Mobilo sakaru operatoru loma krāpniecības novēršanā Latvijā tiks pastiprināta

Latvijā plāno pastiprināt mobilo sakaru operatoru atbildību krāpniecības novēršanā

Lielāka atbildība par telefonkrāpniecības gadījumiem tiks uzlikta mobilo sakaru operatoriem. Šāds solis sperts, reaģējot uz satraucošo tendenci – Latvijas iedzīvotājiem arvien biežāk tiek izkrāptas ievērojamas naudas summas, bieži vien izmantojot telefonkrāpniecības metodes. Kā informē portāls NRA, šī gada 11 mēnešos Latvijas četru lielāko banku klientiem izkrāpti teju 11 miljoni eiro, un vairāk nekā puse no šīs summas izkrāpta tieši telefonkrāpniecības ceļā. Finanšu nozares asociācija uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt telekomunikāciju operatoru lomu un atbildību šajā cīņā, un ir vairāki risinājumi, kā to panākt.

Pieaugošais krāpniecības apjoms un metodes

Šī gada dati ir satraucoši – Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka 2023. gadā finanšu krāpšanas upuri zaudējuši vairāk nekā 8,5 miljonus eiro, savukārt Finanšu nozares asociācijas dati par 2024. gada pirmajiem desmit mēnešiem atklāj, ka izkrāpti vairāk nekā 13 miljoni eiro. Kopumā šogad vien krāpnieki jau spējuši izkrāpt aptuveni 23 miljonus eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pirms diviem gadiem. Krāpnieku metodes kļūst arvien izsmalcinātākas; tiek izmantoti ne tikai vienkārši viltus zvani, bet arī sociālās inženierijas paņēmieni un pat mākslīgais intelekts, lai radītu robotzvanus ar cilvēka balsij līdzīgu skanējumu. Viņi bieži uzdodas par banku, policijas vai citu iestāžu darbiniekiem, radot steidzamības sajūtu un mēģinot izvilināt sensitīvu informāciju vai piekļuvi bankas kontiem.

Nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un operatoru loma

Lai gan gan bankas, gan mobilo sakaru operatori jau veic pasākumus krāpniecības apkarošanā, eksperti uzsver, ka nepieciešamas būtiskas izmaiņas likumdošanā, lai pilnveidotu šo procesu. Hermanis Eriņš, “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs, norāda, ka nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, kas operatoriem dotu lielākas iespējas preventīvo darbību veikšanai. Viens no priekšlikumiem ir stiprināt telekomunikāciju operatoru atbildību, ieviešot stingrāku regulējumu. Tiek apsvērta iespēja ieviest kopīgu numuru pārbaudes sistēmu un datubāzi, lai efektīvāk bloķētu krāpnieciskus zvanus un identificētu viltotus numurus. Šādas metodes jau veiksmīgi tiek izmantotas citās Eiropas valstīs. Lai gan operatori jau tagad bloķē miljoniem krāpšanas mēģinājumu mēnesī, nepieciešams ciešāks sadarbības modelis starp visiem operatoriem un regulējošajām iestādēm, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu cīņu pret krāpniekiem. Tiek prognozēts, ka lielāka telekomunikāciju operatoru atbildība un nepieciešamais tiesiskais regulējums sagaidāms nākamā gada laikā.

Kibernoziedzības apkarošanas stratēģija

Šie pasākumi ir daļa no plašākas Latvijas kibernoziedzības apkarošanas stratēģijas. Nacionālā kiberdrošības stratēģija 2023.–2026. gadam paredz stiprināt kibertelpas drošību, attīstot kiberaizsardzības spējas un palielinot noturību pret kiberuzbrukumiem. Viena no stratēģijas prioritātēm ir kibernoziedzības novēršana un apkarošana, kas ietver gan sabiedrības izpratnes veicināšanu par kiberdraudiem, gan arī tehnoloģisko un tiesisko risinājumu pilnveidošanu.