Baltā stārķa ligzdošanas sezonas aizraujošā hronoloģija: 142 dienas stāsta par dzīvību un izdzīvošanu

Šī gada baltā stārķa ligzdošanas sezona, kas ilga 142 dienas, ir noslēgusies, atstājot aiz sevis aizraujošu stāstu par putnu dzīves ciklu, ko ļāva vērot Latvijas Dabas fonda un AS “Sadales tīkls” nodrošinātā tiešraide no ligzdas Tukuma novadā. Šī unikālā iespēja sniedza ieskatu putnu ikdienā – no pirmajiem ligzdas apmeklējumiem līdz pat jauno putnu drošajam aizlidojumam. Latvijas Dabas fonds ir apkopojis šīs aizraujošās 142 dienas, atklājot gan priekus, gan pārbaudījumus, kas stāsta par šo lepno spārnaiņu dzīvi.

Pirmie atgriešanās un ligzdas iekarojumi

Sezona sākās ar satraukumu un cerībām, kad jau martā Latvijā atgriezās pirmie baltie stārķi. Tukuma novada ligzdā, kas iekārtota uz AS “Sadales tīkls” elektroapgādes balsta, tika novērota pirmā atgriešanās. Pieredzējušie novērotāji nekavējās atpazīt atbraukušo mātīti, iesaukto par “Mammu”, kas šeit ligzdoja arī iepriekšējā gadā kopā ar savu partneri “Tuku”. Tomēr pāris nedēļas ligzdā notika cīņa par teritoriju un partneri – sākumā parādījās jaunpienācējs N3, cerot uz “Tuku”, bet vēlāk parādījās un cīnījās arī cits tēviņš, kurš pēc veiksmīgas cīņas 31. martā palika pie “Mammas”. Šī sīvā cīņa par ligzdu un partneri ir dabisks process, kas nodrošina spēcīgāko un piemērotāko savai sugai.

Pārošanās, dēšana un cerības uz jauno paaudzi

Sākoties pavasara vēsmām un atklājoties ligzdošanas sezonai, stārķu pāris sāka aktīvu ligzdas atjaunošanu un gatavošanos ģimenes pieaugumam. Dzīvības process ligzdā turpinājās ar pārošanos, kas notika jau martā, un tad sekoja olas dēšana. Šogad ligzdā tika izdētas piecas olas, kas jau iepriekšējos gados ir bijis bieži novērots augsts dējumu skaits, liecinot par labvēlīgiem apstākļiem un vecāku gatavību nodrošināt lielu pēcnācēju skaitu. Šī stratēģija ir dabas “apdrošināšanās” pret iespējamiem zaudējumiem un nodrošina sugas turpināšanos.

Mazuļu izšķilšanās un vecāku rūpes

Maijā ligzdā sākās vissareicīgākais notikums – mazuļu šķilšanās. Pirmie divi cāļi pasaulē nāca 15. maijā, un jau nākamajā rītā viņi aktīvi baudīja savas pirmās brokastis. Drīzumā izšķīlās arī pārējie trīs cāļi, piepildot ligzdu ar čiepstošu dzīvību. Vecāku uzdevums kļuva vēl intensīvāks, jo trīs mazuļu barošana prasa milzīgu piepūli – dažkārt dienā bija pat 17 barošanas reizes. Šāds vecāku centīgums ir neatsverams, lai nodrošinātu jauno putnu izdzīvošanu un veselīgu attīstību. Tomēr dabā pastāv arī nežēlīgi, bet nepieciešami mehānismi – jūnija sākumā tika novērots, ka no pieciem cāļiem divi mazākie tika izmesti no ligzdas. Šis nežēlīgais princips, ko dēvē par “dabiskās atlases” procesu, nodrošina, ka spēcīgākie izdzīvo un pārmanto savas īpašības.

Izdzīvošanas cīņa un jaunas prasmes

Jūnijs un jūlijs atnesa gan izaicinājumus, gan jaunas prasmes putnu jaunajai paaudzei. Ilgstošās lietavas radīja apstākļus, kurās mātīte centās pasargāt jaunos stārķēnus ar saviem spārniem, nodrošinot siltumu un sausumu. Pateicoties lielajam mitrumam, jūnija beigās sliekas bieži parādījās putnu ēdienkartē. Šie apstākļi veicināja mazuļu attīstību – labi paēduši, jaunie putni sāka aktīvi vingrināt spārnus, uzmanīgāk vērot apkārtni un ķert gaisa plūsmas, sagatavojoties savam pirmajam lidojumam. Šī gatavošanās ir kā bērnu rotaļas – dažreiz ligzdā tika atrasts kāds koks vai gliemežvāks, ar ko spēlēties, attīstot savas prasmes un ķermeņa koordināciju. Viens no pirmajiem stārķēniem, iesaukts par “Punktīti”, 20. jūlija rītā veica savu pirmo lidojumu, izturējot gaisā 23 sekundes. Šis brīdis bija īpaši satraucošs gan putnu vecākiem, gan skatītājiem, kas vēroja tiešraidi.

Pārliecība par spārniem un tuvāks skatījums uz pasauli

Jauno putnu spārnu platums, kas var sasniegt pat 1,5 metrus, ļauj viņiem izmantot pasīvo lidošanu – pielāgojoties siltā gaisa plūsmām, lai bez spārnu kustināšanas celtos augšup un planētu. Šī prasme ir būtiska, lai taupītu enerģiju un spētu veikt garos migrācijas ceļus. Šie prātu un ķermeni attīstošie lidojumi ir kā pirmie soļi patstāvīgajā dzīvē. Kad stārķēni jūtas droši un ir attīstījuši nepieciešamās prasmes, viņi sāk arvien vairāk interesēties par apkārtējo pasauli, pētot un izzinot ligzdas apkārtni. Reizēm, kad ligzdai pietuvojās kāds svešinieks, abi vecāki demonstrēja savu aizsardzības instinktu – uzpūtās, saboza spalvas un gatavojās aizstāvēt savu mājvietu. Šīs reakcijas ir dabiska pazīme par vecāku gatavību un spēju aizsargāt savu ģimeni un teritoriju.

Sezonas noslēgums un nākamā gada gaidas

142 dienas – tas ir ilgs posms, kurā baltais stārķis ir piedzīvojis gan prieku, gan bēdas, gan arī attīstību un izaugsmi. Visi šie notikumi ir rūpīgi dokumentēti ar tiešraides ekrānuzņēmumiem, kurus uzņēmuši paši skatītāji. Šie vizuālie pierādījumi ir vērtīgs materiāls, lai izprastu šo putnu dzīves ciklu un izaicinošos apstākļus, kādos tie darbojas. Latvijas Dabas fonds un AS “Sadales tīkls” turpina savu sadarbību, nodrošinot iespēju sekot līdzi balto stārķu dzīvei arī turpmāk. Ar nepacietību tiek gaidīta nākamā sezona, lai atkal varētu vērot šos brīnišķīgos putnus un dalīties ar aizraujošiem stāstiem par viņu dzīvi.