Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 4,8%

Bezdarba līmenis Latvijā novembra beigās sasniedz 4,8%

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šī gada novembra izskaņā ir pakāpies līdz 4,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Tas ir neliels pieaugums par 0,1 procentpunktu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija. Šī tendence, lai arī neliela, tomēr norāda uz zināmu sasprindzinājumu darba tirgū.

Novembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 41 671 bezdarbnieks, kas ir par 817 cilvēkiem vairāk nekā oktobrī, kad aģentūrā bija uzskaitē 40 854 cilvēki. Šis pieaugums nav dramatisks, taču tas ir jūtams signāls, ka darba meklētāju rindas ir kļuvušas kuplākas.

Reģionālās atšķirības un to dinamika

Bezdarba līmenis Latvijā nav vienmērīgs, un arī novembrī turpināja izpausties reģionālās atšķirības. Viszemākais reģistrētā bezdarba rādītājs joprojām fiksēts Rīgas reģionā – 3,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šis rādītājs saglabājies nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, apliecinot galvaspilsētas un tās apkārtnes stabilitāti darba tirgus ziņā.

Savukārt visaugstākais bezdarba līmenis saglabājas Latgales reģionā, kur tas sasniedzis 9,8%. Lai gan tas ir tikai par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, šis rādītājs joprojām ir satraucošs, norādot uz pastāvīgām problēmām nodarbinātības jomā šajā Latvijas daļā.

Citos reģionos novērojamas sekojošas izmaiņas:

• Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis pieaudzis par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
• Zemgalē bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 4,5%.
• Vidzemē novērots pieaugums par 0,1 procentpunktu, rezultātā bezdarba līmenis ir 4,3%.

Šie dati liecina, ka lielākajā daļā reģionu bezdarba līmenis ir piedzīvojis nelielu, bet tomēr pieaugumu, kas varētu būt saistīts ar sezonāliem faktoriem vai arī ar plašākām ekonomiskajām tendencēm.

Salīdzinājums ar iepriekšējiem periodiem un perspektīvas

Lai gan novembrī reģistrētais bezdarba līmenis ir pieaudzis, ir vērts atzīmēt, ka tas joprojām ir zemāks nekā gada sākumā vai iepriekšējos gados. Piemēram, 2024. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Šī atšķirība norāda uz kopēju darba tirgus noturību un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Pēdējo mēnešu tendences liecina, ka darba tirgus ir bijis relatīvi stabils, ar nelielām svārstībām. Piemēram, oktobra beigās reģistrētais bezdarba līmenis bija 4,7%. Novembra pieaugums varētu būt īslaicīgs un saistīts ar gada nogales tendencēm, kad daži uzņēmumi varētu samazināt aktivitāti pirms svētku perioda vai arī sākt plānot nākamā gada budžetus.

Darba tirgus prognozes nākamajam gadam kopumā ir piesardzīgi optimistiskas. Lai gan demogrāfiskās izmaiņas un darbaspēka piedāvājuma sarukums varētu radīt izaicinājumus, sagaidāms, ka pieaugs pieprasījums pēc darbaspēka. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, iespējams, nāksies aktīvāk konkurēt par darbiniekiem, kas savukārt varētu veicināt arī algu pieaugumu.

Ir svarīgi turpināt monitorēt darba tirgus dinamiku un pielāgoties jaunajām tendencēm, lai nodrošinātu gan darba meklētāju, gan darba devēju intereses.