Dzelmes klusie draudi: astoņas jūras mīnas neitralizētas Rīgas tuvumā
Šodien, 2025. gada 20. jūnijā, Latvija atkal apliecina savu apņēmību cīņā ar pagātnes smago mantojumu. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas speciālisti, veicot intensīvas mācības Rīgas apkārtnē, ir veikuši izcilu darbu, veiksmīgi atrodot un neitralizējot astoņas jūras mīnas. Šie nāvējošie vēstures rēgi, kas dzelmē slēpās kopš pasaules karu laikiem, tika rūpīgi izcelti un nogādāti drošībā Ādažu poligonā, kur tie tika neatgriezeniski iznīcināti. Šis notikums ir spilgts atgādinājums par pastāvīgo draudu, ko rada nesprāgušā munīcija Latvijas ūdeņos un sauszemē, un vienlaikus apliecinājums NBS ekspertu izcilajai profesionalitātei un nenogurstošajam darbam, aizsargājot mūsu valsts drošību un mieru.
Klusais dzelmes mantojums: bīstams atgādinājums par pasaules kariem
Baltijas jūra, it īpaši Rīgas līcis un Irbes jūras šaurums, ir kā milzīgs, zemūdens kapsētas lauks, kurā snauduļo tūkstošiem sprādzienbīstamu priekšmetu, kas atstāti no Pirmā un Otrā pasaules kara brutālajiem konfliktiem. Aplēses liecina, ka Baltijas jūras dzelmē joprojām atrodas aptuveni 40 000 līdz 50 000 nesprāgušu mīnu, un no tām apmēram 10 000 mīnu un citas munīcijas vienības slēpjas Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Šis skaits ir satriecošs un liek aizdomāties par pagātnes karu postošo ietekmi, kas turpina apdraudēt mūsu tagadni.
Jūras mīnas, pat gadu desmitiem pēc to izvietošanas, saglabā savu nāvējošo potenciālu. Nereti detonatori joprojām ir aktīvi, un mīnas korpuss glabā sevī sprāgstvielas, kas gatavas iznīcināt. Dažkārt, mīnām gadiem guļot jūras dzelmē, to mehānismi ir sarūsējuši vai pārņemti ar jūras faunu un floru, taču sprādzienbīstamais materiāls joprojām saglabājas bīstams. Nejauša sadursme ar zvejas kuģa tīkliem, kuģa korpusu vai pat spēcīgas zemūdens straumes var izraisīt traģiskas sekas. Tas ir neredzams un nemitīgs drauds, kas prasa nepārtrauktu modrību un īpašu uzmanību no militārajiem un civilajiem dienestiem. Arī akmeņainā jūras dzelme, piemēram, Irbes jūras šaurumā, apgrūtina meklēšanas operācijas, jo mīnas var paslēpties starp dabīgiem veidojumiem. Turklāt sliktā redzamība un spēcīgās zemūdens straumes Baltijas jūrā padara atmīnēšanas darbu vēl sarežģītāku.
NBS sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas speciālisti: drosme un profesionalitāte ikdienā
Šajā nemitīgajā cīņā ar pagātnes rēgiem izšķiroša loma ir Nacionālo bruņoto spēku sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas (SBI) speciālistiem, kā arī Jūras spēku Mīnu kuģu eskadrai. Viņu darbs nav vienkāršs ikdienas uzdevums; tā ir kaujas misija, kas prasa visaugstāko profesionalitāti, drosmi un aukstasinību. Kopš 1993. gada, kad NBS uzsāka šo bīstamo darbu, katru gadu tiek neitralizēti tūkstošiem sprādzienbīstamu priekšmetu, nodrošinot mūsu sabiedrības drošību.
Skaitļi runā paši par sevi: kopš šī gada sākuma NBS speciālisti ir devušies uz 439 izsaukumiem, iznīcinot 1794 sprādzienbīstamus priekšmetus un 7103 strēlnieku munīcijas vienības. Tas ietver gan jūras, gan sauszemes atradumus, jo Latvija joprojām ir plaši piesārņota ar Otrā pasaules kara un okupācijas perioda munīciju – vairāk nekā 100 000 hektāru teritoriju. Mīnu kuģu eskadra, kuras galvenais uzdevums ir novērst draudus jūrā un iekšējos ūdeņos, ikdienā uztur savus līdzekļus augstā gatavības pakāpē, meklējot un iznīcinot šos bīstamos objektus. Viņi apseko vrakus, konstatē kuģu bojājumus, un spēj darboties pat 60 metru dziļumā. Šāds darbs prasa augstu koncentrāciju un ilgstošu speciālistu sagatavošanu, lai katrs uzdevums tiktu veikts ar teicamu rezultātu.
Mācības kā realitāte: astoņu mīnu atklāšana Rīgas tuvumā
Astoņu jūras mīnu atklāšana Rīgas apkārtnē nav nejaušība; tas ir tiešs rezultāts NBS sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas speciālistu intensīvajām mācībām, kas Rīgas apkaimē norisinājās no 9. līdz 20. jūnijam. Šo mācību galvenais mērķis ir pilnveidot karavīru un zemessargu iemaņas bīstamu priekšmetu meklēšanā un neitralizēšanā. Atrastās mīnas tika rūpīgi izceltas, ievērojot stingrus drošības protokolus, un tad nogādātas uz Ādažu poligonu, kur tās tika droši iznīcinātas kontrolētas spridzināšanas ceļā. Katra šāda operācija ir sarežģīts logistisks un tehnisks izaicinājums, kas prasa nevainojamu sadarbību starp dažādiem dienestiem. NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvalde uzsver sadarbības nozīmīgumu, pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, "Latvijas Gaisa satiksmei", Valsts policijai, "Civilās aviācijas aģentūrai" un "Rīgas mežiem" par atbalstu mācību norisē un uzdevuma sekmīgā izpildē.
Starptautiskās sadarbības spēks: kopīga cīņa par Baltijas jūras drošību
Latvijas jūras telpas attīrīšana no kara laika munīcijas ir ne tikai nacionālas, bet arī starptautiskas nozīmes uzdevums. Baltijas jūra ir intensīvas kuģošanas ceļš, kas savieno daudzas valstis, un tās drošība ir kopēja atbildība. Latvija aktīvi piedalās starptautiskās mīnu meklēšanas un neitralizēšanas operācijās, piemēram, "Open Spirit", "Hod ops" un MCOPLAT, kas regulāri notiek Baltijas jūras reģionā.
Šajās mācībās piedalās kuģi un speciālisti no daudzām NATO un partneru valstīm, tostarp ASV, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes, apliecinot alianses vienotību un savietojamību. Šādas operācijas, piemēram, NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) darbība un mācības "Hodops 25", kas aprīlī norisinājās Rīgas līcī, ir vērstas uz vēsturisko mīnu identificēšanu un neitralizēšanu, kā arī zemūdens infrastruktūras aizsardzību. Bijušais NBS komandieris, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots ir norādījis, ka, neraugoties uz regulārajām tīrīšanas operācijām, katru gadu Irbes jūras šaurumā atkal uzpeld jaunas mīnas, kas liecina par šī darba bezgalīgo raksturu. Šī kopīgā pieeja ir būtiska, lai nodrošinātu drošu kuģošanu, zveju un ilgtspējīgu attīstību reģionā, vienlaikus stiprinot Baltijas jūras valstu aizsardzības spējas un savstarpējo uzticību.
Kopējā drošība: plašāks skatījums uz nesprāgušās munīcijas problēmu
Lai gan jūras mīnas regulāri nonāk uzmanības centrā, nesprāgušās munīcijas problēma Latvijā sniedzas krietni tālāk par piekrastes ūdeņiem. Liela daļa Latvijas teritorijas, kas pārsniedz 100 000 hektāru, joprojām ir piesārņota ar dažāda veida sprādzienbīstamiem priekšmetiem, kas palikuši no Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī okupācijas perioda. Mežos, pļavās, purvos un pat pagalmos regulāri tiek atrastas artilērijas lādiņi, mīnmetēju granātas, rokas granātas un aviācijas bumbas – klusi, bet potenciāli nāvējoši liecinieki par pagātnes konfliktiem.
NBS speciālisti veic ne tikai mīnu, bet arī cita veida munīcijas neitralizēšanu, reaģējot uz simtiem izsaukumu gadā. Piemēram, 2023. gadā Jūras spēku ūdenslīdēju komandas vien iznīcināja vairāk nekā 2600 sprādzienbīstamu priekšmetu. Tas apliecina, ka sprādzienbīstamie priekšmeti ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai jūras, bet arī sauszemes ekosistēmas un iedzīvotāju drošību.
Nacionālie bruņotie spēki atkārtoti atgādina sabiedrībai par būtisku drošības pasākumu ievērošanu: ja tiek atrasti priekšmeti, kas varētu būt sprādzienbīstami, tiem nedrīkst tuvoties, aiztikt vai mēģināt pārvietot. Vislabākā rīcība ir norobežot atraduma vietu un nekavējoties ziņot atbildīgajiem dienestiem, zvanot uz numuru 112 vai Valsts policijai pa tālruni 110, sniedzot īsu atrastā priekšmeta raksturojumu. Tikai apmācīti un profesionāli speciālisti var garantēt šādu bīstamu atradumu drošu neitralizēšanu, pasargājot cilvēku dzīvības un veselību.
Nemitīga modrība un nākotnes izaicinājumi
Astoņu jūras mīnu neitralizēšana Rīgas tuvumā 2025. gada jūnijā ir spilgts atgādinājums par to, cik trausla ir drošība pat šķietami mierīgos apstākļos. Šis notikums vēlreiz apliecina Nacionālo bruņoto spēku spēju un gatavību reaģēt uz neparedzētiem draudiem, kas slēpjas mūsu vēstures pagātnē. Pastāvīga modrība, nepārtraukta NBS speciālistu apmācība un starptautiskā sadarbība ir būtiski stūrakmeņi, kas nodrošina Latvijas un Baltijas jūras reģiona drošību. Kamēr kara rēgi turpinās snaust dzelmē un zemē, tikmēr NBS varoņi turpinās stāvēt sardzē, neitralizējot šos klusos draudus un sargājot mūsu nākotni no pagātnes atstātās bīstamības.
Sekojiet mums līdzi: