Neatklātie droni virs Rīgas lidostas: VDD izbeidz kriminālprocesu, atstājot bažas gaisa telpā

Noslēgtais kriminālprocess: neidentificētie droni turpina mest ēnu virs Rīgas lidostas

Valsts drošības dienests (VDD) ir pieņēmis lēmumu izbeigt kriminālprocesu par šī gada janvārī konstatētajiem nelikumīgajiem bezpilota lidaparātu (dronu) lidojumiem starptautiskās lidostas “Rīga” gaisa telpā. Šis VDD lēmums, kas pamatots ar atbildīgo personu nespēju identificēt, atstāj rūgtu pēcgaršu un liek nopietni pārdomāt par gaisa telpas drošības ievainojamību augošo tehnoloģisko iespēju laikmetā.

Janvāra incidents: negaidītais apdraudējums un lidostas paralīze

Atmiņas par 13. janvāra vakaru joprojām ir spilgtas. Trīs starptautiski reisi, kam bija jānosēžas Rīgas lidostā, tika novirzīti uz citām lidostām – Viļņu un Helsinkiem, bet pati Rīgas lidosta uz aptuveni 30 minūtēm bija spiesta pārtraukt darbību. Iemesls tam bija nekas cits kā neautorizētu dronu parādīšanās lidmašīnu nosēšanās trajektorijā. Šis incidents nebija vienkārša kļūda vai nolaidība; Civilās aviācijas aģentūra (CAA) un VDD sākotnēji norādīja, ka lidojumi, visticamāk, tika veikti apzināti, ar mērķi apdraudēt civilās aviācijas drošību vai apzināti traucēt Latvijas civilās aviācijas nozares darbību.

Īpašu bažas radīja fakts, ka šie droni, visticamāk, tika pilotēti ar deaktivizētu uztveršanas funkciju, padarot tos neredzamus esošajām detekcijas sistēmām. Šāda taktika liecina par apzinātu un, iespējams, ļaunprātīgu nodomu. Absurdi, bet pirmais, kurš pamanīja gaisā lidojošo aparātu, bija lidostas valdes loceklis, raugoties pa biroja logu, nevis dārgās radaru sistēmas. Tas spilgti ilustrē, cik smalki un nemanāmi šādi apdraudējumi var ielavīties mūsu ikdienā, liekot uzdot jautājumus par patieso drošības tīkla biezumu. Pēc šī satraucošā notikuma Civilās aviācijas aģentūra (CAA) vērsās gan Valsts policijā, gan Valsts drošības dienestā, lūdzot izmeklēt radīto apdraudējumu kriminālprocesa ietvaros. Vēlāk lieta tika nodota VDD lietvedībā, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi un iespējamos nacionālās drošības riskus.

Neskaidrības gaisā: kāpēc vainīgie paliek neatklāti?

Kriminālprocesa izbeigšana neidentificētu personu dēļ ir kā auksta duša. Tas ne tikai liedz iespēju saukt pie atbildības tos, kas apdraudēja simtiem cilvēku dzīvības un valsts stratēģiski svarīgas infrastruktūras drošību, bet arī atklāj nopietnas plaisas izmeklēšanas mehānismā. Ja pat tik nopietns incidents, kas ietekmē nacionālo drošību un aviācijas satiksmi, paliek bez vainīgajiem, tas var radīt bīstamu precedentu un iedrošināt citus rīkoties līdzīgi, apzinoties, ka pastāv augsta nenotveršanas iespējamība. Neskatoties uz to, ka par šādu nodarījumu Krimināllikums paredz ievērojamus sodus, tostarp brīvības atņemšanu pat līdz 12 gadiem, ja darbības vērstas uz valsts graušanu, atbildības personu neesamība ir smags trieciens tiesiskuma principam.

Gaisa telpas vairogs: investīcijas un regulējuma dilemmas

Pēc janvāra incidenta Rīgas lidosta ir veikusi steidzamus pasākumus, lai uzlabotu savu aizsardzību pret droniem. Ir uzstādītas jaunas dronu detekcijas un pretdarbības iekārtas, un valdība šim mērķim piešķīrusi 1.29 miljonus eiro. Šīs investīcijas ir būtisks solis uz priekšu, tomēr tās uzdod arī jautājumu – vai iepriekšējā aizsardzība bija pietiekama? Pēc incidenta pat CAA un Valsts policija kritizēja lidostu par nepienācīgu aizsardzību pret dronu uzbrukumiem.

Diskusijas sabiedrībā un politiskajos gaiteņos arvien biežāk virmo ap nepieciešamību pastiprināt sodus par nesankcionētiem dronu lidojumiem, īpaši virs kritiskās infrastruktūras. Lai gan bargākas sankcijas, iespējams, neatbaidīs tos, kas rīkojas ar ļaunprātīgu nolūku valsts ienaidnieku uzdevumā, tās varētu atturēt tos, kuri pārkāpumus veic huligānisku motīvu dēļ vai vienkārši likuma nezināšanas dēļ. Jāatgādina, ka jau šobrīd Latvijā ir spēkā stingri normatīvie akti par dronu lidojumiem: lidojumi 5 kilometru rādiusā ap lidostām ir pilnībā aizliegti bez īpašas atļaujas no CAA un saskaņošanas ar VAS “Latvijas Gaisa satiksme”. Pat niecīga svara droni ar kamerām ir jāreģistrē, un operatoriem jābūt reģistrētiem CAA. Sodi par pārkāpumiem var sasniegt pat 700 eiro privātpersonām un 1400 eiro juridiskām personām, smagākos gadījumos iestājoties kriminālatbildībai.

Dronu laikmets: starp inovāciju un atbildību

Droni ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu tehnoloģiju sastāvdaļu, sniedzot neierobežotas iespējas gan izklaidei, gan profesionālai lietošanai. Taču, kā rāda janvāra notikumi, ar šīm iespējām nāk arī milzīga atbildība. Latvijas aktīvā dalība “Dronu koalīcijā” un plānotais “Dronu samits 2025” Rīgā apliecina valsts apņemšanos attīstīt dronu tehnoloģijas aizsardzības un drošības jomā. Tomēr, kamēr droni var kalpot kā Ukrainas aizsardzības vairogs, tie var kļūt arī par bīstamu ieroci nepareizās rokās. Sabiedrībai ir kritiski svarīgi apzināties šīs ierīces potenciālu un stingri ievērot noteikumus, kas paredzēti gaisa telpas drošības nodrošināšanai. Katram drona īpašniekam un pilotam ir jāsaprot atbildība par savas ierīces izmantošanu, rūpīgi iepazīstoties ar Civilās aviācijas aģentūras noteikumiem par lidojumiem, īpaši ierobežotās zonās ap lidostām. Vigilance ir jaunā norma.

Neredzamie draudi paliek gaisā

Kriminālprocesa izbeigšana nav risinājums. Tā drīzāk ir atgādinājums, ka draudi gaisa telpā nav pazuduši, bet gan transformējušies, liekot valsts iestādēm un sabiedrībai kopumā būt vēl modrākām un pielāgoties mainīgajai drošības ainavai. Kamēr likumsargi pilnveidos detekcijas un identifikācijas spējas, un likumdevēji, iespējams, pastiprinās sodus, būtiskākais paliek cilvēkfaktors – katra indivīda apziņa un atbildība, lai nepieļautu, ka droni kļūst par draudu, nevis attīstības simbolu.