Rīga: -6.8°С
SEB bankas valdes locekļa sirds aicinājums: modrība pret finanšu krāpniekiem, kas laupa miljonus
Latvijas iedzīvotāji ik dienu saskaras ar nemitīgiem un arvien viltīgākiem finanšu krāpnieku uzbrukumiem, kas nereti atstāj aiz sevis sāpīgas finansiālās brūces. Lai gan Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati liecina, ka krāpniecības gadījumu skaits pēdējā laikā vairs nepalielinās, tomēr tas arī nesamazinās, saglabājoties draudīgā un nemainīgā līmenī. Šī situācija mudinājusi "SEB bankas" valdes locekli Kārli Danēviču paust dziļu, personisku aicinājumu sabiedrībai – "No sirds lūgums visiem sargāt vienam otram."
Draudīgā statistika: zaudētie miljoni un nemitīgās lamatas
Finanšu krāpnieku aktivitāte Latvijā ir patiesi satraucoša, un izkrāpto naudas līdzekļu apjoms ir mērāms iespaidīgos miljonos. Pērn, 2023. gadā, četru lielāko Latvijas komercbanku klientiem tika izkrāpti satriecoši 12,7 miljoni eiro, lai gan tajā pašā laikā bankām izdevās novērst zādzības 9,2 miljonu eiro apmērā. Šogad, pirmajos desmit mēnešos, krāpniekiem izdevies izkrāpt jau vairāk nekā 13 miljonus eiro, neskatoties uz to, ka bankas ir pasargājušas klientus no vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumiem. Janvārī vien krāpnieku darbības apmērs sasniedza gandrīz 3 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljonus atgūt vairs nebija iespējams. Šīs skarbās realitātes priekšā kļūst skaidrs, ka cīņa pret finanšu noziedzību ir nepārtraukta un prasa ikviena iesaisti.
Krāpnieku rafinētās metodes: no viltus zvaniem līdz ilūziju investīcijām
Modernie krāpnieki ir patiesi virtuozas personas psiholoģiskās manipulācijas jomā. Viņu metodes ir kļuvušas tik rafinētas, ka spēj apvārdot teju ikvienu, neatkarīgi no vecuma, izglītības vai sociālā statusa. Kā uzsvēra Kārlis Danēvičs tv3.lv podkāstā "Piķis un ģēvelis!", krāpnieki "spēj apvārdot teju ikvienu" un izmanto tādas taktikas kā "apstrādāt tevi emocionāli, strauji, bailēs, draudēt ar kaut ko." Tādēļ vislabākā aizsardzība ir vispār neiesaistīties šādās aizdomīgās sarunās.
Viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem ir **telefonkrāpšana**, kur noziedznieki uzdodas par banku, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai citu valsts iestāžu darbiniekiem. Bieži vien viņi izmanto tehnoloģijas, kas ļauj viltot telefona numuru vai pat uzņēmuma nosaukumu, radot ticamu ilūziju. Viņi mēģina radīt emocionālu spiedienu, stāstot par it kā notikušām aizdomīgām darbībām kontā, uzlauztiem kontiem vai pat par tuvinieku nokļūšanu negadījumā, pieprasot steidzamu naudas pārskaitīšanu vai piekļuves datus.
Otrs izplatītais un sevišķi bīstamais krāpšanas veids ir **investīciju krāpšana**. Krāpnieki vilina upurus ar nereāli augstu peļņu bez riska, piedāvājot "investēt" akcijās, kriptovalūtās vai citos finanšu instrumentos. Viņi izveido viltus mājaslapas, kas imitē reālas investīciju platformas, pat demonstrējot "augošu peļņu", lai mudinātu upuri investēt vēl un vēl. Nereti tiek lūgts instalēt attālinātās piekļuves programmatūru, lai it kā palīdzētu veikt "ieguldījumus". Ironiski, ka šajās lamatās bieži iekrīt cilvēki ar augstāko izglītību, pat vadošos amatos strādājošie, kuri paši ir pārliecināti par savu neuzvaramību.
