Plaša Politiskā Saskaņa Centrālajā Vēlēšanu Komisijā: Māris Zviedris Ievēlēts par CVK Priekšsēdētāju

Demokrātijas stūrakmens: Māris Zviedris ievēlēts CVK priekšsēdētāja amatā ar plašu politisko atbalstu

Šodien, 2025. gada 19. jūnijā, Latvijas parlamentā atvērta jauna lappuse Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vēsturē. Sēdes plenārsēdē ar pārliecinošu balsu vairākumu – 78 deputātiem balsojot “par” – par šīs vitāli svarīgās institūcijas priekšsēdētāju ievēlēts Māris Zviedris, līdzšinējais Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs. Šis balsojums iezīmē retu politiskās saskaņas mirkli, jo atbalstu Zviedra kandidatūrai sniedza gan valdošās koalīcijas partijas, gan ievērojama daļa opozīcijas spēku, demonstrējot kopīgu izpratni par nepieciešamību stiprināt uzticību vēlēšanu procesam pēc nesenajiem satricinājumiem. Vienīgi opozīcijas partijas "Stabilitātei!" deputāti balsoja pret.

Lēmums par jauna CVK vadītāja izraudzīšanos kļuva neizbēgams pēc tam, kad iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās no amata, reaģējot uz tehniskajām un organizatoriskajām problēmām, kas apvija 2025. gada pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procesu. Šīs vēlēšanas kļuva par sāpīgu atgādinājumu par vēlēšanu sistēmas infrastruktūras trauslumu un komunikācijas kritisko lomu sabiedrības uzticības saglabāšanā. Zviedris pats šo pieredzi raksturojis kā “ļoti skumju”, salīdzinot to ar vētras iznīcinātu namu – sajūta, kas dziļi iesēdusies daudzu vēlēšanu norisē iesaistīto un sabiedrības atmiņā.

Māra Zviedra ceļš uz CVK vadību: Pieredze kā galvenais trumpis

Māra Zviedra nonākšana CVK priekšsēdētāja amatā nav nejaušība. Viņa kandidatūra bija vienīgā, kas tika izvirzīta noteiktajā termiņā līdz 17. jūnijam, un aiz tās stāvēja plašs politisko spēku loks – no koalīcijas partijām "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, "Progresīvie" līdz pat opozīcijas "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai. Šādas vienprātības pamatā, kā uzsvēruši politiķi, ir Zviedra bagātīgā praktiskā pieredze vēlēšanu procesu organizēšanā, jo īpaši vadot Rīgas vēlēšanu komisiju kopš 2020. gada.

Rīga, kā valsts galvaspilsēta, ir lielākais un no loģistikas viedokļa viens no sarežģītākajiem vēlēšanu apgabaliem. Ikreiz organizējot vēlēšanas Rīgā, nepieciešama augsta precizitāte, spēja koordinēt lielu skaitu cilvēku un resursu, kā arī risināt neparedzētas situācijas. Zviedra pieredze šajā līmenī tiek uzskatīta par neatsveramu priekšrocību brīdī, kad Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešama stabila un kompetenta vadība. Viņa kolēģi un atbalstītāji norādījuši, ka Zviedris saprot vēlēšanu iecirkņu ikdienas darbu, protokolu nianses un visu procesa sarežģītību – zināšanas, kas ir kritiski svarīgas, lai spētu efektīvi vadīt visu valsts vēlēšanu sistēmu.

Interesanti, ka Zviedrim ir arī iepriekšēja politiskā pieredze – viņš vairāk nekā desmit gadus bijis Nacionālās apvienības biedrs, partiju pametot tikai pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām. Lai gan šāds fakts citkārt varētu raisīt diskusijas par politisko neitralitāti, šoreiz gan pats Zviedris, gan politiskie spēki viņa iepriekšējo piederību partijai neuzskatīja par šķērsli. Tas vēlreiz apliecina, ka šoreiz galvenais kritērijs bija tieši profesionālisms un spēja nekavējoties ķerties pie darba, ņemot vērā, ka nākamās Saeimas vēlēšanas ir jau pēc nedaudz vairāk kā gada.

CVK loma un izaicinājumi: Neatkarības sargs un uzticības garants

Centrālā vēlēšanu komisija ir viena no tiem valsts institūcijas pīlāriem, kas nodrošina demokrātijas pamatu – brīvu, godīgu un caurspīdīgu vēlēšanu norisi. Tā ir pastāvīga un vēlēta valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir sagatavot un vadīt visu līmeņu vēlēšanas – Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību domju vēlēšanas, kā arī tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas procedūras. CVK sastāvā ir deviņi locekļi: priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēlē Saeima, savukārt vienu locekli no tiesnešu vidus deleģē Augstākā tiesa.

