Atvieglojums miljoniem: AST jaunais tarifs sola stabilitāti un pat nelielu samazinājumu

Enerģētiskā Stabilitāte: Cerību Stars ikvienā Mājoklī un Uzņēmumā

Laikā, kad globālās enerģētikas ainavu raksturo nepārtrauktas pārmaiņas un neskaidrība, no Latvijas enerģētikas sektora nāk patīkamas ziņas, kas vieš atvieglojumu daudzu iedzīvotāju un uzņēmēju sirdīs. AS „Augstsprieguma tīkls” (AST), valstiski svarīgais elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, ir nācis klajā ar jaunu tarifu projektu 2026.–2028. gadam, kas, pretēji sākotnējām bažām un kaimiņvalstu pieredzei, paredz nevis izmaksu pieaugumu, bet gan stabilitāti, pat ar nelielu samazinājumu 0,6% apmērā. Šis lēmums ir kā atelpa pēc spriedzes pilna perioda, kas daudziem vēl sāpīgi iezīmējies atmiņā, un tas apliecina valsts apņēmību veidot prognozējamu un konkurētspējīgu enerģētikas vidi.

Vēsturisks Kontrasts un Apzinīga Pārvaldība

Lai patiesi novērtētu šo pozitīvo pavērsienu, ir vērts atskatīties uz neseno pagātni. Mēs vēl spilgti atceramies 2023. gada 1. jūliju, kad stājās spēkā iepriekšējais AST pārvades tarifs ar aptuveni 30% pieaugumu. Vienlaikus ar to AS “Sadales tīkls” pakalpojumu cenas palielinājās vidēji par 32%, kas atsevišķām mājsaimniecībām izraisīja pat šokējošu rēķinu pieaugumu līdz 80%. Šis tarifu lēciens, ko ietekmēja energoresursu cenu svārstības un ģeopolitiskā nenoteiktība, radīja milzīgu spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem un uzņēmumu konkurētspēju, liekot valdībai nekavējoties iejaukties un rosināt likuma grozījumus, lai noteiktu maksimālos tarifu pieauguma griestus. Šodienas paziņojums ir pretrunā ar šo smago pieredzi un liecina par AST komandas izcilu darbu un stratēģisko pieeju uzņēmuma pārvaldībā pat sarežģītos apstākļos, kad inflācija un būvniecības izmaksu kāpums rada spiedienu uz daudziem uzņēmumiem.

Panākumu Atslēga: Optimizācija un ES Finansējums

Kā tad AST izdevies panākt šādu tarifu stabilitāti, kamēr, piemēram, Igaunijā tiek prognozēts elektroenerģijas pārvades izmaksu pieaugums teju 40% apmērā? Atbilde slēpjas vairākos faktoru kopumos. Pirmkārt un galvenokārt, tie ir ilgtermiņa optimizācijas pasākumi, ko AST konsekventi īstenojis. Uzņēmums spējis noturēt izmaksu stabilitāti, neraugoties uz būtiski pieaugušo darba apjomu un funkcijām, tostarp saistībā ar tīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu, kas ir viens no nozīmīgākajiem enerģētiskās neatkarības projektiem Baltijā. Šis process paredzēja ātrāku sagatavošanos tīklu atvienošanai no BRELL loka (Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas) un pievienošanos Eiropas tīklam jau no 2025. gada februāra, gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus. Šāda stratēģiska pārorientēšanās prasīja papildu resursus, tostarp jaunu dispečeru, drošības dienesta speciālistu pieņemšanu un investīcijas balansēšanas jaudas tirgus izveidē un uzraudzībā.

Otrkārt, liela loma ir Eiropas Savienības finansējuma piesaistei. AST ir sekmīgi piesaistījis ievērojamus ES līdzekļus tādiem vērienīgiem projektiem kā atjaunoto un no jauna uzbūvēto pārvades līniju izveidei ar Igauniju, Kurzemes lokam un sinhronajiem kompensatoriem, kā arī bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmu (BESS) būvniecībai Rēzeknes un Tumes apakšstacijās. Šis finansējums ir vitāli svarīgs, jo tas samazina kapitālizdevumus, kuri netiek ieskaitīti nolietojumā un kapitāla atdevē, tādējādi tieši atvieglojot spiedienu uz tarifu. Piemēram, jaunā dispečeru vadības centra būvniecībai, kas ir kritiski svarīgs projekts energosistēmas drošai vadībai, piesaistīts ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljonu eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti centra izbūvei, faktiski neradot ietekmi uz pārvades tarifu.

Treškārt, AST sastrēguma vadības ieņēmumu novirzīšana tarifa izmaksu segšanai arī ir būtisks faktors, kas ļāvis nodrošināt konkurētspējīgāku elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifu Baltijā. Papildus tam, uzņēmums ir optimizējis administratīvās izmaksas, galvenokārt saistībā ar darbaspēku, demonstrējot apzinīgu pieeju resursu pārvaldībai.

