Pēcdzemdību depresija Latvijā: satraucoši skaitļi un nepieciešamā palīdzība

Pēcdzemdību depresija Latvijā – satraucoši skaitļi un nepieciešamais atbalsts

Pēcdzemdību depresija ir nopietns izaicinājums, ar kuru saskaras daudzas jaunās māmiņas visā pasaulē. Tomēr nesen veikts pētījums Latvijā atklāj satraucošu tendenci: mūsu valstī šis stāvoklis skar ievērojami lielāku īpatsvaru jauno māmiņu nekā vidēji Eiropā. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Dzemdību nama (RDzN) veiktā izpēte liecina, ka Latvijā ar pēcdzemdību depresiju ik gadu saskaras aptuveni 18% jauno māmiņu, kas ir katra piektā sieviete šajā svarīgajā dzīves posmā. Šis rādītājs ir par 50% augstāks nekā Rietumeiropā un nedaudz pārsniedz Austrumeiropas vidējos rādītājus.

Izpratne par pēcdzemdību depresiju

Pēcdzemdību depresija (PDD) ir sarežģīts garīgās veselības stāvoklis, kas var rasties jebkurā laikā pēc dzemdībām, parasti attīstās 2 līdz 6 nedēļas pēc bērniņa nākšanas pasaulē, taču var parādīties arī līdz pat gada vecumam. Ir svarīgi atšķirt PDD no dabiskajām pēcdzemdību skumjām jeb "baby blues", kas ir īslaicīgas un pārejošas emocionālas svārstības, raudulīgums un satraukums, ko piedzīvo lielākā daļa sieviešu (līdz pat 85%) pirmajās pāris nedēļās pēc dzemdībām. Lai gan "baby blues" parasti izzūd bez specifiskas ārstēšanas, PDD ir nopietna slimība, kas var ilgt mēnešiem vai pat gadiem, ja netiek sniegta atbilstoša palīdzība. Tās simptomi ir izteiktāki un ilgstošāki, un tie būtiski traucē ikdienas funkcionēšanu un spēju rūpēties par sevi un savu jaundzimušo.

Satraucošie statistikas dati Latvijā

Līdz pat 2024. gadam Latvijā nebija pietiekami ticamu datu par pēcdzemdību depresijas situāciju. Professor Elmārs Rancāns no RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras atzīst, ka sākotnējās prognozes bija par rādītāju, kas līdzinās Austrumeiropas vidējam līmenim (ap 16%), taču izrādījies, ka Latvijā tas ir krietni augstāks – aptuveni 18%. Tas nozīmē, ka ik gadu ap 2300 sieviešu Latvijā piedzīvo šo smago stāvokli. Šie skaitļi ir ne tikai satraucoši, bet arī liecina par nepieciešamību pastiprināt uzmanību un resursus šīs problēmas risināšanā.

Cēloņi un riska faktori

Pēcdzemdību depresiju izraisa sarežģīta bioloģisko, psiholoģisko un sociālo faktoru kombinācija. Straujās hormonālās izmaiņas pēc dzemdībām, īpaši estrogēna un progesterona līmeņa kritums, var būtiski ietekmēt emocionālo līdzsvaru. Taču neirotransmiteru nelīdzsvarotība, iepriekšēja depresijas vai trauksmes vēsture, stress, kas saistīts ar jauno mātes lomu un atbildību, kā arī psiholoģiskie un emocionālie faktori spēlē nozīmīgu lomu. Uzskata, ka arī fiziskie faktori, piemēram, grūtniecības vai dzemdību komplikācijas, kā arī dzīves laikā piedzīvota vardarbība vai ģimenē sastopamas psihiskās saslimšanas, palielina PDD attīstības risku. Svarīgs aizsargājošs faktors ir praktiska un emocionāla atbalsta saņemšana no partnera un radiniekiem gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām.

Simptomi, kas liecina par pēcdzemdību depresiju

Atšķirībā no īslaicīgajām pēcdzemdību skumjām, PDD simptomi ir ilgstošāki un izteiktāki. Tie var ietvert:

• Pastāvīgi nomāktu garastāvokli vai nespēju izjust prieku lielāko dienas daļu.
• Izteiktu nogurdināmību un enerģijas trūkumu.
• Trauksmi, nemieru un bažas par bērna veselību, kas pārsniedz normālas rūpes.
• Aizkaitināmību un dusmas par sīkām lietām.
• Grūtības saistīties ar jaundzimušo, neinteresēšanos par viņu.
• Miega traucējumus (bezmiegs vai pārmērīga miegainība), kas nav saistīti ar mazuļa miega režīmu.
• Apetītes izmaiņas (svara pieaugums vai zudums).
• Spēcīgu vainas sajūtu, zemu pašvērtējumu un pašapsūdzības domas.
• Grūtības koncentrēties, pieņemt lēmumus un plānot ikdienu.
• Uzmanību piesaistošas domas par kaitējumu sev vai bērnam (šādos gadījumos nekavējoties jāmeklē profesionāla palīdzība).
• Sociālo izolāciju un nevēlēšanos komunicēt ar partneri, draugiem vai radiniekiem.

Sievietes ar depresiju saskaras divreiz biežāk nekā vīrieši, jo viņu psiholoģisko labsajūtu būtiski ietekmē hormonu darbība. Šīs sajūtas var būt biedējošas, taču ir svarīgi atcerēties, ka tās ir slimības simptomi, nevis personības trūkums. Nereti sievietes nevēlas vai jūtas neērti atzīt šīs sajūtas, jo sabiedrībā joprojām valda neizpratne un stigma par mentālās veselības jautājumiem.

Ietekme uz bērnu un ģimeni

Pēcdzemdību depresija neietekmē tikai mātes pašsajūtu; tās sekas var būt jūtamas visā ģimenē. Depresijas dēļ var rasties grūtības izveidot emocionālo saikni ar bērnu, kas var negatīvi ietekmēt bērna attīstību. Pētījumi liecina, ka PDD traucē mātes un zīdaiņa saiknes veidošanos, kas savukārt var izraisīt bērna emocionālās, sociālās un kognitīvās attīstības traucējumus, kā arī uzvedības problēmas vēlākā dzīvē. Nepietiekama emocionālā saikne var novest pie bērna attīstības kavēšanās, palielinātas saslimstības un uzvedības problēmām. Neārstēta depresija var arī palielināt risku partnera depresijai un pasliktināt attiecības ģimenē kopumā.

Kur un kā meklēt palīdzību Latvijā?

Lai gan situācija Latvijā ir satraucoša, tiek sperti soļi, lai uzlabotu palīdzības pieejamību. Ir pieejami vairāki resursi un speciālisti, kas var sniegt atbalstu:

• Ģimenes ārsts: Var sniegt pirmos ieteikumus un nosūtījumus pie speciālistiem.
• Psihoterapeits, psiholoģijas speciālists vai psihologs: Pieejamas valsts apmaksātas konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Daudzas sievietes gūst labumu no kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas, kas ir viena no efektīvākajām metodēm PDD ārstēšanā.
• Psihiatrs: Lai konsultētos ar psihiatru, nosūtījums nav nepieciešams. Depresijas gadījumā ārstēšanās pie psihiatra, kas ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, ir bez maksas.
• Valsts apmaksāts krīzes konsultāciju tālrunis: 116123 sniedz atbalstu jebkurā diennakts laikā.
• Atbalsta grupas: Dalība grupās, kurās sievietes var dalīties pieredzē un saņemt atbalstu, ir ļoti vērtīga.
• PEP mammas (Pirmās emocionālās palīdzības mammas): Profesionāli apmācītas atbalsta personas, kas sniedz informatīvu un emocionālu palīdzību jaunajām ģimenēm.
• Dūlas: Sniedz nemedicīnisku atbalstu grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
• Sociālais dienests un pašvaldību atbalsta centri: Piemēram, Rīgas pašvaldības programma “Mammu Palīgi” piedāvā praktisku palīdzību sievietēm ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju.

Tiek strādāts pie tā, lai Latvijā ieviestu jaunus, inovatīvus aprūpes modeļus, kas balstīti uz labākajiem starptautiskajiem piemēriem. Notiek arī darbs pie skrīninga instrumentu validācijas un pielāgošanas Latvijas apstākļiem, lai riska faktorus varētu savlaicīgi identificēt jau grūtniecības laikā.

Profilakse un sabiedrības loma

Lai gan pēcdzemdību depresija ir slimība, ko nevar pārvarēt tikai ar gribasspēku, profilakse un savlaicīga palīdzība ir ļoti svarīga. Izglītotība par PDD simptomiem un riska faktoriem, kā arī atklāta komunikācija ģimenē un draugu lokā var palīdzēt pasargāt no šīs slimības attīstības. Ir būtiski, lai sabiedrība kļūtu iecietīgāka un saprotošāka pret mentālās veselības jautājumiem, radot vidi, kurā sievietes nejūtas vainīgas vai kaunas meklēt palīdzību. Partnera un ģimenes atbalsts ir nenovērtējams. Regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs un pietiekams miegs, cik vien tas iespējams, arī veicina vispārējo labsajūtu. Atcerieties, ka palīdzības meklēšana ir spēka, nevis vājuma pazīme. Ir svarīgi parūpēties par savu garīgo veselību, lai varētu pilnvērtīgi baudīt jauno dzīves posmu kopā ar savu bērniņu.