Par dižkoku iznīcināšanu draud milzīgi naudas sodi līdz pat 81 000 eiro

Par dižkoku iznīcināšanu Latvijā draud bargi sodi: aizsardzība un sekas

Latvijā arvien biežāk tiek pievērsta uzmanība dižkoku aizsardzībai, un par to nelikumīgu izciršanu vai bojāšanu tiek piemēroti ievērojami naudas sodi. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka dižkoki ir unikāli dabas pieminekļi ar nozīmīgu kultūrvēsturisku un ekoloģisku vērtību, kas veido Latvijas ainavas un nodrošina dzīvesvietu daudzām sugām. Saskaņā ar likumdošanu, dižkoku nociršanai nepieciešama DAP atļauja, taču pēdējos gados ir fiksēti vairāki gadījumi, kad zemes īpašnieki vai pat pašvaldību amatpersonas rīkojušās prettiesiski.

Dižkoku statusa noteikšana un aizsardzības nozīme

Par dižkoku var kļūt jebkuras sugas koks, sasniedzot noteiktus izmērus – apkārtmēru vai augstumu. Kriteriji ir atrodami Ministru kabineta noteikumos, un tie atšķiras atkarībā no koka sugas. Piemēram, ozolam tie ir 4 metri apkārtmērā, liepai – 3,5 metri, priedei – 2,5 metri, bet tūjai – 1,5 metrs. Šie iespaidīgie koki, kas bieži vien ir vairākus gadsimtus veci, ir ne tikai ainavas lepnums, bet arī svarīga daļa no dabas daudzveidības uzturēšanas, jo tie nodrošina mājvietu daudzām dzīvo organismu sugām, tostarp retām un apdraudētām. Lai gan oficiāli reģistrēti ir vairāki tūkstoši dižkoku, eksperti lēš, ka dabā to varētu būt ievērojami vairāk. Diemžēl ne visi īpašnieki apzinās savu atbildību par šiem dabas dārgumiem, kas aug viņu īpašumā.

Bargie sodi par nelikumīgu ciršanu

Nesaskaņota dižkoku ciršana vai bojāšana var novest pie ļoti nopietnām sekām. Par vienu nelikumīgi nocirstu dižkoku var piemērot zaudējumu atlīdzību no 23 000 eiro līdz pat 81 000 eiro, atkarībā no koka sugas,ikalta kaitējuma un atrašanās vietas. Ir bijuši gadījumi, kad par šādiem pārkāpumiem piespriests ne tikai naudas sods, bet arī sabiedriskais darbs. Piemēram, Neretas pagastā par Rietumu tūjas nociršanu īpašniekam tika piespriesta 23 650 eiro kompensācija un 200 stundas sabiedriskā darba. Līdzīgi gadījumi, kad piemēroti sodi no 27 500 eiro un vairāk, fiksēti arī Engures un citos pagastos. Īpaši bargi sodi tiek piemēroti, ja pārkāpums noticis īpaši aizsargājamās teritorijās, piemēram, biosfēras rezervātos. Lodes pagastā par liepas nociršanu biosfēras rezervātā aprēķinātie zaudējumi sasniedza 81 400 eiro.

Amatpersonu atbildība un pašvaldību loma

Ne tikai zemes īpašnieki, bet arī pašvaldību amatpersonas ir atbildīgas par pareizu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz dižkoku ciršanu. Ir konstatēti gadījumi, kad amatpersonas, nepārliecinoties par koka statusu, prettiesiski izsniedz atļaujas koku ciršanai. Salacgrīvā pašvaldības amatpersona, izsniedzot atļauju priedes ciršanai biosfēras rezervātā un kultūras pieminekļa aizsardzības joslā, saņēma sodu 55 000 eiro, 140 sabiedriskā darba stundas un divu gadu aizliegumu ieņemt amatu, kas saistīts ar ciršanas atļauju izsniegšanu. Šādi gadījumi uzsver nepieciešamību pēc stingras likumu ievērošanas un pienākumu veikšanas visos līmeņos.

Kā rīkoties, ja īpašumā aug dižkoks?

Lai arī dižkoka statuss netiek piešķirts automātiski visiem vecajiem un lielajiem kokiem, ikvienam zemes īpašniekam ir svarīgi apzināties potenciālo dižkoku savā īpašumā un nodrošināt tā aizsardzību. Ja ir šaubas par koka statusu vai nepieciešams to nocirst, piemēram, ja tas kļuvis bīstams, vienmēr jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē pēc atļaujas. Pārvalde sniedz konsultācijas un informāciju par dižkoku atpazīšanu, uzmērīšanu un reģistrēšanu sistēmā "Ozols". Atcerieties, ka rūpes par šiem dabas dārgumiem ir mūsu kopējais pienākums, lai saglabātu Latvijas unikālo ainavu un bioloģisko daudzveidību nākamajām paaudzēm.