Rīga: +7.2°С
Reforma bez atbildīgā: partiju dāsnā finansēšana un negaidītās ēnas puses
Šodien, 2025. gada 7. septembrī, politisko partiju finansēšanas jautājums Latvijā atgādina sarežģītu mīklu, kurai trūkst atrisinājuma. Lai gan valsts dāsni atvēlējusi līdzekļus partiju pastāvēšanai, reformai, kas bija iecerēta kā atbilde uz privātā kapitāla ietekmi, šķiet, nav atrasta atbildīgā saimnieka, kurš uzņemtos risināt radušās problēmas. LTV raidījums "de facto" jau ilgstoši vērš uzmanību uz šo paradoksu, izgaismojot situāciju, kurā labie nodomi saskaras ar realitātes skaudrumu un politisko gribas trūkumu .
Dāsnā sistēma un tās pamatakmeņi
Atmiņās atgriežoties, 2019. gadā tika veikti nozīmīgi grozījumi, būtiski palielinot politiskajām partijām piešķirto finansējumu no valsts budžeta. Mērķis bija cēls un skaidrs – mazināt politisko spēku atkarību no privātpersonu ziedojumiem, tādējādi samazinot risku, ka partijām par šiem ziedojumiem būtu jādod kaut kas pretī, kas varētu radīt korupcijas un ietekmes darījumu ēnas. Vēlāk, pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām, sistēma tika papildināta ar jaunu mehānismu – partijām piešķiramo naudas summu aprēķinu piesaistīja minimālajai algai. Tas nozīmēja, ka līdz ar minimālās algas pieaugumu automātiski palielinās arī partiju valsts finansējums, nodrošinot stabilu un pieaugošu finansiālo bāzi. Kopš 2018. gada valsts finansējums partijām ir pieaudzis pat 12 reizes, un 2024. gadā kopējā summa sasniedza iespaidīgus 6,65 miljonus eiro. Ironiski, ka Latvija šajā ziņā apsteidz pat kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu, piešķirot partijām dāsnāku finansējumu, neraugoties uz mazāku ekonomiku un partiju biedru skaitu .
Negaidītās blaknes un pārredzamības deficīts
Tomēr šī finansiālā dāsnums nav nesis cerētos augļus visās jomās. Pētnieki un sabiedrības uzraugi, tostarp KNAB, norāda, ka, lai gan privātā finansējuma apjoms patiešām ir ievērojami samazinājies, partijas nav pratušas valsts piešķirtos līdzekļus lietderīgi izmantot savas ilgtermiņa attīstības, biedru piesaistes, pētniecības vai kvalitatīvas politikas veidošanas nolūkos. Gluži pretēji, lauvas tiesa no šīs naudas tiek novirzīta biroju un darbinieku uzturēšanai, algu maksāšanai un, jo īpaši, politiskajai aģitācijai. Sabiedrībai trūkst skaidrības par to, kā partijas tērē šos līdzekļus, un, kā norāda "Providus" direktore Iveta Kažoka, nav redzama pietiekama atdeve no tā, ka partijas kļūst profesionālākas .
Vēl satraucošāks ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājums, ka vairāk nekā puse no politiskajām partijām ir iztērējušas valsts naudu neatbilstoši regulējumam, un gandrīz visas ir pieļāvušas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumus . Konstatēti gadījumi, kad tiek pārsniegti aģitācijas limiti, līdzekļi izlietoti alkoholisko dzērienu iegādei vai izklaides pasākumiem, kā arī netiek ievēroti algu izmaksas ierobežojumi . Šie pārkāpumi grauj sabiedrības uzticību un liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.
"Saimnieka" trūkums un politiskā inerce
Visaptverošākā un emocionāli smagākā problēma, ko akcentē "de facto" un citi analītiķi, ir "reforma bez saimnieka" . Lai gan daudzi politiķi atzīst, ka partiju finansēšanas sistēma ir jāpārskata un, iespējams, pat jāsamazina, nav neviena, kas uzņemtos līderību un atbildību par šī procesa virzīšanu. Diskusijas nereti ir fragmentētas, un atbildība tiek mētāta kā karsts kartupelis no viena spēlētāja pie otra. Premjere, piemēram, norādījusi, ka tas ir "nākamās Saeimas jautājums", kas liecina par nevēlēšanos uzņemties nepopulārus lēmumus .
Kā īslaicīgs risinājums un solidarizēšanās ar valsts pārvaldes taupības pasākumiem, Saeima 2024. gada rudenī lēma iesaldēt partiju valsts finansējumu 2025. gadam 2024. gada līmenī, tādējādi apturot automātisko pieaugumu, kas saistīts ar minimālās algas celšanu . Lai gan tas ļaus ietaupīt aptuveni 750 tūkstošus eiro, šis lēmums ir tikai simptomātisks, nevis sistēmisks risinājums. Tas nenovērš pamatcēloņus un neatbild uz jautājumu par to, kā efektīvāk izmantot miljoniem eiro lielās summas .
Ceļš uz patiesu caurspīdīgumu un atbildību
Eksperti ir vienisprātis – ir nepieciešams dziļāks un kvalitatīvāks reformas izvērtējums. Iveta Kažoka no "Providus" uzsver, ka sistēmai nepieciešams "nopietns remonts", kas ietvertu ne tikai lielāku caurskatāmību, bet arī pārdomātākus finansējuma piešķiršanas kritērijus. Varētu apsvērt, piemēram, finansējuma sasaisti ar partijas biedru skaitu vai reģionālo nodaļu izplatību, tādējādi veicinot patiesu attīstību un saikni ar sabiedrību, nevis tikai "kabinetu" politiku un priekšvēlēšanu aģitāciju .
Sabiedrības interese par šo jautājumu ir augsta, jo tie ir nodokļu maksātāju līdzekļi, kas tiek novirzīti politiskajiem spēkiem. Ilgstoša atbildības novirzīšana un jēgpilnu risinājumu trūkums var vēl vairāk mazināt jau tā trauslo uzticību politiskajām partijām un demokrātiskajiem procesiem valstī. Ir pienācis laiks, lai šai reformai beidzot atrastos īsts saimnieks, kas ar drosmi un tālredzību uzņemtos vadīt nepieciešamās izmaiņas, nodrošinot, ka valsts finansējums patiešām kalpo demokrātijas stiprināšanai, nevis kļūst par ērtu, bet neefektīvu subsīdiju.
Sekojiet mums līdzi: