Latvijas Farmācijas Nozare Uzņem Kursu Uz Četrkārtīgu Izaugsmi: Ambiciozā Stratēģija Līdz 2035. Gadam

Grandiozais Redzējums: Latvijas Farmācijas Nozare Tiecas Pēc Apgrozījuma Četrkāršošanas un Globālas Ietekmes Līdz 2035. Gadam

Latvijas farmācijas ražošanas nozare ar izteiktu optimismu un ambiciozu mērķtiecību ir izvirzījusi sev iespaidīgu uzdevumu – nākamo desmit gadu laikā četrkāršot savu apgrozījumu. Tas nozīmētu kāpumu no pašreizējiem aptuveni 400 miljoniem eiro līdz pārsteidzošiem 1,5 miljardiem eiro līdz 2035. gadam. Šī drosmīgā vīzija nav tikai tukša runa; tā balstās uz rūpīgi izstrādātu Latvijas zāļu ražotāju nozares stratēģiju, kas nesen tika prezentēta augsta līmeņa ekspertu konferencē Rīgā, pulcējot politikas veidotājus, starptautiski atzītus speciālistus un pašas nozares sirdspukstus – tās pārstāvjus.

Stratēģijas kodols ir pārliecība, ka ar gudriem, stratēģiskiem soļiem un vitāli svarīgu valsts atbalstu šis lēciens ir ne tikai iespējams, bet arī būtisks Latvijas kopējai ekonomiskajai veselībai un noturībai. Farmācija jau tagad ir viena no valsts ekonomikas pīlāriem, radot augstu pievienoto vērtību un demonstrējot ievērojamu eksporta potenciālu. Mērķis sasniegt 1,5 miljardu eiro apgrozījumu nākamajā desmitgadē pasvītro nozares gatavību uzņemties daudz nozīmīgāku lomu ne tikai vietējā, bet arī globālajā arēnā.

Stratēģija “Pharma 2035”: Ceļa Karte Izaugsmei un Inovācijām

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas (LZRA) izstrādātā stratēģija “Latvijas farmācijas nozares attīstības stratēģija 2025–2035” ir tapis ciešā sadarbībā ar vadošajiem pašmāju farmācijas uzņēmumiem, pētniecības institūtiem un augstskolām. Šī sinerģija starp biznesa, zinātnes un akadēmisko vidi ir absolūti fundamentāla, lai vīzija kļūtu par realitāti. Stratēģijas pamatā ir vairāki ambiciozi, bet skaidri definēti mērķi un rīcības virzieni.

Viens no galvenajiem virzieniem ir fokuss uz produktu portfeļa paplašināšanu un modernizāciju. Stratēģija paredz, ka Latvijas ražotāji nākamajos gados izstrādās un tirgū laidīs vismaz 100 jaunus, grūti atdarināmus ģenēriskos medikamentus. Tas ietver gan “parastos” ģenēriķus, gan tā dēvētos “value-added generics” – medikamentus ar uzlabotām īpašībām vai jaunām zāļu formām. Šī pieeja, kas apvieno tradicionālo ķīmiju, fotoķīmiju, elektroķīmiju un jaunas zāļu piegādes sistēmas, liecina par nozares apņemšanos virzīties uz augstāku tehnoloģisko sarežģītību. Ar laiku, uzkrājot kritisko masu un ekspertīzi, pavērsies arī durvis oriģinālpreparātu izstrādei – tas būtu milzīgs solis uz priekšu un pētniecības un attīstības izdevumu (R&D) būtisks pieaugums. Pašlaik nozares ieguldījums R&D ir viens no augstākajiem valstī, bet vīzija prasa vēl apjomīgākas investīcijas šajā jomā.

Stratēģijas formula “100 grūti atdarināmi produkti 100 tirgos” ir drosmīgs apliecinājums globālajām ambīcijām. Lai arī vēsturiski Latvijas farmācijas eksports lielā mērā bijis orientēts uz NVS valstīm, jaunais kurss paredz aktīvu ienākšanu un pozīciju nostiprināšanu jaunos un attīstītajos tirgos visā pasaulē – Eiropas Savienībā, ASV, Japānā, Dienvidkorejā, Austrālijā, Šveicē, Kanādā un citviet. Šāda tirgus diversifikācija ir ne tikai ekonomiski gudra, samazinot atkarību no atsevišķiem reģioniem, bet arī stiprina nozares noturību globālo satricinājumu priekšā.

Valsts Atbalsta Lemjošā Loma un Sadarbības Spēks

Lai šo grandiozo vīziju pārvērstu reālā izaugsmē, nepietiek tikai ar nozares pašu spēkiem un centieniem. Ir absolūti nepieciešams mērķtiecīgs un sistēmisks valsts atbalsts. Valsts institūciju, politikas veidotāju un nozares cieša sadarbība tiek uzsvērta kā panākumu atslēga. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir atzinuši farmācijas nozares stratēģisko nozīmi un nepieciešamību to atbalstīt.

Kā izskatītos šis atbalsts praksē? Tas ietver investīcijas pētniecībā un inovācijās, cilvēkkapitāla attīstību, ražošanas kapacitātes stiprināšanu un eksporta veicināšanu. Nepieciešams ir skaidrs valsts attīstības redzējums ar paredzamu atbalsta politiku un skaidriem darbības noteikumiem. Tas varētu ietvert finansiālus stimulus R&D projektiem, atbalstu jaunu tirgu apgūšanai, nodokļu atvieglojumus investīcijām un birokrātisko šķēršļu mazināšanu. Tāpat stratēģija runā par nepieciešamību modernizēt zinātnes un ražošanas infrastruktūru un nodrošināt finansējumu stratēģiskiem projektiem.

Izšķiroši svarīga ir arī cilvēkkapitāla attīstība. Nozare akūti izjūt STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), ķīmijas tehnoloģiju un farmācijas speciālistu trūkumu. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams piesaistīt jaunus talantus un nodrošināt esošo darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu. Sadarbība ar augstskolām un pētniecības institūtiem ir vitāla, lai sagatavotu nozarei nepieciešamos speciālistus. Tiek prognozēts, ka farmācijas un ķīmijas nozarē līdz 2035. gadam varētu tikt radītas vairāk nekā 3000 jaunas darba vietas, un gandrīz puse no tām – farmācijas ražošanā.

Konferences Atskaņas un Eiropas Konteksts

Augsta līmeņa ekspertu konference “Latvija – farmācijas inovāciju centrs Eiropā”, kas notika 28. maijā Latvijas Universitātes Dabas mājā, kalpoja kā platforma šīs stratēģijas prezentācijai un plašām diskusijām par nozares nākotni. Konferences atklāšanā piedalījās Veselības ministrs Hosams Abu Meri, kurš uzsvēra farmācijas nozares lomu ne tikai veselības aprūpes, bet arī valsts noturības un drošības kontekstā. Laikos, kad globālās piegādes ķēdes ir trauslas, spēcīga pašmāju farmācijas ražošana ir stratēģiska priekšrocība, kas ļauj mazināt atkarību no ārvalstīm un nodrošināt kritiski nepieciešamo zāļu pieejamību.

Konferencē piedalījās arī starptautiskās organizācijas “Medicines for Europe” (Zāles Eiropai) izpilddirektors Adrians van den Hovens, kurš sniedza ieskatu medikamentu ražošanas un piegādes situācijā Eiropā. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienība kopumā meklē veidus, kā stiprināt vietējo farmācijas sektoru, reaģējot uz globālajiem izaicinājumiem un vēlmi mazināt atkarību no Āzijas ražotājiem. Latvijas centieni kļūt par farmācijas inovāciju centru Eiropā saskan ar plašākiem Eiropas mērķiem, un tam ir izšķiroša nozīme stabilu zāļu piegāžu nodrošināšanā visā reģionā.

Diskusijās tika skarts arī jautājums par produktivitāti. Lai gan Latvijas farmācijas nozarē ir augsts kvalificēta darbaspēka īpatsvars, produktivitātes līmenis joprojām atpaliek no tādām Eiropas vadošajām valstīm kā Vācija un Dānija. Tas norāda uz nepieciešamību intensīvāk ieviest jaunas tehnoloģijas un optimizēt procesus, lai celtu efektivitāti un konkurētspēju.

Izaicinājumi un Nākotnes Perspetkīvas

Ceļš uz 1,5 miljardu eiro apgrozījumu nav bez šķēršļiem. Nozare saskaras ar tādiem būtiskiem izaicinājumiem kā globālā konkurence, nepieciešamība pēc milzīgām investīcijām R&D, talantīgu speciālistu piesaiste un noturēšana, kā arī sarežģītā regulatīvā vide. Tomēr stratēģijas izstrādātāji ir apņēmības pilni šos izaicinājumus pārvarēt.

Latvijas farmācijas nozarei ir sena vēsture un spēcīgas tradīcijas, īpaši oriģinālproduktu izstrādē, pateicoties izcilajai zinātniskajai bāzei un institūtiem kā Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Šīs pamatvērtības kopā ar jauno stratēģiju un valsts atbalstu veido stabilu pamatu nākotnes izaugsmei. Nozare ir gatava ne tikai audzēt finanšu rādītājus, bet arī sniegt būtisku ieguldījumu sabiedrības veselībā, radot augstas kvalitātes un pieejamus medikamentus.

Mērķis četriniekot apgrozījumu desmit gados ir ambiciozs, bet tas atspoguļo nozares lielo potenciālu un apņēmību. Tā ir vīzija par Latviju kā aktīvu spēlētāju globālajā farmācijas kartē, inovāciju centru un uzticamu medikamentu piegādātāju. Panākumi šī mērķa sasniegšanā būs atkarīgi no visu iesaistīto pušu – uzņēmumu, zinātnieku, augstskolu un valsts institūciju – spējas strādāt roku rokā, ar kopīgu izpratni un nenogurstošu virzību uz priekšu. Ceļš būs izaicinošs, bet aizraujošs, ar solījumu pārvērst pašreizējo apgrozījumu par iespaidīgu 1,5 miljardu eiro plūsmu, kas ne tikai stiprinās ekonomiku, bet arī uzlabos dzīves kvalitāti daudziem cilvēkiem visā pasaulē.