Rīga: -9.7°С
Nacionālās drošības komisijas vadītāja bažas par studentu statusa izmantošanu
Saeimas deputāts un parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota imigrācijas ierobežošanai, vadītājs Jānis Dombravs paudis bažas, ka atsevišķas Latvijas augstskolas faktiski pelna, ļaujot studentiem no trešajām valstīm legāli uzturēties Latvijā, izmantojot studiju statusu kā ieganstu uzturēšanās atļauju saņemšanai. Kā ziņo telekanāls TV3, viņš norādījis uz tendenci, ka “trešo valstu studenti ir izdzīvošanas moments” daudzām izglītības iestādēm. Šī problēma ir kļuvusi par vienu no fokusiem Saeimas izveidotajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas pēta imigrācijas regulējuma nepilnības.
Parlamentārā izmeklēšanas komisija analizē imigrācijas izaicinājumus
Saeima 2025. gada novembrī nolēma izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai padziļināti izvērtētu problēmas nacionālajā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbībā. Komisijas vadītājs Jānis Dombravs (Nacionālā apvienība) uzsvēris, ka kopš 2015. gada būtiski pieaudzis trešo valstu pilsoņu skaits, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām, pārsniedzot 105 000 cilvēku. Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā pirmreizēji izsniegto uzturēšanās atļauju skaits varētu pieaugt no 16 000 līdz 26 000 gadā. Komisijas darbības termiņš noteikts sešiem mēnešiem, un tās uzdevumos ietilpst arī izpratnes veidošana par studentu statusa ļaunprātīgu izmantošanu.
Augstskolu atbildība un iespējamie riski
Kā norādīts Saeimas izmeklēšanas komisijas lēmuma projektā, tiek skaidrots, vai un kā tiek novērsta termiņuzturēšanās atļauju ļaunprātīga izmantošana, īpaši izmantojot studentu statusu imigrācijas legalizēšanai. Līdztekus tam tiek aplūkoti arī citi migrācijas jautājumi, tostarp valsts robežas šķērsošana un patvēruma pieteikumu procedūru ļaunprātīga izmantošana. Pastāv bažas, ka daļa studentu galvenais mērķis nav studijas, bet gan nokļūšana Eiropas Savienības teritorijā, radot papildu riskus Latvijas drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Dažkārt augstskolu piesaistītie studenti var nesniegt nepieciešamo akadēmisko sagatavotību, radot spiedienu izglītības sistēmai.
Mainīgie noteikumi trešo valstu studentiem
Lai mazinātu riskus un nodrošinātu, ka Latvijā ierodas patiesi studijās ieinteresēti studenti, Iekšlietu ministrija (IeM) ir rosinājusi grozījumus normatīvajos aktos. Plānots, ka pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm visās augstskolās būs jāveic iemaksa finanšu nodrošinājumā, kas vīzas vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas gadījumā tiks izmantota, lai segtu izdevumus par ārvalstnieka atgriešanos dzimtenē. Šis nosacījums kalpos kā apliecinājums nopietniem nodomiem un palīdzēs samazināt riskus, kas saistīti ar iebraukšanas un uzturēšanās noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat tiek paredzēts pārskatīt to organizāciju sarakstu, kas veic angļu valodas testus, lai novērstu gadījumus, kad Latvijā ieceļo studenti ar ļoti zemu angļu valodas līmeni.
Ārvalstu studentu pienesums un izaicinājumi
Lai gan ārvalstu studentu piesaiste var sniegt ievērojamu pienesumu Latvijas ekonomikai un veicināt augstskolu internacionalizāciju, ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu studentu atlases procesu un pilnvērtīgi izmantot viņu potenciālu. Ir nepieciešama pārdomāta cilvēkkapitāla stratēģija un valsts atbalsts, lai piesaistītu un noturētu talantus. Vienlaikus jāņem vērā arī demogrāfiskās tendences un nacionālās drošības aspekti, lai imigrācijas politika veicinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību un drošību.
Sekojiet mums līdzi: