaris iezīmē nozīmīgu posmu Latvijas izglītības sistēmā, jo sāksies centralizēto eksāmenu sesija gan pamatskolu, gan vidusskolu beidzējiem. Saskaņā ar valdībā apstiprināto grafiku 2025./2026. mācību gadam, eksāmenu maratons tiks atklāts 11. maijā ar vidusskolas augstākā līmeņa eksāmenu sociālajās zinībās. Šis ir svarīgs brīdis jauniešu dzīvē, kas noslēdz nozīmīgu izglītības posmu un pavirza viņus uz nākamo dzīves nodaļu – augstāko izglītību vai darba dzīvi.

Izmaiņas un jaunumi eksāmenu norisē

Šogad tiek ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, kas varētu atvieglot skolēnu un skolu ikdienu. Viens no galvenajiem jaunumiem ir pieteikšanās termiņa pagarināšana uz 15. janvāri, kas iepriekš bija 15. decembris. Šī izmaiņa sniedz skolēniem vairāk laika sagatavoties un novērtēt savas spējas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Turklāt, lai mazinātu kopējo pārbaudījumu slogu, 9. klasē vairs nebūs centralizētā eksāmena svešvalodās. Tā vietā skolēni no 22. līdz 24. aprīlim kārtos obligātu monitoringa darbu kādā no svešvalodām – angļu, franču vai vācu valodā, pēc pašu izvēles. Šī monitoringa darba vērtējums neietekmēs pamatizglītības iegūšanu, nodrošinot mierīgāku pieeju svešvalodu prasmju novērtēšanai. Tāpat, lai vienkāršotu procesu, 9. klases skolēnu vecākiem vairs nav nepieciešams iesniegt iesniegumus par pieteikšanos eksāmeniem – izglītības iestādēm būs pienākums reģistrēt visus 9. klases skolēnus Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā.

Eksāmenu grafiks un saturs

Vidusskolēniem eksāmenu sesija noslēgsies 12. jūnijā ar augstākā līmeņa eksāmenu ģeogrāfijā. Citu priekšmetu eksāmenu datumi ir sekojoši: svešvalodas – no 25. līdz 28. maijam, matemātika – 1. jūnijā, bet latviešu valoda – no 3. līdz 5. jūnijam. Interesants jaunums ir optimālā līmeņa eksāmenu ieviešana ķīmijā, fizikā un bioloģijā, kas notiks attiecīgi 18., 20. un 22. maijā. Tomēr no šiem eksāmeniem būs atbrīvoti tie skolēni, kuri iepriekšējos divos gados jau ir kārtoti monitoringa darbu kādā no šiem dabaszinātņu priekšmetiem, kā arī tie, kas plāno kārtot augstākā līmeņa eksāmenu. Šis pasākums paredzēts, lai dotu iespēju skolēniem padziļināt zināšanas tajās jomās, kurās viņi plāno turpināt izglītību, vienlaikus samazinot nevajadzīgu noslodzi.

Pamatizglītības sertifikāti un monitoringa darbi

Pamatskolas beidzējiem valsts pārbaudes darbu sesija sāksies 19. maijā ar eksāmenu latviešu valodā, kam sekos matemātikas eksāmens 26. maijā. Tāpat 28. aprīlī paredzēts diagnosticējošais darbs dabaszinātnēs. 9. klasē minimālais sasniedzamais vērtējuma slieksnis centralizētajos eksāmenos ir 15%, savukārt vidējā izglītībā – vismaz 20%. Lai gan monitoringa darbiem svešvalodās nav noteikts minimālais slieksnis, tie ir obligāti, taču to rezultāti neietekmēs pamatizglītības apliecības iegūšanu. Papildus tam, lai izprastu skolēnu lasīt-, rēķināt- un dabaszinātņu prasmes, 3. un 6. klasēm aprīlī tiks organizēti monitoringa darbi. Arī 2., 5. un 8. klašu skolēni piedalīsies monitoringa darbos, kas saistīti ar pāreju uz vienotu mācību saturu latviešu valodā.

Sertifikātu izsniegšana pēc Jāņiem

Gaidītais brīdis, kad skolēni saņems savus apliecības par sasniegto izglītības līmeni, pienāks pēc Jāņiem. Pamatskolas absolventi varēs saņemt savus sertifikātus sākot ar 2026. gada 26. jūniju. Savukārt vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti būs pieejami no 2026. gada 3. jūlija. Šie dokumenti ir apliecinājums jauniešu centībai un iegūtajām zināšanām, kas pavērs durvis uz tālākām iespējām gan studiju, gan karjeras ziņā.

Valdības lēmumi un diskusijas

Lēmums par centralizēto eksāmenu grafiku un izmaiņām tika pieņemts Ministru kabineta sēdē, taču tas izraisīja arī diskusijas. Ministru prezidente Evika Siliņa pauda neizpratni par jauno dabaszinātņu eksāmenu, īpaši attiecībā uz to, kā skolēni, kas nav padziļināti apguvuši šo priekšmetu, spēs sagatavoties tik īsā laikā. Viņa uzsvēra, ka nevajadzētu eksperimentēt ar skolēniem un ir svarīgi skaidrot, kādas izmaiņas mācīšanas praksē notikušas, lai palīdzētu uzlabot rezultātus. Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde gan norādīja, ka obligātais eksāmens dabaszinātnēs nav pārsteigums, jo tas tika iecerēts jau pirms trim gadiem, pieņemot vidējās izglītības standartu. Viņa piebilda, ka IZM sadarbībā ar OECD ekspertiem izstrādās ilgtermiņa stratēģiju valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei, lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu izglītības sistēmu.