Rīga: -9.6°С
Diskusija par meža nozares nākotni: starp naudu un dabas aizsardzību
Latvijā mežs aizņem vairāk nekā pusi teritorijas, aptverot 3,45 miljonus hektāru. Neskatoties uz plašo mežu daudzveidību un nozīmi valsts ekonomikā, par tā ilgtspējīgu apsaimniekošanu un attīstību joprojām notiek asas diskusijas. Kā ziņo Latvijas Avīze, nesenajā TV24 raidījumā „Naudas cena” tika aktualizēts jautājums par balansu starp ekonomisko ieguvumu un dabas aizsardzības prioritātēm meža nozarē. Tajā piedalījās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis un ornitologs, dabas aizsardzības eksperts Jānis Ķuze. Diskusija atklāja dažādus skatījumus uz meža nozares attīstības pamatnostādnēm 2026.-2050. gadam, kurās paredzēts ne tikai palielināt koksnes produktu vērtību un mežaudžu ražību, bet arī dubultot nozares pievienoto vērtību uz nodarbināto, vienlaikus īstenojot būtiskus pasākumus valsts ekonomikas un dabas aizsardzības labā.
Precīzāki uzdevumi dabas aizsardzībā – uzņēmēja viedoklis
Uldis Biķis, kurš vada vienu no lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Latvijā, uzsver, ka meža nozarei ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, kas veido ievērojamu daļu Latvijas eksporta un pievienotās vērtības. Viņš norāda, ka uzņēmējiem ir skaidrs redzējums par nozares virzību, taču politikas līmenī joprojām pastāv izaicinājumi, īpaši attiecībā uz zemes politikas izstrādi un saskaņošanu, kas ir iesprūdusi birokrātiskajos procesos jau vairāk nekā desmit gadu garumā. Biķis uzsver, ka nepieciešams pievērsties precīzākiem uzdevumiem dabas aizsardzībā, nevis vispārīgām deklarācijām. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas paliek bez atbildes, ir par precīzu zemes platību apjomu, kas izņemts no saimnieciskās aprites dažādu aizsardzības nolūku dēļ. “Mūsu mežsaimniecība ir lēna,” atzīst Biķis, norādot, ka vēsturiski meža apsaimniekošana centusies līdzsvarot dabas aizsardzības un ekonomiskās funkcijas. Tomēr, ņemot vērā jaunās Eiropas Savienības prasības un “zaļo vienošanos”, arvien vairāk teritoriju tiek atvēlēts dabas aizsardzībai, veidojot dabas koridorus un nodrošinot sugu pārvietošanos. Biķis uzsver, ka šajos 30% teritoriju, kas paredzēti bioloģiskajai daudzveidībai, ir jāmēģina minimizēt ekonomisko intensitāti, savukārt atlikušajos 70% galvenais mērķis ir bioekonomika ar pēc iespējas mazākiem administratīviem ierobežojumiem.
Dabas aizsardzības prioritātes un zinātniskie argumenti
Jānis Ķuze, ornitologs un dabas aizsardzības eksperts, norāda, ka dabas aizsardzības interešu pārstāvjiem ir svarīgi definēt konkrētus, zinātniski pamatotus mērķus un uzdevumus. Viņš piekrīt, ka svarīgi ir gan saglabāt dabas vērtības, gan attīstīt ekonomiku, taču uzsver, ka tas jādara, apzinoties ilgtermiņa sekas un iespējamos riskus. Ķuze atzīst, ka meža nozares pamatnostādnes ir izstrādātas ar mērķi nodrošināt gan mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, gan arī veicināt bioekonomiku. Lai gan daļa pamatnostādņu paredz līdz pat 30% mežu atvēlēt bioloģiskās daudzveidības kāpināšanai, tostarp 10% stingri aizsargātām teritorijām, tomēr svarīgi ir nodrošināt, ka šie pasākumi ir efektīvi un zinātniski pamatoti. Viņš piebilst, ka dabas aizsardzība nav tikai teritoriju atvēlēšana, bet arī aktīva sugu un biotopu saglabāšana un atjaunošana, kas bieži prasa specifiskas zināšanas un resursus.
Ministra redzējums un nākotnes plāni
Zemkopības ministrs Armands Krauze akcentē, ka politikas plānošanā jāņem vērā ilgtspējas dimensija un resursu izmantošanas perspektīva nākamajām paaudzēm. Viņš norāda, ka mežsaimniecība ir ilgtermiņa process, kurā šodien stādītais mežs tiks izmantots pēc 100 gadiem. Krauze uzsver, ka tikai stabilas peļņas apstākļos lauksaimnieki un meža īpašnieki spēj pilnveidot savu darbību un strādāt pie ilgtspējas un vides mērķu sasniegšanas. Tas nozīmē, ka ekonomiskajai attīstībai ir jābūt pametam videi draudzīgai saimniekošanai. Tāpat ministrs norāda, ka, ieviešot jaunus instrumentus zaļās izaugsmes veicināšanai, piemēram, oglekļa kredītus, ir jāņem vērā mazo un vidējo zemnieku un meža īpašnieku intereses, kuriem bieži vien nav resursu speciālistu algošanai šādu instrumentu administrēšanai. Meža nozares attīstības pamatnostādnes 2026.–2050. gadam, kas šobrīd ir sabiedriskajā apspriešanā, paredz gan saimniecisko darbību regulējošo likumu attīstību, gan arī brīvprātīgu dabas aizsardzību, nodrošinot vienādas tiesības visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. Šīs pamatnostādnes ir iecerētas kā dokuments, kas balstīts zinātniskos datos un atbilst sabiedrības interesēm, cenšoties rast kompromisu starp ekonomisko attīstību un dabas saglabāšanu.
Viedokļu sadursme un kopīgais mērķis
Diskusija par meža nozari atklāj, ka pastāv dažādi skatījumi uz to, kā panākt optimālu līdzsvaru starp ekonomisko attīstību un dabas aizsardzību. Uldis Biķis uzsver nepieciešamību pēc precīzākiem un mērķtiecīgākiem dabas aizsardzības uzdevumiem, savukārt Jānis Ķuze pievērš uzmanību zinātniskajiem argumentiem un ilgtermiņa sekām. Zemkopības ministrs Armands Krauze cenšas rast vidusceļu, uzsverot, ka ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt ilgtspējīgai un videi draudzīgai. Lai gan viedokļi var atšķirties, kopīgais mērķis ir nodrošināt Latvijas mežu ilgtspējīgu attīstību, saglabājot to nozīmi gan tautsaimniecībā, gan dabas daudzveidības ziņā. Šī diskusija ir svarīga, lai sabiedrība un politikas veidotāji labāk izprastu meža nozares izaicinājumus un kopīgi rastu risinājumus nākotnei.
Sekojiet mums līdzi: