Mieriņa pēc Rosļikova izgājiena: Saeimai jādomā, kā pasargāt tribīnes cienīgumu un novērst nepieļaujamus pārkāpumus

Parlamenta cienīgums pārbaudījumu priekšā: Kā Saeima plāno nepieļaut Rosļikova stila izgājienus nākotnē?

Latvijas parlamentārā vide nesen piedzīvoja satricinājumu, kas lika nopietni aizdomāties par likumdevēja cieņu, deputātu atbildību un Saeimas tribīnes svētumu. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” skaidri norādīja – ir steidzami jāmeklē risinājumi, kā turpmāk novērst gadījumus, kas līdzinātos bijušā parlamentārieša Alekseja Rosļikova rīcībai no Saeimas tribīnes. Šis aicinājums nav tikai formāla reakcija uz atsevišķu incidentu; tas ir pamudinājums dziļākai pārdomu par to, kā sabiedrības izvēlētajiem pārstāvjiem pienākas uzvesties institūcijā, kurā tiek lemts par valsts nākotni.

Rosļikova kungs, tobrīd vēl Saeimas deputāts, šā gada 5. jūnija sēdē, debatējot par Nacionālās apvienības virzīto deklarāciju “Par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu”, demonstrēja uzvedību, kas šķērsoja pieņemamības robežas. Viņš no parlamenta tribīnes uzrunāja klātesošos krievu valodā, kas pats par sevi ir Saeimas Kārtības ruļļa pārkāpums. Taču ar to nepietika. Viņa runas tika papildinātas ar paaugstinātu balss toni, retoriskiem, provokatīviem jautājumiem par krievvalodīgo nākotni Latvijā un apgalvojumiem, ka valsts ar saviem likumiem “bombardē” krievvalodīgās ģimenes. Kulminācija sekoja uzrunas beigās, kad Rosļikovs krieviski izkliedza: “Mēs esam vairāk! Krievu valoda – mūsu valoda!” un demonstrēja nepieklājīgu žestu.

Rosļikova precedents: Kas notika un kāpēc tas ir nozīmīgi?

Šis incidents izraisīja tūlītēju un asu reakciju Saeimā. Sēdes vadītāja Daiga Mieriņa nekavējoties rīkojās, un parlamenta vairākums nobalsoja par Rosļikova izslēgšanu no konkrētās sēdes. Šis lēmums tika pamatots ar deputāta neētisko rīcību, valsts valodas nelietošanu un necieņas izrādīšanu pret Saeimu un tās deputātiem. Ir svarīgi atzīmēt, ka šī provokācija notika neilgi pēc tam, kad Saeima bija veikusi grozījumus Kārtības rullī, skaidri nostiprinot prasību parlamenta telpās un sēdēs lietot valsts valodu. Tas apliecina parlamenta apņēmību sargāt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu arī savā ikdienas darbā.

Parlamenta tribīne nav vienkārši vieta runāšanai; tā ir demokrātijas sirds, telpa, kurā tautas priekšstāvjiem jāspēj konstruktīvi debatēt, lai rastu labākos risinājumus valsts attīstībai. Tās ir vieta, kur viedokļu daudzveidība satiekas cieņpilnā diskusijā. Mieriņa stingri uzsvēra, ka tribīne nav domāta sabiedrības šķelšanai, naida kurināšanai vai vulgārai politiskajai aģitācijai. Deputāta rīcība, kas apzināti vērsta uz konfrontāciju, nevis sadarbību, grauj ne tikai konkrētā deputāta reputāciju, bet met ēnu uz visu parlamentu kopumā. Tas mazina sabiedrības uzticību likumdevējam un vājina demokrātijas pamatus.

Alekseja Rosļikova gadījumā situācija ir ieguvusi papildu dimensiju. Valsts drošības dienests (VDD) ir sācis kriminālprocesu pret viņu aizdomās par palīdzības sniegšanu agresorvalstij Krievijai vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Šis fakts pasvītro, ka atsevišķu deputātu izteikumi no Saeimas tribīnes var nebūt tikai nevīžīga rīcība vai neētiska uzvedība, bet var sasniegt krimināltiesiskas atbildības līmeni, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

Ētikas dilemmat un Kārtības ruļļa robežas

Lai gan Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vairs neskatīs iepriekš iesniegtos materiālus par Rosļikova rīcību, jo viņš zaudējis deputāta mandātu sakarā ar ievēlēšanu Rīgas domē, problēma nepazūd. Kā nodrošināt, ka līdzīgi gadījumi neatkārtojas nākotnē? Šis jautājums ir Saeimas priekšsēdētājas dienaskārtībā un liek domāt par pašreizējo Saeimas Kārtības ruļļa un Deputātu ētikas kodeksa efektivitāti.

Saeimas deputātu ētikas kodekss, kas ir Kārtības ruļļa pielikums, nosaka augstus uzvedības standartus parlamentāriešiem. Tas cita starpā paredz, ka deputātam jāievēro svinīgajā solījumā paustā apņemšanās – būt uzticīgam Latvijai un stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Kodekss arī prasa izvairīties no vārdiem, žestiem un rīcības, kas var būt aizskaroša vai apvainojoša. Par ētikas pārkāpumiem var piemērot dažādus sodus, tostarp brīdinājumus, liegumu runāt vai izslēgšanu no vairākām sēdēm.

Tomēr Rosļikova gadījums un citu deputātu rīcība, kas dažkārt raisa jautājumus par cieņu pret valsti un tās simboliem, liek domāt, vai esošais regulējums ir pietiekams. Mieriņa atzīst, ka sēžu vadītājiem nereti nākas saskarties ar deputātiem, kuri “neklausa nevienu”, padarot sēžu vadīšanu par “lielu un milzīgu” izaicinājumu.

Reaģējot uz Rosļikova provokāciju, atsevišķi deputāti, piemēram, no Nacionālās apvienības, ir nākuši klajā ar priekšlikumiem mainīt Saeimas Kārtības rulli, lai paredzētu iespēju izslēgt deputātu no Saeimas sastāva, ja viņš būtiski pārkāpj ētikas kodeksu, īpaši deputāta zvērestā ietverto apņemšanos. Šāds solis būtu daudz stingrāks par pašreizējo izslēgšanu uz noteiktu sēžu skaitu. Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns uzsvēris, ka deputāta mandāts nedrīkst kalpot par “brīvbiļeti pretvalstiskai rīcībai”, un Saeimai jābūt instrumentiem, kā pasargāt savu integritāti, ja deputāta rīcība grauj likumdevēja prestižu.

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Jautājums par to, kā efektīvi regulēt deputātu uzvedību, vienlaikus neskarot vārda brīvību, ir smalks un sarežģīts. Parlaments ir politisku debašu vieta, kurā viedokļi bieži ir krasi atšķirīgi. Taču ir skaidra atšķirība starp asām, bet konstruktīvām debatēm un apzināti provokatīvu, aizskarošu vai valsts pamatvērtības graujošu rīcību. Kā novilkt skaidru robežu un nodrošināt tās ievērošanu praksē?

Viens no aspektiem, ko Mieriņa pieminēja, ir jautājums par to, “kādus deputātus ievēlam”. Tas liek domāt par vēlētāju atbildību un informētību. Demokrātiskā sabiedrībā pilsoņiem ir tiesības un pienākums rūpīgi izvērtēt kandidātus, viņu vērtības, mērķus un iepriekšējo rīcību. Tomēr ne vienmēr ir viegli paredzēt, kā cilvēks uzvedīsies, nonākot augstā amatā ar ievērojamu publisku ietekmi.

Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi varētu būt viens no risinājumiem, kā stiprināt parlamenta spēju reaģēt uz nepieņemamu uzvedību. Diskusijas par Nacionālās apvienības ierosinājumu izslēgt deputātu no Saeimas sastāva par būtiskiem ētikas pārkāpumiem ir sākušās, un Juridiskā komisija to vērtē. Šāds solis prasītu rūpīgu juridisko un politisko izvērtēšanu, lai nodrošinātu, ka to nevarētu izmantot politiskajai izrēķināšanās.

Papildus formālajiem noteikumiem, būtiska loma ir arī pašu deputātu pašcieņai un atbildības izjūtai. Deputāta amats nav privilēģija, bet gan uzticība, ko devuši vēlētāji. Šī uzticība uzliek pienākumu darboties valsts un sabiedrības interesēs, ievērojot augstus ētikas un morāles standartus. Parlamenta darba videi jābūt tādai, kas veicina cieņpilnu diskusiju, nevis konfrontāciju un naida kurināšanu.

Ceļš uz priekšu: Mecānismu pilnveidošana un sabiedrības cerības

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas paustās bažas par nepieciešamību novērst Rosļikovam līdzīgus izgājienus ir signāls, ka parlaments apzinās šādas rīcības negatīvo ietekmi. Jautājums tagad ir par to, kā vārdus pārvērst darbos. Vai tiks veikti būtiski grozījumi Kārtības rullī? Vai tiks pastiprināta Ētikas kodeksa piemērošana? Un kā sabiedrība var veicināt augstāku ētikas standartu ievērošanu parlamentā?

Iespējamie risinājumi varētu ietvert: skaidrāku un precīzāku ētikas normu definēšanu, stingrākas sankcijas par to pārkāpumiem, ētikas komisijas pilnvaru stiprināšanu, kā arī plašākas diskusijas sabiedrībā par deputātu lomu un atbildību. Varētu arī domāt par mehānismiem, kas ļautu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz klajiem un apzinātiem Kārtības ruļļa un ētikas pārkāpumiem sēžu laikā, ne tikai ar izslēgšanu no konkrētās sēdes.

Saeimas darba kārtības nodrošināšana un cieņpilnas atmosfēras uzturēšana ir nepārtraukts process. Tas prasa gan skaidrus noteikumus, gan to stingru piemērošanu, gan arī pašu deputātu izpratni par sava amata nozīmīgumu un atbildību. Alekseja Rosļikova gadījums, lai arī konkrēta epizode, kalpo kā spilgts atgādinājums par to, cik trausls var būt parlamentārais cienīgums un cik svarīgi to ir sargāt. Mieriņas aicinājums domāt par nākotni ir solis pareizajā virzienā – tas aicina nevis vienkārši reaģēt uz pagātnes kļūdām, bet proaktīvi veidot parlamenta vidi, kurā šādi pārkāpumi vairs nebūtu iespējami.

Šobrīd, kad sabiedrība ar bažām vēro politiskos procesus un nereti zaudē uzticību institūcijām, Saeimas spēja nodrošināt sakārtotu, cieņpilnu un konstruktīvu darba vidi ir īpaši svarīga. Tas nav tikai jautājums par iekšējiem noteikumiem; tas ir jautājums par parlamenta kā demokrātijas stūrakmens stiprināšanu un sabiedrības pārliecības atjaunošanu par valsts pārvaldes spēju darboties tautas interesēs.

Diskusijas par Saeimas Kārtības ruļļa un ētikas kodeksa pilnveidošanu, kas sekojušas Rosļikova rīcībai, parāda, ka parlaments apzinās nepieciešamību pēc pārmaiņām. Tagad svarīgi ir, lai šīs diskusijas rezultētos konkrētos lēmumos un rīcībā, kas nodrošinātu, ka Saeimas tribīne patiešām ir vieta, kur satiekas atbildība, cieņa un valstiskā apziņa, nevis naids un provokācijas.