Latvija demonstrē stabilu mežu fonda pieaugumu
Eurostat jaunākie dati par pagājušo gadu atklāj, ka Eiropas Savienības (ES) mežu fonda dinamika ir ļoti nevienmērīga. Lai gan klimats, koku sugu sastāvs un stādījumu vecums joprojām ir galvenie faktori, dažu valstu mežu apjoms ir ievērojami pieaudzis, kamēr citur tas mazinājies.
Par līderi kopējā koksnes pieauguma ziņā ES ir kļuvusi Portugāle ar 11,1%. Tai seko Dānija (7,6%) un Īrija (6,8%). Saraksta pretējā galā ir Malta, kur mežu apjoms nav mainījies, un ar minimāliem pieauguma rādītājiem ir Kipra (1,6%), Igaunija un Bulgārija (abas 1,8%).
Latvija ieņem augstu pozīciju
Latvija ar aptuveni 3% lielu koksnes pieaugumu ieņem vietu saraksta augšgalā. Tādējādi vien deviņas ES dalībvalstis uzrāda straujāku mežu platību pieaugumu nekā Latvija. Eiropas statistika apstiprina ilggadēju tendenci – Latvijas mežu fonda apjoms stabili audzis pēdējos 35 gadus.
Ja 1990. gadā koksnes krājumi valstī tika lēsti 442 miljonu kubikmetru apmērā, tad līdz 2025. gadam šis rādītājs prognozēts jau 655 miljonu kubikmetru apmērā.
Tīrā pieauguma aprēķins un izaugsmes tendences
Aprēķinot tīro meža pieaugumu, eksperti ņem vērā ne tikai dabisko koku augšanu, bet arī ciršanas apjomus un dabiskos zaudējumus. 2023. gada rezultāti rāda, ka pozitīvu dinamiku uzrādījušas 17 valstis. Šajā kategorijā priekšā izvirzījušās Īrija (+3,6%), Dānija (+3,2%) un Kipra (+1,6%).
Savukārt vairākās valstīs mežu apjoms ir sarucis. Lietuvā tas samazinājies par 1,8%, Čehijā – par 1,7%, bet kaimiņvalstī Igaunijā – par 0,6%.











Sekojiet mums līdzi: