Latgalē aiztur piecus naudas kurjerus; iedzīvotāju ziņojumi palīdz policijai

Valsts policijas veiksmīgā operācija Latgalē pret naudas kurjeriem

Valsts policija Latgalē, pateicoties iedzīvotāju vērībai un operatīvajai rīcībai, ir veiksmīgi aizturējusi piecus naudas kurjerus. Šie cilvēki darbojās kā starpnieki, savācot naudu, kas tika izkrāpta no iedzīvotājiem ar krāpniecisku telefona zvanu palīdzību. Šī notikumu virkne uzsver arvien pieaugošo krāpnieku aktivitāti un nepieciešamību pēc iedzīvotāju modrības un sadarbības ar tiesībsargājošajām iestādēm. Kopumā šajā sakarā uzsākti četri kriminālprocesi, un pirmstiesas izmeklēšana vēl turpinās.

Krāpnieku metodes un aizturēšanas

Krāpnieku taktikas kļūst arvien izsmalcinātākas, taču šoreiz policijas darbs, balstoties uz iedzīvotāju sniegto informāciju, vainagojies panākumiem piecos gadījumos Latgales reģionā. Piemēram, Daugavpilī kāda pensionāre saņēma vairākus telefonzvanus, kurās viņai mēģināja izkrāpt 10 000 eiro, uzdodoties par dažādu iestāžu darbiniekiem. Par laimi, sieviete savlaicīgi atpazina krāpnieku un informēja policiju, kas notikuma vietā aizturēja 2003. gadā dzimušu jaunieti, kurš darbojās kā naudas kurjers. Citā Daugavpils gadījumā cita iedzīvotāja vairāku dienu garumā tika maldināta, zaudējot 8 700 eiro, un pat pēc tam krāpnieki mēģināja izkrāpt vēl lielāku summu. Tomēr arī šajā reizē persona saprata notiekošo un ziņoja policijai, kas aizturēja 1992. gadā dzimušu vīrieti, kurš bija iesaistīts arī citās krāpšanas shēmās.

Vērīguma un kaimiņu palīdzība

Iedzīvotāju ziņošana ir bijusi izšķirīga. Piemēram, Augšdaugavas novadā kāds vērīgs kaimiņš pamanīja aizdomīgu vīrieti, kas iznāca no kāpņutelpas, un, rīkojoties izlēmīgi, palīdzēja aizturēt naudas kurjeru, kurš bija ieradies pēc 15 000 eiro. Šis gadījums apliecina, cik svarīga ir sabiedrības līdzdalība un savstarpējā palīdzība cīņā pret krāpniekiem. Policija aizturēja divus vīriešus šajā gadījumā, un abi pildīja naudas kurjera lomu arī citās krāpšanas shēmās.

Izplatītākās krāpšanas metodes un kā pasargāties

Valsts policijas statistika liecina, ka pērn dažādos veidos no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 8,5 miljoni eiro. Izplatītākās krāpšanas metodes ir telefonkrāpšanas, kurās krāpnieki uzdodas par banku vai citu iestāžu darbiniekiem, kā arī investīciju krāpšanas un pikšķerēšana (krāpniecisku īsziņu sūtīšana). Bieži vien krāpnieki izmanto emocionālu spiedienu, lai panāktu upura pakļaušanos, un pat izmanto tehnoloģijas, lai imitētu banku vai policijas numurus. Lai pasargātu sevi, svarīgi ir nekad neizpaust savus bankas piekļuves datus svešiniekiem, neatbildēt uz aizdomīgiem zvaniem vai īsziņām, un, ja rodas šaubas, vienmēr sazināties ar attiecīgo iestādi, zvanot uz tās oficiālo tālruņa numuru. Kā uzsver speciālisti, krāpnieki kļūst arvien izsmalcinātāki, tāpēc nepieciešama pastiprināta modrība un kritiskā domāšana.