Degvielas cenas Latvijā: stabilitāte un faktori, kas ietekmē tās

Degvielas cenu stabilitāte Latvijā – starp globālajām svārstībām un vietējiem faktoriem

Lai gan pasaules naftas tirgos notiek nemitīgas cenu svārstības, Latvijā degvielas cenas šobrīd saglabājas vienmērīgas un stabilas. Šādu situāciju apstiprina Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere. Viņa uzsver, ka Latvijas tirgus dinamika ievērojami atšķiras no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijas, kur cenu starpība starp degvielas uzpildes stacijām var sasniegt pat 20 centus par litru. Latvijā šādas ekstrēmas atšķirības nav novērotas, kas liecina par stabilāku un konkurētspējīgāku vidi.

Kā veidojas degvielas cena?

Daudzi autobraucēji uzskata, ka degvielas cenas tieši atspoguļo pasaules jēlnaftas cenu izmaiņas, taču patiesībā situācija ir krietni sarežģītāka. Kā skaidro Ieva Ligere, mazumtirdzniecības cenas Latvijā galvenokārt ietekmē starptautiskās degvielas produktu biržas – benzīna un dīzeļdegvielas kotācijas. Šīs biržu cenas bieži vien nereaģē sinhroni ar jēlnaftas cenām; ir pat gadījumi, kad produktu cenas pieaug, kamēr jēlnafta kļūst lētāka. Tādēļ, analizējot degvielas cenu dinamiku, svarīgāk ir sekot līdzi tieši produktu biržu cenām, nevis tikai jēlnaftas kotācijām. Degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā mainās pakāpeniski un ar laika nobīdi, jo esošais degvielas apjoms uzpildes stacijās ir iepirkts iepriekšējās biržas cenās. Šobrīd vērojamais produktu biržu cenu kritums ir sekas iepriekšējam straujam kāpumam, un tas vēl nav pilnībā atspoguļojies degvielas uzpildes staciju cenās. Ligere norāda, ka mēneša laikā produktu biržas kopaina joprojām ir tuvu neitrālai, ar mērenu, bet svārstīgu pieaugumu, savukārt pēdējās dienās novērojama vairāk lejupvērsta tendence.

Gala degvielas cenai uzpildes stacijās klāt nāk arī citi būtiski faktori: degvielas klase un tās aukstumnoturība (arktiskā dīzeļdegviela ir dārgāka nekā vasaras degviela), biokomponenšu izmaksas un to piejaukuma īpatsvars, loģistikas izmaksas un degvielas tirgotāju atlaižu politika. Piemēram, periodā, kad biokomponenšu cenas strauji kāpa, mazumtirdzniecības cenu pieaugums Latvijā bija mērenāks, jo šis izmaksu spiediens daļēji tika aizstāts ar arktisko degvielu, kas ir dārgāka par vasaras degvielu, bet lētāka par biodegvielu. Tas nozīmē, ka degvielas cena nav tikai jēlnaftas atspoguļojums, bet gan sarežģīts aprēķins, kurā ietilpst vairāki mainīgi lielumi.

Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi

Lai gan pašreizējā situācija degvielas tirgū ir stabila, nākotnē cenu izmaiņas ir grūti prognozēt. Tuvākajos gados plānots paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, kas varētu sadārdzināt litru par aptuveni 3 centiem gadā. Turklāt no 2026. gada, spēkā stājoties jauniem Eiropas līmeņa ogļskābās gāzes emisiju kvotu noteikumiem, degvielas cena varētu pieaugt par aptuveni 15 centiem, jo degvielas tirgotājiem būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Šie aprēķini vēl var mainīties atkarībā no emisijas kvotu cenām, un prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam degvielas cenai varētu klāt nākt vēl aptuveni 30 centi. Turklāt no 2030. gada visās Eiropas Savienības dalībvalstīs degvielā būs jābūt noteiktam atjaunīgās enerģijas apjomam. Šie faktori kopā var radīt ievērojamu degvielas cenu kāpumu tuvākajos gados.

Neskatoties uz gaidāmajiem izaicinājumiem, pašreizējā degvielas cenu stabilitāte Latvijā ir patīkams faktors autovadītājiem, nodrošinot prognozējamību un drošības sajūtu ikdienas plānošanā. Tomēr ir svarīgi sekot līdzi gan globālajiem naftas tirgus notikumiem, gan valsts un Eiropas Savienības politikas lēmumiem, kas varētu ietekmēt degvielas cenas nākotnē.