Ministra Vīzija un Valstiskais ieguvums

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, tiekoties ar AST vadību, uzsvēra, ka pārvades izmaksas AST atbildības zonā nedrīkst pieaugt, jo konkurētspējīga elektroenerģijas cena ir kritiska gan iedzīvotājiem, gan tautsaimniecībai. Viņš pauda gandarījumu par AST spēju nodrošināt tarifu stabilitāti, ko panākusi profesionāla un stratēģiska uzņēmuma pārvaldība, kas orientēta uz sabiedrības un klientu interesēm. Šis pozitīvais signāls ir īpaši svarīgs investoriem, kas meklē stabilu un prognozējamu vidi saviem kapitālieguldījumiem.

Latvijas enerģētikas stratēģija 2025.–2050. gadam paredz, ka Latvija 2050. gadā būs reģiona energocenu līderis ar augstu enerģētisko pašpietiekamību. AST loma šīs stratēģijas īstenošanā ir neatsverama. Uzņēmums investē ne tikai tīkla modernizācijā un jaudu palielināšanā, lai spētu pieslēgt arvien vairāk atjaunojamās enerģijas avotu, bet arī nodrošina sistēmas drošumu un stabilitāti. Tiek prognozēts, ka nākamgad elektroenerģijas rēķiniem kopumā vajadzētu samazināties, pateicoties ne tikai stabilajam pārvades tarifam, bet arī tirgus tendencēm un atjaunojamo energoresursu pieaugumam. Jūnijā Latvijā jau tika novērota viena no zemākajām elektroenerģijas cenām kopš 2020. gada novembra, ko veicināja augsta atjaunojamo energoresursu izstrāde.

Pārvades Tarifa Vieta Kopējā Rēķinā un Nākotnes Perspektīvas

Ir svarīgi atcerēties, ka pārvades tarifs ir tikai viena no vairākām komponentēm, kas veido kopējo elektroenerģijas rēķinu. Lielāko daļu rēķina veido maksa par pašu elektroenerģiju un sadales tarifs, kas aptuveni 25% apmērā ietver arī AST izmaksas. Tāpēc tiešā pārvades tarifa samazinājuma ietekme uz gala patērētāju rēķinu var nebūt milzīga, taču tā ir svarīgs faktors, kas veicina kopējo stabilitāti un pozitīvo tendenci. Pārvades sistēmas operatora tarifu izmaiņas tieši ietekmē sadales sistēmas operatoru un tos lietotājus, kuri ir tieši pieslēgti pārvades sistēmai, taču galu galā tās atspoguļojas visu patērētāju rēķinos.

Nākamajos gados AST turpinās stratēģiskas investīcijas tīkla attīstībā un modernizācijā. Līdz 2034. gadam plānots investēt 444,85 miljonus eiro, no kuriem 82,12 miljoni tiks piesaistīti no ES fondiem. Šīs investīcijas nepieciešamas, lai nodrošinātu sistēmas inerces palielināšanu, bateriju sistēmu integrāciju un liela mēroga atjaunojamās enerģijas elektrostaciju pieslēgšanu tīklam. Tāpat paredzēta pakāpeniska pārvades tīkla modernizācija, uzstādot jaunas pretavārijas automātikas iekārtas un pilnveidojot starptautisko savienojumu komercuzskaiti un dispečervadības sistēmu. Šādas investīcijas ir būtiskas, lai Latvija spētu pielāgoties pieaugošajam pieprasījumam pēc elektroenerģijas, īpaši industriālajā un transporta sektorā, un nodrošinātu valsts enerģētisko drošību un neatkarību. Latvijas mērķis ir kļūt par reģiona energocenu līderi un sasniegt augstu enerģētisko pašpietiekamību, un AST jaunais tarifu projekts ir pārliecinošs solis šajā virzienā.

Reģionālā Konkurētspēja un Perspektīvas

Latvijas spēja saglabāt pārvades tarifu nemainīgu, kamēr kaimiņvalstis saskaras ar būtisku pieaugumu, ir skaidrs apliecinājums valsts konkurētspējai enerģētikas sektorā. Igauņu sistēmas operators jūlijā publiski informējis par gaidāmo izmaksu kāpumu tarifā teju 40% apmērā, bet Lietuvas pārvades sistēmas operators plāno būtiski palielināt darbinieku skaitu, kas neizbēgami atstās iespaidu uz izmaksām. Salīdzinot ar šīm tendencēm, AST sasniegtais rezultāts ir ne tikai finansiāls atvieglojums, bet arī spēcīgs vēstījums par Latvijas enerģētikas sistēmas efektivitāti un uzticamību. Šāda stabilitāte un prognozējamība ir neatņemama sastāvdaļa veiksmīgai tautsaimniecības attīstībai un jaunu investīciju piesaistei. Valdības apņēmība sadarboties ar valsts kapitālsabiedrībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem labvēlīgu vidi, ir pelnījusi atzinību, jo tas veido pamatu ilgtspējīgai un drošai enerģētikas nākotnei.