Šīs institūcijas darba integritāte un sabiedrības uzticība tās spējai godīgi un precīzi saskaitīt katru nodoto balsi ir absolūti būtiska. Vēlēšanu rezultātu apšaubīšana vai šaubas par procesa godīgumu var iedragāt ne tikai konkrētās vēlēšanu norises leģitimitāti, bet arī pašus demokrātijas pamatus. Tādēļ CVK priekšsēdētāja amatā nepieciešams cilvēks ar nevainojamu reputāciju, dziļu izpratni par vēlēšanu niansēm un spēju saglabāt politisko neitralitāti pat visspiedīgākajos brīžos.

Pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, kurās novērotās problēmas ar informācijas sistēmām un rezultātu apkopošanu radīja plašu rezonansi un neizpratni sabiedrībā, CVK reputācija tika nopietni iedragāta. Cilvēki, kas stundām ilgi gaidīja rezultātus, vēlēšanu komisiju darbinieki, kas cīnījās ar sistēmas kļūdām, un politiķi, kas pauda asu kritiku, – visi piedzīvoja rūgtu vilšanos. Bijušās CVK vadītājas atkāpšanās un Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktora atstādināšana pēc šīm vēlēšanām apliecināja situācijas nopietnību. Tieši šādā brīdī vadības groži nonāk Māra Zviedra rokās, un viņa primārais uzdevums ir atgūt zaudēto uzticību un pārliecināt sabiedrību, ka Latvija spēj organizēt vēlēšanas bez tehniskām ķibelēm un aizkavēšanās.

Politiska saskaņa vai pragmatisms? Bipartizānā atbalsta fenomens

Māra Zviedra ievēlēšana ar tik plašu, pāri politiskajām robežām sniedzošos atbalstu ir fenomens, kas pelna īpašu uzmanību. Kāpēc brīdī, kad politiskā spriedze bieži vien ir taustāma, Saeimas deputāti spēja vienoties par vienu kandidātu tik atbildīgam amatam? Koalīcijas un opozīcijas deputātu paustā nostāja liecina, ka šoreiz priekšplānā izvirzīta pragmatiska pieeja un valstiskā domāšana.

Pēc nesenajiem vēlēšanu “satricinājumiem”, kā tos dēvē Zviedris un citi, bija skaidrs, ka CVK priekšsēdētāja amatam nepieciešams cilvēks, kas spēj ne tikai pārzināt teoriju, bet arī risināt praktiskas problēmas un atjaunot sistēmas stabilitāti. Māra Zviedra ilggadējā pieredze Rīgā deva pārliecību, ka viņš ir “praktķis”, kurš saprot vēlēšanu norises smalkumus un ir gatavs strādāt nekavējoties. Politiskajiem spēkiem bija kopīga vēlme ātri aizpildīt vakanto amatu un novērst jebkādas šaubas par nākotnes vēlēšanu procesu organizēšanas spēju, īpaši tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Bipartizānais atbalsts var tikt skatīts arī kā apliecinājums tam, ka neatkarīgi no politiskajām domstarpībām, ir jautājumi, kuros deputāti spēj saskatīt kopīgu interesi – demokrātijas pamatprincipu aizsardzība un vēlēšanu norises uzticamība. Tas ir kā uzmundrinošs signāls sabiedrībai, ka par spīti visām politiskajām kaislībām, parlaments spēj vienoties par jautājumiem, kas skar valsts fundamentālās vērtības. Analoģijās runājot, tas ir līdzīgi kā komandas, kas parasti sīvi sacenšas, spēj apvienoties, lai sakārtotu spēles laukumu un nodrošinātu, ka spēle var notikt godīgi un bez aizķeršanās.

Protams, nevar izslēgt arī politiskā pragmatisma elementus. Situācijā, kad bija tikai viens kandidāts , koalīcijai un daļai opozīcijas bija vieglāk vienoties un nodrošināt ātru un stabilu ievēlēšanu, izvairoties no iespējamām ilgstošām debatēm un nesaskaņām, kas varētu vēl vairāk iedragāt sabiedrības uzticību. Tomēr, pat ja pragmatisms spēlēja savu lomu, pats fakts par tik plašu atbalstu liecina par Zviedra kandidatūras stiprajām pusēm un spēju pārliecināt politisko spektru par savu piemērotību.

