Kristovskis apsūdz ģenerālprokuroru Stukānu Lemberga "valsts nozagšanas shēmas" piesegšanā Tieslietu padomei izšķirošs brīdis

Satricinājums tiesu sistēmā: deputāta Kristovska smagās apsūdzības pret ģenerālprokuroru Stukānu

Latvijas tiesiskajā telpā atkal virmo spriedze, kas saistīta ar augstām amatpersonām un aizdomām par sistēmiskiem trūkumiem. Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā Vienotība") nācis klajā ar satraucošiem apgalvojumiem, norādot uz, viņaprāt, satraucošu shēmu, kas saista Ventspils ietekmīgo politiķi Aivaru Lembergu un Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Šīs apsūdzības izskan īpaši zīmīgā brīdī – jau rītdien, 2025. gada 11. jūnijā, Tieslietu padomei būs jāvērtē, vai Juris Stukāns ir piemērots amatam, lai tiktu virzīts apstiprināšanai Saeimā uz otro pilnvaru termiņu.

Kristovska iesniegums Tieslietu padomei un Ventspils brīvostas lieta

Deputāts Kristovskis ir vērsies Tieslietu padomē ar iesniegumu, kurā pauž dziļu pārliecību, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns nespēj pienācīgi nodrošināt prokuratūras darbību sabiedrības interešu aizstāvībai. Kristovska bažu centrā ir konkrēts kriminālprocess – lieta par iespējamu 1,427 miljonu eiro publisko līdzekļu izšķērdēšanu, izkrāpšanu un piesavināšanos Ventspils brīvostas pārvaldē.

Pēc deputāta paustā, šī kriminālprocesa izmeklēšana ilgst jau vairāk nekā četrus gadus, un tajā ir acīmredzama tiesiskuma kavēšana. Kristovskis norāda, ka Stukāns ir pieļāvis šīs lietas atkārtotu izbeigšanu, neraugoties uz to, ka noziedzīgā nodarījuma apstākļi, kuros, viņaprāt, Aivara Lemberga vadītā Ventspils valsts amatpersonu grupa ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli mantkārīgos nolūkos, ģenerālprokuroram personīgi esot labi zināmi. Šī kriminālprocesa skandalozā atkārtotā izbeigšana no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) puses notika 2025. gada 28. aprīlī.

Ir būtiski atzīmēt, ka šī nav pirmā reize, kad minētais kriminālprocess tiek apturēts. Kā liecina pieejamā informācija, lieta tika izbeigta arī 2023. gada augustā, taču pēc Ventspils brīvostas pārvaldi pārstāvošā advokātu biroja sūdzības Ģenerālprokuratūras prokurore 2024. gada janvārī šo lēmumu atcēla un kriminālprocesu atjaunoja. Šis „izbeigt-atjaunot” cikls rada nopietnus jautājumus par lietas izmeklēšanas objektivitāti un tiesiskuma principu ievērošanu.

Aivars Lembergs: Ventspils ietekme un juridiskās ēnas

Aivars Lembergs, neraugoties uz ilgstošajiem tiesu procesiem un notiesājošiem spriedumiem vairākās instancēs par smagiem koruptīviem noziegumiem, joprojām saglabā ievērojamu politisko un ekonomisko ietekmi Ventspilī. Viņš nesen tika atkārtoti ievēlēts Ventspils valstspilsētas domē. Lemberga krimināllieta, kas ietver apsūdzības kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un citos nodarījumos, ir viena no apjomīgākajām un ilgstošākajām Latvijas tiesu vēsturē, tās materiāli mērāmi simtiem sējumu, un patlaban tā atrodas kasācijas instances izskatīšanā Augstākajā tiesā. Lai gan tiesas spriedums apelācijas instancē atzina Lembergu par vainīgu vairākos noziegumos, viņa turpmākā politiskā darbība un klātbūtne Ventspils pašvaldībā daudziem šķiet kā sāpīgs apliecinājums tiesiskuma nepilnībām un sistēmas nespējai efektīvi tikt galā ar augsta līmeņa korupciju.

