Latgale saskaras ar augstu mirstību darbspējas vecumā un pārmērīgu alkohola lietošanu

Latgales iedzīvotāju mirstība un alkohola lietošana: satraucoša aina

Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Latgale izceļas ar satraucoši augstu mirstību darbspējas vecumā, kas ir viens no skumjākajiem rādītājiem valstī. Šī problēma nav jauna, bet turpina saglabāties, piešķirot reģiona demogrāfiskajai situācijai īpaši drūmu nokrāsu. Paredzamais mūža ilgums Latgalē ir par aptuveni diviem gadiem īsāks nekā vidēji Latvijā; pērn tas vīriešiem bija 68,8 gadi, bet sievietēm – 79,9 gadi. Šie cipari ir ne tikai statistika, bet arī dziļš signāls par veselības paradumu nelabvēlīgo stāvokli un sociālekonomisko problēmu dziļumu.

Izglītības līmenis un dzīvesveida paradumi – cieši saistīti

Demogrāfi norāda uz ciešu sakarību starp izglītības līmeni un veselības paradumiem, kas ietekmē dzīves ilgumu. Jo augstāka izglītība, jo lielāka tendence cilvēkiem domāt par savu un apkārtējo veselību. Diemžēl Latvijā kopumā dzīvesveida paradumi nav pārāk pozitīvi vērtējami, taču Latgalē tie ir vēl sliktāki nekā vidēji valstī. Tas ietver neveselīgu uzturu, zemu fizisko aktivitāti un, kas īpaši satraucoši, augstu atkarību vielu lietošanu. Veselības aprūpes pieejamība un finansiālais stāvoklis arī spēlē būtisku lomu; daudziem iedzīvotājiem trūkst transporta, lai nokļūtu pie ārsta, un tas kavē profilaktiskās vizītes.

Alkohola lietošana kā ārējo nāves cēloņu galvenais faktors

Īpaši satraucoša ir pārmērīgā alkohola lietošana Latgalē, kas tieši ietekmē augsto mirstību ārēju cēloņu dēļ. Pētījumi un statistikas dati nepārprotami norāda, ka aptuveni 55% nāves gadījumu ārēju cēloņu dēļ Latgalē ir saistīti tieši ar alkohola lietošanu. Tas ietver ceļu satiksmes negadījumus, kritienus, noslīkšanas un nosalšanu, kas bieži vien beidzas traģiski cilvēkiem alkohola reibumā. Lai gan galvenie nāves cēloņi Latvijā joprojām ir sirds un asinsvadu slimības, Latgalē šis rādītājs ir augstāks arī priekšlaicīgi mirušajiem, proti, līdz 64 gadu vecumam.

Sociālekonomiskie faktori un kopējā dzīves kvalitāte

Augstāku mirstību Latgalē ietekmē sociālekonomisko faktoru kopums, piemēram, augsts bezdarba līmenis un mazāks īpatsvars iedzīvotāju ar augstāko izglītību. Šie faktori veicina vispārēju dzīves kvalitātes pasliktināšanos, ko apliecina arī aptauju dati – vairāk nekā puse Latgales iedzīvotāju uzskata, ka dzīves kvalitāte 2023. gadā ir pasliktinājusies. Iedzīvotāju skaita samazinājums ir vēl viena nopietna problēma, īpaši Latgales reģionā, ko veicina negatīvais dabiskais pieaugums, emigrācija un iekšējā migrācija. Lai gan emigrācija un iekšējā migrācija pēdējos gados mazinās, reģiona demogrāfiskā situācija joprojām ir kritiska.

Izvērsts skatījums uz alkohola patēriņu un tā sekām

Lai gan Latvijā kopumā alkohola patēriņš ir samazinājies, tas joprojām saglabājas augsts, radot ievērojamu ekonomisko un sociālo slogu valstij. Dažādos pētījumos Latgale bieži vien tiek izcelta kā reģions ar izteiktu alkohola lietošanas problēmu. Lai gan Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati par 2022. gadu liecina, ka Pierīgā un Latgalē ir vismazākais respondentu īpatsvars, kas norādījuši uz riskantu alkohola lietošanu pēdējā gada laikā (attiecīgi 36% un 37%), tad citos avotos redzam tendenci, ka Latgalē alkohola lietošanas izplatība ir augstāka, īpaši uzskatot to par ārēju nāves cēloņu iemeslu. Ir svarīgi atzīmēt, ka statistika par alkohola patēriņu bieži vien neiekļauj nelegāli ražotu alkoholu, kas ir būtisks faktors Latgalē. Tas rada papildu izaicinājumus gan veselības, gan sabiedriskās kārtības jomā.

Nākotnes perspektīvas un risinājumi

Lai risinātu šīs dziļās problēmas, nepieciešams kompleksisks risinājums, kas aptvertu gan sociālekonomiskos, gan veselības aprūpes aspektus. Ir svarīgi stiprināt profilaktiskos pasākumus, veicināt veselīgu dzīvesveidu, uzlabot veselības aprūpes pieejamību un izglītot iedzīvotājus par veselības nozīmi. Kā norāda ģimenes ārste Viļakā, daļa iedzīvotāju ir nevērīgi pret savu veselību, un ir nepieciešams mainīt paradumus. Tomēr ir svarīgi arī ņemt vērā citus faktorus, piemēram, finansiālos ierobežojumus un grūtības nokļūt līdz veselības iestādēm. Lai gan demogrāfiskās tendences ir satraucošas, ir svarīgi turpināt meklēt risinājumus, kas varētu uzlabot dzīves kvalitāti un paildzināt mūžu Latgales iedzīvotājiem.