Pagājušajā diennaktī ugunsgrēkos Latvijā cieta divi cilvēki; atklāti biežākie negadījumu iemesli

Ugunsgrēki Latvijā: Aizvadītajā diennaktī divi cietušie

Aizvadītajā diennaktī ugunsgrēki Daugavpilī un Rīgā atstājuši divus cietušos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija liecina, ka šādi nelaimīgi gadījumi diemžēl nav retums Latvijā.

Traģiskā statistika un tās cēloņi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika par ugunsgrēkiem liecina, ka šogad, 2025. gadā, ugunsgrēkos jau bojā gājuši 47 cilvēki. Lai gan šis skaitlis ir zemāks nekā iepriekšējos gados, piemēram, 2020. gadā, kad bojā gāja 83 cilvēki, tomēr katrs bojāgājušais ir liela traģēdija. Biežākie ugunsgrēku iemesli Latvijā ir cilvēku neuzmanīga rīcība. Tas ietver smēķēšanu gultā, bez uzraudzības atstātas degošas sveces vai ēdienu uz plīts, bērniem viegli pieejamus sērkociņus un šķiltavas, kā arī apkures iekārtu nepareizu ekspluatāciju un bojātu elektroierīču lietošanu. Pat piededzis ēdiens uz plīts, kas ilgstoši atstāts bez uzraudzības, var radīt nopietnus ugunsgrēkus. Pēdējās diennakts laikā bijuši pat četri gadījumi, kad ugunsgrēki izcēlušies tieši šī iemesla dēļ.

Prevencija un drošības pasākumi

Lai mazinātu ugunsgrēku riskus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pastāvīgi atgādina par drošības pasākumu nozīmīgumu. Viens no svarīgākajiem pasākumiem ir dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos, kas var savlaicīgi brīdināt par sadūmojumu un ļaut ātri reaģēt. Kā liecina pieredze, šādi detektori ir signalizējuši par sadūmojumu jau 300 gadījumos, palīdzot novērst lielākas nelaimes. Regulāri jāpārbauda apkures sistēmas un elektroinstalācijas, kā arī jāievēro drošības noteikumi, lietojot elektroierīces.

Ugunsgrēki dabā un to sekas

Papildus mājokļu ugunsgrēkiem, aktuāli ir arī kūlas un meža ugunsgrēki. Lai gan kūlas ugunsgrēku skaits pēdējos gados ir samazinājies, tie joprojām ir liels drauds. Pērn, 2024. gadā, tikai pirmajā pusgadā bija vairāk nekā 6400 izsaukumu uz ugunsgrēkiem, no kuriem 401 bija meža ugunsgrēki. Cilvēku neuzmanība ir galvenais meža degšanas iemesls, piemēram, nomesti nenodzēsti izsmēķi vai bez uzraudzības atstāti ugunskuri. Laika apstākļi, piemēram, sausums un karstums, būtiski palielina ugunsbīstamību mežos.

Daudzdzīvokļu namu drošība

Daudzdzīvokļu ēkās ugunsgrēki ir īpaši postoši. Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 8985 ugunsgrēki, no kuriem 1307 izcēlušies daudzdzīvokļu ēkās. Neuzmanīga rīcība ar uguni – smēķēšana, aizmirsts ēdiens uz plīts, sveces – ir biežākie iemesli. Šādos gadījumos ir svarīgi nekavējoties ziņot VUGD un ēkas apsaimniekotājam.

Apkopojums

Aizvadītās diennakts notikumi atkal apliecina, cik liela ir ugunsgrēku radīto briesmu potenciālā Latvijā. Divi cietušie Daugavpilī un Rīgā ir skumjš atgādinājums par to, ka drošība sākas ar katra paša atbildību. VUGD statistika par bojāgājušajiem un cietušajiem ir nopietns signāls mums visiem pievērst vairāk uzmanības drošības jautājumiem un profilaktiskiem pasākumiem, lai šādi nelaimīgi gadījumi nenotiktu.