Latvijā renovēti tikai 4% daudzdzīvokļu ēku – Valsts kontrole skaidro procesu bremzējošos faktorus

Latvijā renovācijas tempi ir dramatiski lēni: mazāk nekā 4% daudzdzīvokļu ēku atjaunotas

Valsts kontroles (VK) nesenais revīzijas ziņojums atklāj satraucošu ainu – Latvijā līdz šim renovēti vien aptuveni 4% no visām daudzdzīvokļu ēkām, neskatoties uz to, ka energoefektīvāka atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām. Šis statistikas rādītājs liecina par lēniem un nepietiekamiem procesiem ēku atjaunošanas jomā, kas rada bažas par turpmāko mājokļu stāvokli un enerģijas patēriņa efektivitāti.

Galvenie procesa bremzējošie faktori

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik maz ēku tiek renovēts, ir strauji augošās būvniecības izmaksas. Kopš 2017. gada renovācijas projektu vidējās izmaksas par kvadrātmetru ir palielinājušās par 127%, kas būtiski samazina renovācijas ekonomisko atdevi iedzīvotājiem. Kā norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, vairāk nekā puse Latvijas daudzdzīvokļu māju ir celtas pirms 40-50 gadiem, un tajās nav veikti pietiekami atjaunošanas darbi. Tas noved pie ēku stāvokļa pasliktināšanās un nesamērīgi augstiem rēķiniem par siltumenerģiju.

Iedzīvotāju aptauja, ko veica Valsts kontrole, atklāj, ka lielākās bažas pirms renovācijas ir par augstajām izmaksām (30,2%), būvdarbu kvalitāti (22,7%) un procedūru sarežģītību (15,6%). Papildus tam, informācijas trūkums par renovācijas iespējām un izmaksām ir nopietns šķērslis. Valsts kontrole konstatē, ka dzīvokļu īpašnieku informētība joprojām ir nepietiekama – tikai 39,5% aptaujāto ir informēti par energoefektivitātes pasākumiem vai ēkas pilno renovāciju, savukārt par aptuvenajām izmaksām zina tikai 8% iedzīvotāju. Šī informācijas sprauga bieži vien kavē lēmumu pieņemšanu.

Tāpat tiek norādīts, ka Latvijā netiek pilnvērtīgi izmantotas visas iespējas, lai nodrošinātu pieejamāku finansējumu renovācijai. ALTUM likme ir 3,9%, kas ir augstāka nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Samazinot likmi par 0,9 procentpunktiem, vairāk nekā pusei projektu ieguvums no renovācijas pārsniegtu kredīta izmaksas. Turklāt Latvijā trūkst mērķētu atbalsta mehānismu zemāko ienākumu mājsaimniecībām.

Enerģijas patēriņš un finansiālā ietekme

Katru gadu Latvijas iedzīvotāji par siltumenerģiju samaksā aptuveni 360-390 miljonus eiro. Prognozēts, ka šādās cenās nākamo 20 gadu laikā šīs izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Renovācija nav tikai fasādes uzlabošana – tā ir būtiska, lai mājokļi būtu kvalitatīvi, energoefektīvi un ekonomiski uzturami.

Jo ilgāk tiek atlikts lēmums par ēkas atjaunošanu, jo dārgāka tā kļūst. Tomēr, neskatoties uz augošajām izmaksām, interese par siltināšanu ir palielinājusies. Piemēram, šogad ALTUM renovācijas programmas finansējums tika izpildīts mazāk nekā pusotra mēneša laikā, kas apliecina iedzīvotāju gatavību rīkoties, ja ir pieejams atbalsts.

Valsts kontroles ieteikumi un nākotnes perspektīvas

Valsts kontrole uzsver, ka jāmeklē risinājumi, lai padarītu renovāciju vienkāršāku un pieejamāku. Tiek norādīts, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai. Ir nepieciešama skaidra un prognozējama valsts politika, kas vienkāršotu procesus un nodrošinātu stabilu finansējumu.

Lai gan situācija ir izaicinājumiem pilna, ir arī pozitīvas tendences. Jaunā ES fondu atbalsta programma, kas tika atklāta 2025. gada aprīlī, piedāvā 173 miljonus eiro un plāno atjaunot vairāk nekā 400 daudzdzīvokļu ēkas līdz 2029. gada beigām. Tāpat tiek piedāvāti labvēlīgāki nosacījumi Latgales reģionam, kur renovācijas tempi līdz šim bijuši lēnāki. Šie pasākumi ir svarīgi soļi ceļā uz energoefektīvāku un mūsdienīgāku mājokļu fondu Latvijā.

“Renovācija nav tikai skaistāka fasāde – tā ir būtiska, lai mājokļi būtu kvalitatīvi, energoefektīvi un ekonomiski uzturami. Jo ilgāk tiek atlikts lēmums par atjaunošanu, jo dārgāka tā kļūst,” uzsver Valsts kontroles pārstāvji.