Rīga: -6.6°С
Lauksaimnieki saskaras ar bezprecedenta krīzi: lietavu postošā ietekme uz ražu un ekonomiku
Latvijas lauksaimniecības nozare šobrīd ir dziļā krīzē, ko izraisījušas ilgstošās un postošās lietavas šajā vasarā. Daudzviet Latvijā situācija uz laukiem ir sasniegusi kritisku punktu, kad kultūraugi ir bojājušies, pelnījuši vai vienkārši nav ko novākt. Lauksaimnieku organizāciju aplēses liecina, ka kopējie zaudējumi varētu sasniegt pat vairākus simtus miljonu eiro, radot smagas sekas ne tikai atsevišķām saimniecībām, bet arī tautsaimniecībai kopumā.
Nežēlīgie laikapstākļi grauj ražu un apgrūtina novākšanu
Šī gada vasara zemniekiem ir bijusi īpaši skumja. Pārmērīgā augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai pat padarot neiespējamu gan lauku apstrādi, gan ražas novākšanu. Rezultātā graudi sāk dīgt tieši uz lauka, kartupeļi un dārzeņi pūst, bet daļa sējumu vispār nav bijuši iespējami iesēt. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, cīnoties par savu izdzīvošanu. Viņa uzsver, ka ražas kvalitāte ir ļoti cietusi, kas nozīmē, ka zemnieki nespēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības.
Valdības rīcība un lauksaimnieku prasības
Reaģējot uz krīzes situāciju, valdība ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim. Šis pasākums paredz dažādus tiesiskus risinājumus nepārvaramas varas apstākļos, piemēram, atvieglojumus saistībā ar nodokļu maksājumiem un iespēju pagarināt kredītu pamatsummas atmaksu. Lauksaimnieku organizācijas ir izvirzījušas vairākus svarīgus priekšlikumus, lai mazinātu krīzes sekas. Viens no galvenajiem ir steidzami novirzīt līdzekļus no valsts neparedzēto gadījumu fonda, lai atjaunotu lietavu sabojāto infrastruktūru, īpaši ceļus, caurtekas un meliorācijas sistēmas. Tāpat tiek prasīts, lai pašvaldības neiekasētu soda naudas no lauksaimniekiem, kuriem var rasties grūtības ar nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu. Tiek prognozēts, ka oficiālais zaudējumu apmērs kļūs zināms oktobrī, kad būs pabeigta ražas novākšana un apstrāde.
Ilgtermiņa sekas un nepieciešamais atbalsts
"Zemnieku saeima" brīdina, ka nozares atgūšanās no šīs krīzes varētu prasīt no trim līdz pat pieciem gadiem. Ne tikai saimnieki cietīs, bet arī citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji un ostas, kā arī valsts budžeta ieņēmumi no nodokļiem samazināsies. Atbalsts no Eiropas Savienības ir gaidīts, taču lauksaimnieki uzsver, ka valdībai ir jāstrādā pie tā, lai Latvijas zemniekiem tiktu piešķirta pienācīgi liela summa, jo pieredze rāda, ka citās Eiropas valstīs par līdzīgiem postījumiem tiek piešķirti ievērojami lielāki kompensācijas apjomi. Nepietiekamā meliorācijas sistēmu uzturēšana ir viens no būtiskiem faktoriem, kas veicinājis šī gada krīzes apmērus, tāpēc tiek prasīts arī turpmāku gadu budžeta līdzekļus paredzēt meliorācijas sistēmu sakārtošanai un kopšanai.
Sekojiet mums līdzi: