Maestro Raimonds Pauls pauž bažas par Latvijas ekonomisko situāciju pirms apaļās jubilejas

Maestro Raimonds Pauls pauž dziļas bažas par Latvijas ekonomisko stāvokli

Kultūras un mūzikas leģenda Maestro Raimonds Pauls, tuvojoties savai 90. jubilejai, pauž nopietnas bažas par Latvijas ekonomisko situāciju, atzīmējot, ka valsts ieņem pēdējo vietu starp Eiropas valstīm šajā ziņā. Kā informē portāls NRA, Maestro šīs pārdomas viņš paudis intervijā TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum”, atbildot uz jautājumu par sajūtām pretstatā “apokalipsei”.

Pauls atklājis, ka viņš nevar pieņemt Latvijas ekonomisko situāciju, kas bieži vien tiek apspriesta sarunās ar dzejnieku Jāni Peteru, kuru Maestro raksturo kā izcilu personību, kādas mūsdienās ir grūti atrast. “Kāpēc Latvija ekonomiski ir pēdējā vietā?” ir jautājums, kas Maestro nodarbina.

Latvijas ekonomikas salīdzinošais vērtējums

Lai gan Latvijas tautsaimniecība ir integrēta Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā, un pēc iestāšanās ES ir īstenotas nozīmīgas ekonomikas struktūrpolitikas pārmaiņas, kas palīdzējušas pārvarēt krīzes, Latvija joprojām tiek minēta kā viena no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm. Ekonomisti norāda, ka kaimiņvalstis, īpaši Lietuva un Igaunija, ir apsteigušas Latviju vairākās jomās, tostarp pakalpojumu eksportā, kur plaisa starp Baltijas valstīm ir palielinājusies.

Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs ir atzīmējis, ka pakalpojumu eksports Latvijā veido 19% no IKP, kamēr Lietuvā tas ir 27%, bet Igaunijā – 31%. Neskatoties uz grūtībām preču eksportā, tieši pakalpojumu jomā atšķirība ir ievērojamākā.

Kopš 2004. gada Latvijas ekonomikas attīstība ir bijusi pakļauta globālām un reģionālām svārstībām, tostarp finanšu krīzei 2008.-2010. gadā un Covid-19 pandēmijai. Lai gan Latvija ir spējusi īstenot veiksmīgas makroekonomikas korekcijas programmas un IKP pieaugums ir bijis ievērojams, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, kopējais labklājības līmenis joprojām atpaliek.

Raimonda Paula jubilejas sagaidīšana un kultūras notikumi

Raimonda Paula 90. jubileja tiek atzīmēta ar vairākiem kultūras pasākumiem visā Latvijā. 2026. gada 10. janvārī Ventspils koncertzālē “Latvija” notiks īpašs koncertstāsts “Maestro”, godinot Latvijas mūzikas leģendu. Pasākumā piedalīsies Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, kā arī dziedātāji un aktieri.

Latvijas Sabiedriskais medijs ir sagatavojis īpašu programmu Maestro jubilejas godināšanai, ietverot raidījumus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Viens no pasākumiem ir “Maestro mūzikas maratons” Latvijas Radio 2, kurā skanēs tikai Raimonda Paula mūzika 90 stundas. Tāpat paredzēti dokumentālo filmu seansi par Maestro dzīvi un daiļradi.

Neraugoties uz savu jubileju, Maestro Pauls ir norādījis, ka viņa ārsts ir aizliedzis viņam spēlēt klavieres, tomēr viņš plāno piedalīties jubilejas pasākumos.

Jānis Peters un viņa skatījums uz ekonomiku

Dzejnieks Jānis Peters, kurš 2025. gada janvārī aizgāja mūžībā 85 gadu vecumā, savulaik bija viens no tiem, kas izteicis kritiskas domas par Latvijas ekonomisko attīstību pēc neatkarības atgūšanas. Peters ir uzsvēris, ka bez ekonomikas nav brīvības, un kritizējis kapitālismu, norādot, ka Latvijas nabagība varētu novest pie mūžīgas verdzības Eiropas kapitālam. Viņa uzskati saskan ar Maestro Paula paustajām bažām par valsts ekonomisko stāvokli.

Peters, kurš pazīstams arī kā diplomāts un sabiedrisks darbinieks, savulaik ir runājis par to, cik “grūti ies” Latvijai pēc Atmodas, un norādījis uz nepieciešamību pēc spēcīgām personībām politikā. Šīs rūpes par valsts nākotni un vadību saskan ar Maestro Paula kritiku par personību trūkumu Latvijas politikā.

Raimonda Paula kritika par birokrātiju un personību trūkumu

Maestro Raimonds Pauls ir kritizējis Latvijas birokrātisko sistēmu un personību trūkumu politiskajā vidē. Viņš uzskata, ka agrāk politiskajos amatos bija cilvēki ar dziļāku izpratni par nozari, kamēr mūsdienās “nav to personību”.

Pauls ir izteicis neizpratni par nodokļu sistēmu, piemēram, jautājot, vai no kāda, kas ceļmalā pārdod ābolus vai ķiršus, ir jānodokļo, jo “viņa no tā dzīvo”. Viņš uzsver, ka galvenais ir nodrošināt cilvēkiem darbu un iespēju nopelnīt, lai viss pārējais “regulētos”.