Kristovska iesniegums liecina, ka, pēc viņa domām, Lemberga ietekme sniedzas tālāk par pašvaldības sienām, potenciāli ietekmējot pat prokuratūras darbu caur, viņaprāt, ģenerālprokurora Stukāna bezdarbību konkrētajā Ventspils brīvostas lietā. Tas rada draudīgu ainu, kurā personiskās intereses, iespējams, stāv pāri sabiedrības un valsts interesēm, graujot uzticību tiesībsargājošajām iestādēm.

Ģenerālprokurora loma un Tieslietu padomes vērtējums

Ģenerālprokurors Latvijas tiesu sistēmā ieņem izšķiroši svarīgu amatu. Viņš ne tikai vada un kontrolē prokuratūras darbu, bet arī ir atbildīgs par likumības ievērošanu kriminālprocesu izmeklēšanā un tiesvedībā. Kristovskis savā iesniegumā Tieslietu padomei akcentē tieši Ģenerālprokuratūras likuma 23. pantā noteikto ģenerālprokurora pienākumu atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus, norādot, ka Stukāns šo pienākumu demonstratīvi ignorējot, it īpaši attiecībā uz Ventspils brīvostas lietas izbeigšanu.

Tieslietu padomes gaidāmā sēde, kurā tiks vērtētas ģenerālprokurora amata kandidatūras, ir kritisks brīdis. Stukāns ir viens no trim pretendentiem uz šo amatu, un Tieslietu padomei jāizvēlas viens kandidāts, kuru virzīt apstiprināšanai Saeimā. Kristovska iesniegums, kas papildināts ar 13 pielikumiem, ir aicinājums Tieslietu padomei rūpīgi izvērtēt ģenerālprokurora darbību, ņemot vērā ne tikai formālos kritērijus, bet arī spēju un gribu nodrošināt tiesiskumu pat pret ietekmīgām personām.

Publiskajā telpā ir izskanējušas arī citas bažas par situāciju prokuratūrā Stukāna vadībā. Piemēram, iekšējā aptauja liecinājusi par neapmierinošu prokuroru skaitu, kas izjūt izdegšanas risku. Tāpat ir bijusi saistība ar tā dēvēto "Kariņa lidojumu lietu" un trauksmes cēlējas prokurores Viorikas Jirgenas ziņojumu, kas norādīja uz iespējamu spiedienu.

Stukāna skatījums: “Organizēta kampaņa”

Ģenerālprokurors Juris Stukāns pats uzskata, ka pret viņu vērsta “organizēta kampaņa” ar mērķi graut viņa reputāciju un ietekmēt atlases procesu ģenerālprokurora amatam. Viņš kategoriski noraida Kristovska un citu personu pārmetumus, uzstājot, ka vienmēr pildījis savus pienākumus godīgi un atbilstoši likumam. Attiecībā uz Kristovska izteikumiem par Ventspils brīvostas lietu, Stukāns, visticamāk, skaidrotu, ka lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pieņem konkrētie prokurori vai izmeklētāji (šajā gadījumā KNAB), un ģenerālprokurora loma ir uzraudzīt un vērtēt šos lēmumus atbilstoši procesuālajām normām. Tomēr Kristovska pretenzija tieši vērsta pret to, ka, viņaprāt, Stukāns nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības šo lēmumu atcelt, tādējādi, iespējams, piesedzot prettiesiskas rīcības.

Ģenerālprokurora viedoklis par "kampaņu" pret viņu liek domāt par iespējamo politisko spēku un interešu sadursmi, kas pavada Tieslietu padomes lēmumu par nomināciju. Šāda situācija nav nekas neparasts, kad runa ir par tik augsta līmeņa amatiem, kas saistīti ar varu un ietekmi. Tomēr sabiedrībai ir būtiski, lai atlases process būtu caurspīdīgs un balstīts uz profesionāliem kritērijiem un kandidāta spēju nodrošināt prokuratūras neatkarību un efektivitāti.

Sekas un nākotnes perspektīvas

Tieslietu padomes rītdienas lēmumam būs tālejošas sekas ne tikai uz prokuratūras darbu turpmākajos piecos gados, bet arī uz sabiedrības uzticību tiesiskuma principiem Latvijā. Ja Tieslietu padome, neraugoties uz deputāta Kristovska un, iespējams, citu paustajām bažām, nolems virzīt Juri Stukānu atkārtotai apstiprināšanai, Saeimai būs jādod savs vērtējums šai kandidatūrai. Deputātiem būs jāizšķiras, vai esošā ģenerālprokurora darbs un pieņemtie lēmumi, īpaši skaļajās un sabiedrību satraucošajās lietās, atbilst valsts interesēm un stiprina tiesiskumu.

Ģirts Valdis Kristovskis ar savu drosmīgo soli, vēršoties tieši Tieslietu padomē, ir metis cimdu pastāvošajai sistēmai un aicinājis uz nopietnu pašrefleksiju tiesībsargājošajās iestādēs. Viņa rīcība liecina par vēlmi cīnīties pret to, ko viņš uzskata par valsts līdzekļu izšķērdēšanas piesegšanu un ietekmīgu personu labumu gūšanu uz sabiedrības rēķina. Šis ir klasisks piemērs tam, cik sarežģīta un smaga var būt cīņa pret, iespējams, sistēmisku korupciju un tās potenciālajiem atbalstītājiem augstos amatos.

Lai gūtu plašāku sabiedrības atbalstu un atjaunotu uzticību, tiesu sistēmai un prokuratūrai ir jādemonstrē ne tikai formāla likumu ievērošana, bet arī patiesa apņēmība vērsties pret jebkādām nelikumībām, neatkarīgi no personu statusa vai ietekmes. Tieslietu padomes rītdienas lēmums un tam sekojošais process Saeimā būs lakmusa papīrītis Latvijas tiesiskās sistēmas veselības un neatkarības novērtēšanai.

Situācija ap ģenerālprokurora nomināciju un Kristovska celtajām apsūdzībām atgādina par nepieciešamību pastāvīgi sargāt tiesiskumu un nepieļaut, ka ietekmīgas personas vai grupējumi varētu manipulēt ar tiesībsargājošajām iestādēm savās interesēs. Tas ir process, kas prasa ne tikai drosmi no atsevišķiem indivīdiem, bet arī stipru institucionālo mugurkaulu un sabiedrības modrību. Tieslietu padomes un Saeimas lēmums par Jura Stukāna nākotni būs atbilde uz jautājumu, cik stingri Latvija ir apņēmusies cīnīties par patiesu tiesiskumu un cik ļoti tā ir gatava stāties pretī potenciāli dziļi iesakņojušām problēmām.

Kristovska pieminētā "valsts nozagšanas shēma" ir smags apgalvojums, kas prasa rūpīgu izvērtēšanu un caurspīdīgumu. Lai gan vārds "shēma" var šķist spēcīgs un pat dramatisks, deputāts to acīmredzot lieto, lai uzsvērtu, viņaprāt, saskaņotu un mērķtiecīgu rīcību, kas vērsta uz publisko līdzekļu pārvirzīšanu privātās interesēs un tiesiskuma procesu kavēšanu, ko, viņaprāt, piesedz ģenerālprokurors. Šāda situācija, ja tā patiešām pastāv, ir ārkārtīgi bīstama demokrātiskai valstij un prasa steidzamu un izlēmīgu rīcību no atbildīgajām institūcijām. Tieslietu padomes lēmums būs pirmais nozīmīgais solis šī mezgla atšķetināšanā.