Finansējuma Lamatas: Latvijas Onkoloģijas Centra Rekonstrukcija Joprojām Iestrēdzis, Mediķi un Pacienti Izmisumā

Ievads: Neizturamā Cerības Gaidīšana

Latvijas veselības aprūpes sistēmas sirdī, kurā ik dienas desmitiem tūkstošu cerību pilnu cilvēku meklē glābiņu, turpina gruzd sāpīga un ilgstoša problēma. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) rekonstrukcija – vitāli svarīgs projekts, kas varētu glābt neskaitāmas dzīvības un nodrošināt mūsdienīgu vēža ārstēšanu – joprojām ir iestrēdzis birokrātijas un politiskās gribas krustcelēs. Šī sastinguma cena ir pārlieku augsta, mērāma nevis eiro, bet gan cilvēku likteņos, un mediķu, pacientu un viņu tuvinieku pacietības mērs ir gandrīz pilns. Šodien, 2025. gada 6. jūlijā, problēmas aktualitāte kliedz vēl skaļāk, jo ikviens novilcinātais solis ir dārgs zaudējums.

Iesprūdušais Sapnis par Mūsdienīgu Onkoloģijas Centru

Latvijas Onkoloģijas centrs ir vadošā iestāde valstī onkoloģisko slimību ārstēšanā, uzņemot aptuveni 85% visu vēža pacientu. Taču centra infrastruktūra ir krietni novecojusi, bieži vien neatbilstot pat minimālajām prasībām, ko prasa mūsdienīga medicīna un tās straujā attīstība. Ilgus gadus lolotais rekonstrukcijas projekts paredzēja ne tikai kosmētiskus uzlabojumus, bet gan visaptverošu pārbūvi, kas ļautu ieviest jaunākās tehnoloģijas un nodrošināt pacientiem pasaules līmeņa aprūpi. Tas nav tikai ķieģeļu un javas jautājums; tā ir nākotnes vīzija, kurā katrs Latvijas iedzīvotājs, sastopoties ar smago vēža diagnozi, varētu būt drošs par savu izredžu saglabāšanu.

Jau kopš 2022. gada beigām un 2023. gada sākuma par Onkoloģijas centra rekonstrukciju runāts ar jaunu sparu, solot skaidrus termiņus un stabilu finansējumu. Taču gadu no gada šie solījumi palikuši gaisā karājoties, radot dziļu vilšanos gan mediķu, gan pacientu aprindās. Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš, kurš nebaidās runāt atklāti, vēl 2025. gada maija beigās brīdināja, ka rekonstrukcijas atlikšana apdraud onkoloģisko pacientu ārstēšanas kvalitāti. Viņa vārdi atbalsojas slimnīcas koridoros, kur ikdienā notiek cīņa ar slimību un novecojušo vidi.

Finansējuma Labirints un Ministrijas Atbildība

Finansējuma jautājums ir galvenais klupšanas akmens šajā sāpīgajā stāstā. Sākotnēji Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros LOC rekonstrukcijai bija paredzēti 83,3 miljoni eiro, taču Veselības ministrijas (VM) jaunākais noteikumu projekts paredzēja 68,3 miljonu eiro pārdali, novirzot tos citiem, it kā steidzamākiem projektiem Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēkas un RAKUS Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa īstenošanai.

Šāda rīcība ir izsaukusi sašutumu. Armands Sīviņš uzsvēris, ka “bumba ir ministrijas pusē”, un slimnīcai pašai nevajadzētu meklēt finanšu avotus tik liela mēroga investīcijai. Šī bezatbildīgā finansējuma “ping-pong spēle” starp dažādiem projektiem un atbildīgajām iestādēm ir novedusi pie kritiska sastinguma. Veselības ministrs Hosams Abu Meri, kurš jūnija vidū atzina, ka viņa pacietības mērs ir gandrīz pilns, pieprasījis no RAKUS valdes “plānu B”, kas paredzētu darbu veikšanu pa daļām. Sākotnēji plānots atjaunot operāciju zāles, kam nepieciešami 16 miljoni eiro, taču pat šai summai trūkst dažu miljonu, un ir nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums.

Ministrs izteicies, ka nākamā gada budžetā naudu šim mērķim nav iespējams rast, un risinājumi tiek meklēti, cerot uz Eiropas fondiem vai pat aizņemšanos no Eiropas Investīciju bankas pēc RAKUS finansiālās situācijas sakārtošanas. Premjere Evika Siliņa, tiekoties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, arī apstiprinājusi, ka finansējums tiks meklēts Eiropas fondos, uzsverot, ka onkoloģijas pacienti ir pelnījuši labas telpas. Tomēr solījumu dārdoņa vairs nespēj apklusināt mediķu un sabiedrības bažas par konkrētas rīcības trūkumu. Runas par aizsardzības budžeta līdzekļu piesaisti “X stundai” šķiet gandrīz ciniskas, ņemot vērā onkoloģijas pacientu ikdienas cīņu par izdzīvošanu.

Mediķu Balss: Izmisums un Apņēmība

Mediķi, kuri ik dienas saskaras ar reālo situāciju, ir izmisuši. Vairāk nekā 200 RAKUS mediķu un speciālistu parakstījuši atklātu vēstuli, paužot neuzticību slimnīcas padomei un saistot RAKUS valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča pēkšņo atkāpšanos no amata ar padomes spiedienu un komunikācijas problēmām. Viņi uzsver, ka bijušā vadītāja laikā beidzot bija jūtama ciešāka sadarbība starp vadību un medicīnas personālu, nevis “strādāšana pret tiem”. Ārsti ir neizpratnē par padomes rīcību un apšauba tās locekļu piemērotību amatiem, norādot uz politisku iecelšanu.

Šī iekšējā cīņa vājina pašu Onkoloģijas centru, kavējot tā iespējas kļūt par starptautiski akreditētu vēža centru, kāds ir teju visās citās Eiropas Savienības valstīs. Ārsti ir gatavi strādāt ilgāk un pat virsstundas, lai nodrošinātu nepārtrauktu pacientu plūsmu rekonstrukcijas laikā, pārvietojoties uz pagaidu telpām stacionārā “Gaiļezers”. Tomēr viņi apzinās, ka šis laiks būs ļoti smags, iespējams, ar mazāku operāciju galdu skaitu un nepieciešamību “saspiesties”. Šī apņēmība un pašaizliedzība ir apbrīnojama, taču tās nedrīkst būt par attaisnojumu varas iestāžu neizdarībai.

Pacientu Likteņi un Sistēmas Trūkumi

Aiz visiem šiem politiskajiem un finansiālajiem sarežģījumiem stāv pacienti – cilvēki, kuru dzīves ir apstājušās diagnozes priekšā un kuriem nav laika gaidīt. Diemžēl Latvijas onkoloģijas pacienti atrodas nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Pētījumi rāda, ka Latvijā ir viens no augstākajiem vēža mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Pieejamais valsts finansējums uz vienu vēža pacientu Latvijā ir aptuveni uz pusi zemāks nekā tādās valstīs kā Austrija, Francija un Vācija. Turklāt Latvijā ir pieejama mazāk nekā puse jaunāko, inovatīvo medikamentu, kas reģistrēti un pieejami ES līmenī.

Kā norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu (SIFFA) asociācija, onkoloģija ir “finansiāli toksiska”, un nepietiekams finansējums ir lielākais klupšanas akmens. Pacientu biedrības “Onkoalianse” pārstāvji uzsver, ka bez valsts kompensētām zālēm vēža pacients faktiski ir saņēmis nāves spriedumu. Arī profilakse un skrīnings atpaliek, piemēram, resnās un taisnās zarnas vēža skrīninga aptvere Latvijā sasniedz tikai 32%, kamēr Dānijā – 76%.

Vēl viena sāpīga problēma ir pilnvērtīgas onkoloģisko pacientu uzskaites sistēmas trūkums. RAKUS ķirurgi un onkologi Krista Arcimoviča un Kristaps Eglītis atzinuši, ka šī trūkuma dēļ ir “paralizēta zinātniskā pētniecība”, jo nav precīzu datu par pacientu skaitu un ārstēšanas efektivitāti. Manuāla datu apstrāde ir lēna un novecojusi, kas ir “nepiedodami mūsdienu digitālajā laikmetā”. Tas ne tikai apgrūtina pētniecību, bet arī liedz pieņemt uz datiem balstītus lēmumus par veselības aprūpes politiku.

Piketi un Sabiedrības Spiediens: Vārdi pārvēršas Dārdos

Pacientu un mediķu pacietība ir izsīkusi, un vārdi pārvēršas dārdos. 2025. gada 17. jūnijā Krūts vēža pacientu biedrība “Vita” pie valdības ēkas rīkoja piketu, skaļi pieprasot steidzamu un plānveidīgu Onkoloģijas centra rekonstrukciju. Saukļi kā “Savu vēža ārstēšanu neviens atlikt nevar!” un “Varas neizdarības dēļ mediķi un pacienti nedrīkst būt ķīlnieki!” skaidri parādīja sabiedrības sašutumu.

Piketa organizatori uzsvēra, ka diskusijas un strīdi par LOC rekonstrukciju notiek jau vismaz desmit gadus. Biedrība uzskata, ka ministrijas plānotās darbības neliecina, ka onkoloģija ir valsts mēroga prioritāte, un nav pārliecības par skaidru vīziju un ilgtermiņa plānu augstās vēža mirstības mazināšanai Latvijā.

Ceļš uz Priekšu: Neizbēgamā Nepieciešamība

Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcija nav vienkārši vēl viens būvniecības projekts; tā ir nacionālā drošības jautājuma sastāvdaļa, kas skar tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Šis projekts ir apliecinājums valsts spējai un gribai rūpēties par saviem pilsoņiem slimību un ciešanu brīdī. Ir skaidrs, ka pašreizējā situācija ir neilgtspējīga un nepieņemama. Vēlme meklēt līdzekļus Eiropas fondos ir apsveicama, taču tam jānotiek ar skaidru plānu, stingriem termiņiem un nešaubīgu politisko gribu.

Ir nepieciešams pārskatīt finansējuma pārdales lēmumu un nodrošināt stabilu un pietiekamu budžetu LOC rekonstrukcijai. Veselības ministrijai ir jāuzņemas līderība, koordinējot ne tikai slimnīcu vadību, bet arī nodrošinot caurspīdīgu un efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu. Pacientu organizāciju un mediķu balsis nedrīkst palikt nesadzirdētas. Jo ātrāk valsts atzīs šīs problēmas milzīgo nozīmi un pievērsīs tai pelnīto prioritāti, jo vairāk dzīvību izdosies glābt un mazināt ciešanas, kas šobrīd ir ikdiena tūkstošiem Latvijas ģimeņu.

Vēzis negaida. Un Latvijas Onkoloģijas centrs arī nedrīkst gaidīt vairs ne mirkli. Ir laiks rīkoties, nevis tikai runāt.