Oļegs Burovs rosina samazināt pašvaldību domju priekšsēdētāju vietnieku skaitu: ceļš uz efektīvāku pārvaldi?

Jauns vēsmas pašvaldību pārvaldībā: Oļegs Burovs rosina radikālas izmaiņas vietnieku skaitā

Latvijas politiskajā ainavā atkal uzvirmo diskusijas par vietējās pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu. Šoreiz uzmanības centrā nonākusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Oļega Burova iniciatīva, kas paredz būtiski samazināt pašvaldību domju priekšsēdētāju vietnieku skaitu. Šis priekšlikums nav tikai rāms budžeta rāmja korekcija; tas ir drosmīgs izaicinājums iedibinātajām birokrātiskajām struktūrām un aicinājums pēc patiesas atbildības nodokļu maksātāju priekšā. Mērķis ir skaidrs – efektīvāka un lētāka pašvaldību pārvalde, kas vairs neatļaujas lieku greznību uz sabiedrības rēķina.

Taupības imperatīvs un politiskā apziņa

Oļegs Burovs stingri uzsver, ka nepieciešamībai taupīt jābūt pašsaprotamai ikvienam, kurš strādā par nodokļu maksātāju naudu. Viņa piedāvājums ir konkrēts: lielajās pašvaldībās nevajadzētu būt vairāk par diviem domes priekšsēdētāja vietniekiem, savukārt mazajās – ar vienu pilnīgi pietiktu. Taču politiķa redzējums sniedzas tālāk par tikai kvantitatīvu ierobežojumu. Burovs stingri iestājas par tā dēvēto "atbrīvoto" vietnieku amatu likvidēšanu, kas bieži vien tiek uztverti kā dārgi un neefektīvi postenīši. Viņa pārliecība ir, ka domes priekšsēdētāja vietniekam ir jāpilda konkrēti pienākumi, vadot attiecīgās jomas komiteju, tādējādi nodrošinot reālu ieguldījumu pašvaldības darbā un izskaustu formālu birokrātiju. Šī pieeja, kas sasaista amatu ar konkrētu darbu un atbildību, varētu būt atslēga uz patiesu resursu optimizāciju.

Administratīvās reformas ēnas un gaismas

Burova iniciatīva parādās kontekstā, ko spēcīgi ietekmējusi 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma. Tās sākotnējais mērķis bija grandiozs: samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 43, veidojot ekonomiski spēcīgākas un efektīvākas teritoriālās vienības, kas spēj nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotājiem. Bijušais ministrs Juris Pūce pat solīja ietaupīt 120 miljonus eiro, samazinot administratīvo aparātu. Tomēr realitāte ir bijusi sarežģītāka. Diemžēl ir vērojama tendence, ka pēc reformas vairākās pašvaldībās darbinieku skaits ir pieaudzis, nevis samazinājies, liekot apšaubīt reformas efektivitāti administratīvo izdevumu griezumā. Tas rada rūgtumu daudzos iedzīvotājos, kuri cerēja uz jūtamu uzlabojumu. Valsts pārvaldes un reģionālās attīstības ministrija plāno izvērtēt reformas ietekmi uz administratīvajiem izdevumiem 2026. gadā, kas nozīmē, ka tikai tad mēs saņemsim pilnīgu priekšstatu par tās patieso finansiālo ietekmi.

Likumdošanas rāmis un vietējās prakses daudzveidība

Pašreizējais Pašvaldību likums paredz, ka pēc domes priekšsēdētāja ievēlēšanas no deputātu vidus tiek ievēlēts priekšsēdētāja vietnieks un pastāvīgās komitejas. Likums atļauj pašvaldības nolikumā paredzēt arī vairākus vietniekus, nosakot pamatpienākumu sadalījumu. Šī elastība ir novedusi pie ievērojamām atšķirībām pašvaldību pārvaldības modeļos un vietnieku skaitā visā valstī. Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija jau 2025. gada janvārī lēma par ievēlējamo deputātu skaita samazināšanu kopumā uz 731 deputātu 42 pašvaldībās, vietnieku skaits joprojām ir karsta diskusiju tēma.

Nesenie notikumi labi ilustrē šo problēmu. Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ir veikusi drosmīgu soli, samazinot pastāvīgo komiteju skaitu no piecām uz trīs un nosakot tikai vienu domes priekšsēdētāja vietnieku līdzšinējo divu vietā. Šis lēmums atspoguļo izpratni par nepieciešamību stingri kontrolēt administratīvos izdevumus un optimizēt pārvaldes struktūru. Turpretim Bauskas novadā nule kā ievēlēti divi domes priekšsēdētāja vietnieki, kas sabiedrībā izraisījis pretrunīgas reakcijas. Daudzi iedzīvotāji uzskata, ka tas ir lieks naudas tērēšanas veids, ko varētu novirzīt svarīgāku sabiedrisko vajadzību apmierināšanai, piemēram, bērnu rotaļu laukumu izbūvei. Šādas atšķirības skaidri parāda, ka pašvaldību vadības izpratne par efektīvu resursu izmantošanu joprojām ir ļoti dažāda un nepieciešama stingrāka regulācija no valsts puses.

Personīgā pieredze un pārliecība

Oļega Burova pozīcija nav tikai teorētiska ideja; tā sakņojas viņa plašajā pieredzē pašvaldību darbā. Kā bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un vietnieks, viņš labi pārzina pašvaldību birokrātijas nianses un potenciālās izšķērdības avotus. Burovs atceras laikus, kad domes priekšsēdētājs pats vadīja departamentu, un pietika ar vienu vietnieku, kurš vienlaicīgi vadīja komiteju. Viņš uzskata, ka pašreizējā situācija, kurā politisku koalīciju komplektēšanai bieži vien nepieciešami vairāki vietnieki, ir neefektīva un rada lieku administratīvo pārklāšanos. Burovs ir pārliecināts, ka ir citi, krietni vien efektīvāki mehānismi politiskās sadarbības nodrošināšanai, kas neprasa pārmērīgu nodokļu maksātāju naudas tērēšanu uz funkcijām, kuras var apvienot vai optimizēt.

Ceļā uz gudrāku pārvaldi

Diskusijas par pašvaldību vadības efektivitāti un vietnieku skaitu iezīmē plašāku nacionālo diskursu par valsts budžeta taupību un birokrātijas mazināšanu. Finanšu ministrija jau gatavo priekšlikumus izdevumu samazināšanai 2026. gada budžetam, kas skars atlīdzības, subsīdijas, preces un pakalpojumus. Šajā gaismā Burova iniciatīva kļūst par svarīgu puzles gabalu, kas varētu veicināt sistēmiskas pārmaiņas. Vai šie priekšlikumi gūs plašu atbalstu Saeimā un pašvaldībās, ir atklāts jautājums, tomēr ir skaidrs, ka sabiedrība ar aizvien lielāku interesi seko līdzi tam, kā tiek tērēta tās nauda un cik efektīvi tiek pārvaldītas tās intereses. Laiks, kad amati tika dalīti bez jēgpilnas funkcionālās slodzes, lēnām, bet neatlaidīgi tuvojas beigām. Nākotne prasa ne tikai politisko gribu, bet arī drosmi pieņemt nepopulārus, taču valstij un tās iedzīvotājiem nepieciešamus lēmumus.

Pārvaldības efektivitāte – nākotnes stūrakmens

Oļega Burova rosinātās pārmaiņas pašvaldību domju priekšsēdētāju vietnieku skaitā un viņu pienākumu definēšanā ir neizbēgams solis ceļā uz modernu, atsaucīgu un, galvenais, finansiāli atbildīgu vietējo pārvaldi. Mūsdienu dinamiskajā pasaulē, kur katrs resurss ir zelta vērts, ir vitāli svarīgi, lai pašvaldības būtu nevis politisku intrigu un lieku amatu ligzdas, bet gan efektīvi pakalpojumu sniedzēji un iedzīvotāju interešu aizstāvji. Samazinot lieko birokrātisko svaru un nodrošinot, ka katra amatpersona pilda reālu, jēgpilnu darbu, Latvija var spert vēl vienu soli pretim ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Šī nav tikai diskusija par skaitļiem, bet gan par uzticību, atbildību un spēju pielāgoties mainīgajiem laikiem.