Izaicinājumi nākotnē: Uzticības atjaunošana un sistēmas pilnveide

Stājoties CVK priekšsēdētāja amatā, Māris Zviedris nonāk atbildīgā krēslā, kas nes sev līdzi virkni nopietnu izaicinājumu. Kā viņš pats atzinis, galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru uzticību vēlēšanu procesam Latvijā. Tas nebūs viegls uzdevums, ņemot vērā nesenās negatīvās pieredzes radīto skepsi. Uzticība, līdzīgi kā smalka porcelāna vāze, tiek veidota lēnām un rūpīgi, bet var tikt sasista vienā mirklī.

Zviedrim būs jārisina jautājumi, kas saistīti ar vēlēšanu informācijas sistēmu stabilitāti un drošību, sadarbību ar Valsts digitālās attīstības aģentūru un citām iesaistītajām iestādēm. Viņa paustā piesardzība attiecībā uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu vēlēšanu procesos liecina par apzinātu pieeju – vispirms jāsakārto esošais un jāpārliecinās par stabilitāti, pirms steigties ar jauninājumiem. Tas ir saprotams solis brīdī, kad sistēma ir bijusi tik trausla.

Viens no viņa mērķiem ir arī panākt, lai pieredzējušie vēlēšanu organizēšanas speciālisti, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisijās, nepamestu sistēmu un būtu gatavi turpināt darbu. Šo cilvēku zināšanas un pieredze ir nenovērtējama, un viņu motivācijas uzturēšana ir kritiski svarīga, lai vēlēšanas noritētu raiti un bez aizķeršanās. Zviedra plāns jau jūlijā tikties ar pašvaldību vēlēšanu komisijām, lai pārrunātu uzlabojumus, liecina par apņemšanos veidot ciešu sadarbību ar tiem, kas ikdienā nodrošina vēlēšanu norisi tieši iecirkņos.

Papildus tam, CVK jaunajam priekšsēdētājam būs jāstrādā pie vēlēšanu procesa caurspīdīguma un saprotamības palielināšanas sabiedrībai. Skaidra komunikācija par vēlēšanu procedūrām, balsu skaitīšanu un rezultātu paziņošanu ir svarīga, lai mazinātu šaubas un spekulācijas. Tā ir kā tiltu būvēšana starp institūciju un iedzīvotājiem, lai atjaunotu uzticēšanās saikni.

CVK nākotnē saskarsies arī ar citiem potenciāliem izaicinājumiem, piemēram, nepieciešamību pielāgoties demogrāfiskajām izmaiņām, stiprināt kiberdrošību, ņemot vērā pieaugošos kiberdraudu riskus, un, iespējams, nākotnē tomēr integrēt jaunus digitālos risinājumus, bet darīt to pārdomāti un droši. Mārim Zviedrim būs jābūt ne tikai labam administratoram un organizatoram, bet arī vizionāram, kurš spēj redzēt nākotnes tendences un sagatavot Latvijas vēlēšanu sistēmu nākamajām desmitgadēm.

Secinājumi: Cerība uz stabilitāti un uzticību

Māra Zviedra ievēlēšana par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju ar plašu politisko atbalstu šodienas Saeimas balsojumā sniedz cerību uz stabilitāti un uzticības atjaunošanu Latvijas vēlēšanu sistēmā. Viņa bagātīgā praktiskā pieredze tiek vērtēta kā galvenā priekšrocība brīdī, kad institūcijai nepieciešama stabila roka un skaidrs redzējums, kā pārvarēt neseno problēmu sekas un sagatavoties nākamajām vēlēšanām.

Politisko spēku spēja vienoties par šo kandidatūru, pat ja to virzīja daļa opozīcijas un koalīcijas kopīgi, liecina par apzinātu atbildību pret valsts demokrātiskajiem procesiem. Tā ir zīme, ka neatkarīgi no ikdienas politiskajām cīņām, ir jautājumi, kuros var panākt vienprātību valsts ilgtermiņa interešu vārdā.

Mārim Zviedrim priekšā stāv liels darbs – atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru iedragāto uzticību, sakārtot un pilnveidot vēlēšanu norises procesus un stiprināt CVK kā neatkarīgas un efektīvas institūcijas lomu. Viņa ceļš nebūs viegls, taču plašais politiskais mandāts un paša apņemšanās dod pamatu optimismam. Latvijas vēlēšanu sistēmas stiprums un sabiedrības uzticība tai ir mūsu demokrātijas sirds. Māris Zviedris ir uzņēmies atbildību būt par šīs sirds sargu.