Tāpat aktuālas ir **pikšķerēšanas shēmas** caur viltus e-pastiem un īsziņām, kas satur maldinošas saites. Šīs saites ved uz viltotām banku, kurjerpakalpojumu (piemēram, Omniva, DPD, Latvijas Pasts) vai interneta veikalu vietnēm, kurās tiek izkrāpti personīgie dati un bankas pieejas informācija. Uzņēmumi savukārt saskaras ar viltotiem rēķiniem un algas kontu izkrāpšanas mēģinājumiem, kur krāpnieki, uzdodoties par darbiniekiem, lūdz mainīt algas pārskaitījuma kontu.
Kā pasargāt sevi: banku un ekspertu dzelžaini padomi
Lai gan krāpnieku izdoma ir apbrīnojama, ir dzelžaini pamatprincipi, kas pasargās ikvienu: **bankas nekad nezvanīs un neprasīs jūsu internetbankas piekļuves datus, paroles, Smart-ID kodus vai norēķinu karšu PIN kodus.** Tas ir absolūti fundamentāls drošības noteikums, kas jāiegaumē. Ja saņemat šādu zvanu, e-pastu vai īsziņu, nekavējoties pārtrauciet saziņu un, ja rodas šaubas, sazinieties ar savu banku, zvanot uz oficiālo tālruņa numuru, kas atrodams bankas mājaslapā vai uz jūsu bankas kartes.
Nepakļaujieties steidzamībai un emocionālajam spiedienam, ko krāpnieki bieži izmanto. Kritiskā domāšana ir jūsu labākais sabiedrotais. Pirms klikšķināt uz jebkādas saites, rūpīgi pārbaudiet sūtītāja e-pasta adresi, vietnes URL un informācijas patiesumu. Esiet piesardzīgi ar "pārāk labiem, lai būtu patiesi" piedāvājumiem, it īpaši investīciju jomā. Ja saņemat ziņu par sūtījumu vai nodokļu samaksu, vienmēr pārbaudiet informāciju attiecīgās iestādes oficiālajā mājaslapā.
Regulāri pārbaudiet savu bankas konta izrakstus, lai savlaicīgi pamanītu aizdomīgas darbības. Ja tomēr esat kļuvis par krāpniecības upuri, nekavējoties sazinieties ar savu banku, lai bloķētu kartes un kontus, un iesniedziet iesniegumu Valsts policijā.
Kopīga cīņa par drošu finanšu vidi
Cīņa pret finanšu krāpniecību nav tikai banku vai tiesībsargājošo iestāžu atbildība; tā prasa plašāku sabiedrības iesaisti un ciešu sadarbību. Finanšu nozares asociācija uzsver, ka efektīvai cīņai nepieciešama telekomunikāciju operatoru lielāka iesaiste, jo noziedznieki bieži izmanto viņu pakalpojumus, lai viltotu telefona numurus un tīmekļa vietnes. Tāpat, sadarbībā ar CERT.LV, ir izveidoti rīki, piemēram, DNS ugunsmūris, kas palīdz aizsargāt iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm.
Kārlis Danēvičs "SEB bankas" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" atgādināja: "Es nevienam nekad neko nepārmetu un nekad nesaku - vai tad tu nesaprati, ka tas bija krāpnieks?" Šie vārdi atbalso empātijas nepieciešamību sabiedrībā, jo krāpnieku psiholoģiskie paņēmieni ir tik viltīgi, ka var apmānīt ikvienu. Tāpēc ir vitāli svarīgi ne tikai pasargāt sevi, bet arī izglītot un brīdināt savus tuviniekus, īpaši vecāka gada gājuma cilvēkus, kuri biežāk kļūst par mērķi. Tikai kopīgiem spēkiem, paaugstinot sabiedrības izpratni un pilnveidojot aizsardzības mehānismus, mēs spēsim efektīvi stāties pretī šiem ļaunprātīgajiem finanšu noziedzniekiem un veidot drošāku digitālo vidi mums visiem.
Sekojiet mums līdzi: