Rīga: +0.2°С
Ievads: Klusā Cīņa ar Slimību Darba Vietā
Nereti, saskaroties ar saaukstēšanos vai vīrusu, daudzi no mums automātiski sniedzas nevis pēc tējas un segas, bet gan pēc datora vai darba telefona. Šķietami banāla situācija, taču aiz tās slēpjas drāma – bailes pazaudēt darba vietu vai ietekmēt savas karjeras izredzes. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis, daloties pārdomās TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs”, trāpīgi norādīja uz šo sāpīgo realitāti. Viņš uzsvēra, ka, veidojot darba tiesisko regulējumu, mūsu nesatricināmai prioritātei ir jābūt darbinieku aizsardzības saglabāšanai, pat ja ideālu risinājumu atrašana šķiet kā staigāšana pa naža asmeni.
Bailes kā Dzinējspēks: Kāpēc Slimojam Kājās?
Aptauju dati glezno satraucošu ainu: ievērojama daļa Latvijas strādājošo jūtas iesprostoti dilemmā starp veselību un darba drošību. Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) veiktā aptauja 2019. gadā atklāja, ka gandrīz 40% darbspējīgā vecuma iedzīvotāju baidās zaudēt darbu, ja atļausies slimot. Šīs bailes nav vienkārša nervozitāte; tās ir dziļi iesakņojušās reālās vai iedomātās sekās, piemēram, darba zaudēšana, ienākumu samazināšanās vai pat “sabojāta reputācija” darba tirgū, kas vēlāk var apgrūtināt jauna darba atrašanu. Īpaši smagi šo slogu izjūt cilvēki ar zemiem ienākumiem un noteiktos reģionos. Viņiem slimības lapas sniegtā kompensācija bieži vien šķiet nepietiekama, lai nosegtu ikdienas tēriņus un medicīnas izmaksas, kas Latvijā var būt diezgan augstas un grūti pieejamas. Šī finansiālā nedrošība dzen cilvēkus pieņemt sāpīgus lēmumus – vilkt mugurā darba apģērbu pat tad, kad ķermenis kliedz pēc atpūtas.
Likuma Burts un Dzīves Realitāte
No Darba likuma skatu punkta situācija šķiet skaidra un darbiniekam labvēlīga. Latvijas tiesību akti nodrošina darbinieku aizsardzību pārejošas darbnespējas laikā. Darba devējam parasti nav tiesību uzteikt darba līgumu, ja darbinieks slimo un viņam ir izsniegta darbanespējas lapa. Šis aizliegums ir spēkā, izņemot gadījumus, kad slimošana kļūst pārmērīgi ilga – ilgāk par sešiem mēnešiem nepārtraukti vai vienu gadu triju gadu periodā, turklāt pat šeit ir svarīgi izņēmumi attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām. Valsts darba inspekcija (VDI) nepārprotami uzsver: darba devēja prasība slimam darbiniekam pildīt darba pienākumus, ignorējot ārsta norādījumus, ir prettiesiska. VDI gadu gaitā ir saņēmusi neskaitāmas sūdzības par šādu praksi, kas liecina, ka likuma burts un ikdienas realitāte bieži vien nesaskan. Darbinieki baidās ziņot par šādiem pārkāpumiem, baiļojoties no sekām, lai gan VDI mudina vērsties pie tās un sola veikt pārbaudes.
Arodbiedrību Perspektīva: Svirskis par Aizsardzības Būtisko Lomu
Mārtiņa Svirska un LBAS nostāja šajā jautājumā ir nelokāma – darbinieku tiesību un aizsardzības mehānismu saglabāšana ir fundamentāla. LBAS, kā viena no aktīvākajām darba ņēmēju interešu aizstāvēm Latvijā, regulāri iesaistās diskusijās par darba tiesisko regulējumu, cīnoties par taisnīgākiem un drošākiem darba apstākļiem. Arodbiedrību skatījumā, darba tiesiskajam regulējumam ir jābūt spēcīgam balstam, kas pasargā darbinieku brīžos, kad viņš ir visievainojamākais – slimības laikā. Svirskis, komentējot darba tiesisko regulējumu, izcēla nepieciešamību atrast līdzsvaru, taču ar skaidru prioritāti – darbinieka labklājībai un drošībai ir jābūt pirmajā vietā. Viņa paustais viedoklis sasaucas ar LBAS mērķi nodrošināt sociālās garantijas, kas veicina personības brīvu un vispusīgu attīstību, nevis ierobežo to baiļu un nedrošības dēļ.
Sekas, kas Skar Visus
Strādāšana slimības laikā nav tikai individuāla darbinieka problēma; tās ir domino efekta sekas, kas skar gan kolēģus, gan uzņēmumu, gan sabiedrību kopumā. Slims darbinieks ne tikai riskē ar savu veselību, potenciāli izraisot komplikācijas un ilgstošas veselības problēmas, bet arī apdraud savu kolēģu veselību, veicinot infekciju izplatīšanos darba kolektīvā. No darba ražīguma viedokļa, slims darbinieks ir mazāk efektīvs, pieļauj vairāk kļūdu, kas var radīt finansiālus zaudējumus uzņēmumam un pat izraisīt nelaimes gadījumus darbā. Ilgtermiņā šāda prakse grauj darbinieku morāli, palielina izdegšanas risku un veicina neveselīgu darba kultūru, kurā veselība tiek upurēta produktivitātes altāra priekšā. Arodslimības, kas bieži vien ir tieši saistītas ar nepiemērotiem darba apstākļiem un pārmērīgu slodzi, kļūst arvien izplatītākas, radot gan individuālas ciešanas, gan būtisku slogu veselības aprūpes sistēmai.
Ceļš uz Veselīgāku Darba Vidi
Lai mainītu šo situāciju, ir nepieciešama daudzpusīga pieeja. Pirmkārt, ir būtiski stiprināt Darba likuma normu piemērošanu un uzraudzību, nodrošinot, ka darba devēji ievēro darbinieku tiesības uz slimības lapu. VDI aicinājumi ziņot par pārkāpumiem ir svarīgi, taču paralēli jāmazina darbinieku bailes par iespējamām represijām. Otrkārt, nepieciešams mērķtiecīgi celt darbinieku informētības līmeni par viņu tiesībām un likumā noteiktajām garantijām. Treškārt, darba devējiem ir jāsaprot, ka vesels un atpūties darbinieks ilgtermiņā ir daudz vērtīgāks par slimu darbinieku, kurš mēģina pildīt savus pienākumus. Tas prasa veidot atbalstošu darba kultūru, kurā slimība netiek uztverta kā vājums vai neuzticamības pazīme.
Sociālā Dialoga Spēks
LBAS un Mārtiņa Svirska aktīvā dalība sociālajā dialogā ir nenovērtējama. Diskusijas starp arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valsts iestādēm ir platforma, kurā iespējams meklēt risinājumus un panākt vienošanās par labākiem darba apstākļiem. Darba koplīgumu loma šajā procesā ir īpaši nozīmīga – tie var paredzēt darbiniekiem labākus nosacījumus, nekā to prasa likums, tādējādi mazinot nedrošību un bailes slimot.
Secinājumi: Aicinājums uz Līdzcietību un Atbildību
Mārtiņa Svirska paustais satraukums par darbinieku bailēm zaudēt pozīcijas, strādājot pat slimības laikā, ir spilgts atgādinājums par nepieciešamību pastāvīgi pilnveidot un sargāt mūsu darba tiesisko vidi. Riska mazināšana darba vietā, kā arī psihoemocionālā klimata uzlabošana ir ne tikai likuma prasība, bet arī morāls pienākums. Vesela sabiedrība sākas ar veseliem un drošiem darbiniekiem. Ir svarīgi, lai darba tiesiskais regulējums ietu kopsolī ar realitāti, nodrošinot līdzsvaru starp darba devēju ekonomiskajām interesēm un darbinieku pamattiesībām uz veselību un sociālo drošību. Tikai tā mēs varam cerēt radīt darba vidi, kurā slimība no biedējoša drauda pārvēršas par vienkārši pauzi atveseļošanās ceļā.
Sekojiet mums līdzi: