Jēkabpils novada grants ceļu greiderēšanas kvalitāte raisa iedzīvotāju sašutumu un liek meklēt risinājumus

Iedzīvotāju izmisums un nebeidzamās sūdzības Jēkabpils novadā

Jēkabpils novadā, īpaši Rites pagastā, iedzīvotāju pacietība ir sasniegusi kritisko punktu, saskaroties ar, viņuprāt, nepieņemami zemu grants ceļu greiderēšanas kvalitāti. Ainava pēc ceļu līdzināšanas bieži vien atgādina nevis sakārtotu infrastruktūru, bet gan zemes un zāles kaudzes, kas mētājas uz brauktuves. Šāds skats rada ne tikai estētisku nepatiku, bet arī nopietnas praktiskas problēmas, kas ietekmē vietējo iedzīvotāju ikdienu un pat drošību.

Andris Maševskis, Rites pagasta iedzīvotājs, jau gadiem ilgi ar sāpēm sirdī vēro, kā grants ceļi tiek “uzturēti”. Viņa skarbie vārdi precīzi raksturo daudzu vietējo sajūtas: “Uzbērsim vēl simtu kubikmetrus uz kilometra, sastumsim maliņās un pēc tam teiksim, ka mums jāņem apaugums ir nost, jo ūdenim nav, kur notecēt. Iebraucamie celiņi – ar katru reizi ej, ņem ‘tačku’ un grāb nost. Tā nav greiderēšana, tā ir – nezinu, kā to nosaukt.” Šie neuzmanīgi atstātie zemes un zāles kumšķi efektīvi bloķē lietus ūdens noteci, pārvēršot ceļus dubļu upēs pat pēc nelielām lietusgāzēm un radot izskalojumus, kas apdraud ceļa segumu un privāto īpašumu pamatus.

SIA “Viesītes transports” skaidrojumi: apaugums kā klupšanas akmens

Par ceļu uzturēšanu Rites pagastā atbildīgā Jēkabpils novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Viesītes transports” nenoliedz problēmas ar darbu kvalitāti, taču norāda uz virkni objektīvu apstākļu, kas apgrūtina pilnvērtīgu greiderēšanu. Uzņēmuma valdes loceklis Normunds Zizlāns skaidro, ka greiderēšanas kvalitāti būtiski ietekmē gan paša ceļa seguma stāvoklis, gan, galvenokārt, malās esošais apaugums, kas daudzviet gadiem ilgi nav ticis novākts.

“Ir ceļa posmi, kur gadiem nav ņemts šis apaugums nost, un, līdzko ņem daļu no apauguma nost, tad neizbēgami uz ceļa parādīsies kāds zāles kušķis jeb velēna,” stāsta Zizlāns. Viņš piebilst, ka, protams, greiderists varētu izvairīties no apauguma aizskaršanas, taču tādā gadījumā ar katru greiderēšanas reizi ceļš kļūtu arvien šaurāks, pamazām pārvēršoties par grūti izbraucamu taku. Pilnīga zemes un zāles atlikumu novākšana no ceļa braucamās daļas prasītu greideram atkārtotu braucienu, kas nozīmē papildu resursus un ievērojamas papildu izmaksas.

Pašvaldības dilemma: naudas trūkums un kvalitātes solījumi

Viesītes pilsētas un apkārtējo pagastu pārvalde, kas ir atbildīga par darbu izpildes kontroli, daļēji piekrīt uzņēmuma argumentiem. Pārvaldes vadītāja Sanita Lūse atzīst, ka daudzi apstākļi patiešām kavē kvalitatīvu darbu veikšanu, taču retoriski jautā: “Jā, es piekrītu, ka daudzas lietas kavē kvalitatīvi izpildīt darbu, bet vai vienmēr? Zemes atlikumi, zāles kumšķi – varbūt pie greiderēšanas tos var arī kādā veidā iestumt, kādu ielocīti izveidot.” Tas liek domāt par potenciāliem uzlabojumiem darbu izpildes metodēs un operatoru apmācībā, pat pie esošajiem resursiem.

Vienlaikus pārvalde neslēpj problēmas sakni – hronisku finansējuma trūkumu. Līdzekļu nepietiekamība apauguma noņemšanai ir galvenais iemesls, kāpēc šis darbs netiek veikts regulāri visos ceļa posmos. Finansējuma trūkums piespiež pašvaldību katru gadu izvēlēties citus pagastus, kuros veikt apauguma noņemšanu, atstājot pārējos pagastus, piemēram, Rites, ar sarežģītiem ceļu uzturēšanas apstākļiem. Jēkabpils novads šogad no valsts saņēmis 1,8 miljonus eiro autoceļu un ielu uzturēšanai, kas ir pat nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Neskatoties uz ierobežotajiem resursiem, pārvalde sola aktīvi rīkoties. Sanita Lūse apliecina, ka situācija tiks pārrunāta ar darbu veicēju un tiks pievērsta pastiprināta uzmanība darbu kvalitātei, meklējot labākos iespējamos risinājumus esošā budžeta ietvaros.

Grants ceļu uzturēšanas realitāte Latvijā: standarti un finansējums

Jēkabpils novada gadījums nav unikāls. Tas atspoguļo plašāku problēmu ar grants ceļu uzturēšanu visā Latvijā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 26 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”, autoceļi tiek iedalīti uzturēšanas klasēs (A, B, C, D) atkarībā no to sociālekonomiskās nozīmes un transporta plūsmas. Pašvaldību grants ceļiem parasti tiek piemērota C vai D uzturēšanas klase, kas paredz zemākas uzturēšanas prasības.

Tomēr pat šajās klasēs ir jāievēro noteiktas pamatprasības, kas paredz regulāru grants segumu planēšanu un atjaunošanu, ūdens atvades sistēmu tīrīšanu un ceļmalas apauguma kontroli. Ja šīs prasības netiek pildītas, rodas ne tikai iedzīvotāju neapmierinātība, bet arī straujāka ceļa degradācija, kas ilgtermiņā prasa vēl lielākus ieguldījumus remontā. 2017. gadā VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) vadītājs Ivars Lange norādīja, ka vietējo un grants ceļu uzturēšanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, taču no valsts budžeta tiek atvēlēti vien aptuveni 10 miljoni eiro, kas ir astoņas reizes mazāk par nepieciešamo. Šis apstāklis rada milzīgu neizdarīto darbu apjomu visā valsts autoceļu tīklā.

Pašvaldības saņem mērķdotācijas no valsts pamatbudžeta pašvaldību autoceļiem un ielām, taču šis finansējums bieži vien ir nepietiekams. Ir diskutēts par valsts vietējo autoceļu pārņemšanu pašvaldību īpašumā, par ko pašvaldības var saņemt papildu mērķdotācijas 1560 eiro apmērā par katru pārņemto kilometru. Taču arī šis mehānisms nenodrošina pilnīgu risinājumu, un pašvaldības bieži vien nesteidzas pārņemt ceļus, apzinoties ar to saistītās finansiālās saistības un slogu.

Ilgtermiņa risinājumu meklējumi un cerība uz gludāku ceļu

Lai Jēkabpils novadā un citviet Latvijā grants ceļi būtu patiešām kvalitatīvi uzturēti, ir nepieciešama kompleksa pieeja. Tā ietver ne tikai pietiekamu finansējumu, bet arī efektīvāku tā izlietošanu, stingrāku darbu kvalitātes kontroli un modernāku aprīkojumu. Pašvaldībām ir būtiski cieši sadarboties ar ceļu uzturētājiem, skaidri definējot kvalitātes prasības un nodrošinot regulāru uzraudzību. Ir nepieciešams izstrādāt un ieviest efektīvas tehnoloģijas, piemēram, grants segumu virsmas apstrādi ar bitumena emulsiju un sīkšķembām, kas nodrošina ilgāku noturību un samazina putēšanu.

Vides faktori, piemēram, apaugums, ir jānovērš sistemātiski, nevis tikai atsevišķos posmos, jo tie tieši ietekmē greiderēšanas efektivitāti un lietus ūdens noteci. Valsts līmenī ir jāturpina diskusijas par grants ceļu finansējuma palielināšanu un stabilāka autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu pašreizējo finansējuma deficītu un ļautu pašvaldībām plānot ilgtermiņa investīcijas ceļu infrastruktūrā. Tikai ar kopīgiem spēkiem – iedzīvotāju aktīvu iesaisti, atbildīgu pašvaldības rīcību un valsts atbalstu – ir iespējams panākt, ka grants ceļi vairs nav izmisuma, bet gan ērtas un drošas ikdienas pārvietošanās avots.