Mūžībā devies fiziķis Valdis Gavars, viens no Salaspils atomreaktorā veidotājiem

Aizsaulē devies fiziķis Valdis Gavars

Otrdien, 13. janvārī, 91 gada vecumā mūžībā devies izcilais Latvijas zinātnieks, fiziķis un inženierzinātņu doktors Valdis Gavars, viens no Latvijas kodolenerģētikas nozares pamatlicējiem un Salaspils zinātniskā kodolreaktora veidotājiem. Kā informē portāls NRA, par skumjo notikumu savā sociālā platformas “Facebook” profilā paziņojuši viņa tuvinieki. Atvadīšanās no Valda Gavara notiks sestdien, 17. janvārī, plkst. 10.00 Rīgas krematorijā.

Valdis Gavars dzimis 1934. gada 10. maijā Rēzeknē, ārstu ģimenē. Viņa profesionālais mūžs bija cieši saistīts ar kodolenerģētikas attīstību, nozarei pievēršoties jau tās pirmsākumos 20. gadsimta 50. gados. Izglītību ieguvis Rīgas Industriālajā politehnikumā un Ļeņingradas Politehniskajā institūtā, vēlāk kļūstot par zinātņu kandidātu un inženierzinātņu doktoru. Viņš publicējis vairāk nekā 90 zinātniskos rakstus un ir astoņu izgudrojumu un septiņu patentu autors. Par mūža ieguldījumu Latvijas zinātnes un enerģētikas attīstībā 2020. gadā viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira.

Nozīmīga loma Salaspils kodolreaktora izveidē

Viens no nozīmīgākajiem Valda Gavara profesionālajiem posmiem saistīts ar Salaspils zinātnisko kodolreaktoru. Viņš bija tā galvenais inženieris būvniecības laikā, sākot darbu pie projekta 1958. gadā, un vēlāk aktīvi piedalījās gan reaktora attīstībā, gan unikālu iekārtu izstrādē. Valdis Gavars bija līdzautors oriģinālai iekārtai – radiācijas kontūram, kas ļāva ievērojami paplašināt Salaspils reaktora izmantošanas iespējas radioķīmijā, materiālu apstrādē un sterilizācijā, kā arī sekmēja starptautisku sadarbību kodolenerģētikas jomā. Par reaktora veiksmīgu iedarbināšanu un radiācijas kontūra izveidi 28 gadu vecumā Valdis Gavars tika apbalvots ar PSRS ordeni “Goda zīme”. Salaspils kodolreaktors, kas tika iedarbināts 1961. gada 26. septembrī, bija vienīgais civilais pētnieciskais kodolobjekts Baltijā un darbojās līdz 1998. gadam.

Darbs Černobiļas katastrofas seku likvidēšanā

1986. gadā pēc Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas Valdis Gavars bija viens no zinātniskās un tehniskās grupas vadītājiem, kas izstrādāja un realizēja pasākumu plānu Latvijas teritorijas un iedzīvotāju aizsardzībai pret avārijas seku ietekmi. Viņa vadībā tika ieviestas procedūras, kas palīdzēja mazināt radiācijas draudus Latvijā. Šis darbs apliecina viņa ieguldījumu ne tikai zinātnē un enerģētikā, bet arī sabiedrības drošībā.

Devums zinātnē un sabiedriskajā darbā

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 2017. gadam Valdis Gavars strādājis AS “Latvenergo” attīstības daļā kā vadošais inženieris. Viņš ir publicējis vairāk nekā 90 zinātniskos rakstus, kā arī ir vairāku grāmatu autors, tostarp par Latvijas zinātnieku darbu un Jūrmalas kultūrvēsturi. 2019. gadā Valdim Gavaram piešķirta Jūrmalas Goda zīme un tituls “Goda jūrmalnieks” par nozīmīgu devumu pilsētas attīstībā. Viņa zinātkāre, plašais redzesloks un mīlestība pret kultūru un zinātni atstājusi dziļu nospiedumu tuvinieku un kolēģu dzīvē.