Revolūcija izglītībā: Saeima konceptuāli atbalsta jaunu skolotāju atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā"

Saeimas vēsturiskais solis: Pedagogu atalgojuma finansēšanas paradigmas maiņa ceļā uz “Programmu skolā”

Latvijas izglītības sistēma atrodas nozīmīga krustojumā, solot jaunu ēru pedagogu darba samaksas finansēšanā. Ceturtdien, 2025. gada 19. jūnijā, Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas piešķir Ministru kabinetam plašu deleģējumu izstrādāt precīzus noteikumus. Šajos noteikumos būs jānosaka kritēriji un kārtība, kādā valsts turpmāk piedalīsies skolotāju darba samaksas finansēšanā, tādējādi iezīmējot apņēmīgu soli prom no gadiem kritizētā modeļa “Nauda seko skolēnam”. Šis lēmums ir kā cerības stars simtiem pedagogu, kuru ikdiena un profesionālā izaugsme bieži vien atradusies nebeidzamā finansiālās nenoteiktības ēnā.

Vecā modeļa ēnas un neatliekamā nepieciešamība pēc pārmaiņām

Gadiem ilgi pedagogu kopiena un nozares eksperti ir cēluši trauksmi par pašreizējā finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam” trūkumiem. Šis princips, kas tika ieviests jau 2009. gadā, ir nonācis līdz savām robežām, kļūstot par vecu, nederīgu apģērbu, kas vairs nespēj atbilstoši kalpot mainīgajām izglītības sistēmas vajadzībām. Tā galvenais vājums slēpjas tiešā finansējuma atkarībā no skolēnu skaita. Sekas ir bijušas sāpīgas un nevienlīdzīgas: demogrāfiskajām tendencēm neglābjami samazinoties, īpaši reģionos, sarūk arī finansējums un līdz ar to – pedagogu atalgojums. Tas radījis situāciju, kurā skolotājiem mazākās skolās, lai arī viņu darba ieguldījums un misijas apziņa ir tikpat liela, nākas saskarties ar fragmentētām slodzēm un nekonkurētspējīgu atalgojumu. Rodas sajūta, ka tiek sodīta nevis neefektivitāte, bet gan atrašanās vieta. Tas nav vienkārši finansiāls jautājums; tā ir dziļa netaisnība, kas grauj pedagogu motivāciju un draud izsūkt dzīvību no reģionālajām skolām, pārvēršot tās par klusām, pamestām ēkām, kurās reiz dūca zināšanu bišu strops. Daudzviet tas ir veicinājis mazo lauku skolu slēgšanu, radot sabiedrībā bažas par reģionu degradāciju un izglītības pieejamības samazināšanos bērniem, kuri dzīvo ārpus lielajiem centriem.

“Programma skolā” – gaismas stars ceļā uz taisnīgumu un kvalitāti

Atbilde uz šīm sistēmiskajām problēmām ir jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā”. Tā ir daudz vairāk nekā tikai jauna formulas – tā ir paradigmas maiņa, kas paredz, ka valsts nauda vairs nesekos katram atsevišķam skolēnam, bet gan tiks novirzīta, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un kvalitatīvu izglītības programmu realizāciju visā Latvijā. Šī modeļa galvenais mērķis ir nodrošināt katram bērnam Latvijā iespēju iegūt kvalitatīvu un iekļaujošu vispārējo izglītību, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Tas paredz taisnīgu atalgojumu pedagogiem, finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, skolas administrācijas stiprināšanu un skaidrus kritērijus efektīva skolu tīkla veidošanai. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir valsts mērķdotācijas novirzīšana tieši izglītības iestādēm, nevis caur pašvaldībām, kas dos lielāku autonomiju skolu direktoriem mācību darba plānošanā un kvalitātes nodrošināšanā. Tiek cerēts, ka šis modelis beidzot atrisinās ilgstoši pastāvošās nepilnības, tostarp pedagogu darba pienākumu pilnu apmaksu, atbalsta personāla pieejamību un birokrātiskā sloga mazināšanu.

Likumdošanas ceļš un fiskālie izaicinājumi: Cerības un bažas

Lai gan Saeimas atbalsts pirmajā lasījumā (2025. gada 19. jūnijā) ir nozīmīgs solis uz priekšu, ceļš līdz pilnīgai “Programmas skolā” ieviešanai joprojām ir sarežģīts un prasīs milzīgas pūles. Ministru kabinetam līdz likumprojekta otrajam lasījumam ir jāizstrādā detalizēti kritēriji attiecībā uz izglītības pieejamību, klašu grupu sadalījumu un skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem. Tiek paredzēts, ka grozījumu jaunā redakcija un papildinājumi stāsies spēkā no 2026. gada 1. septembra, lai gan iepriekš bija cerības uz ieviešanu jau no 2025. gada rudens. Šobrīd plānots, ka pāreja uz jauno finansēšanas modeli notiks pakāpeniski, vispirms fokusējoties uz atbalsta personāla finansēšanu no 2025. gada septembra. Tomēr lielākais klupšanas akmens ir finansējums. Pilnai modeļa ieviešanai nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi – aptuveni 106,5 miljoni eiro gadā. Lai gan 2025. gada valsts budžetā pedagogu atalgojuma pieaugumam par 2,6% jau paredzēti 30 miljoni eiro, tie ir atsevišķi no jaunā modeļa pilnīgai ieviešanai nepieciešamajiem līdzekļiem. LIZDA ir stingri uzstājusi uz nepieciešamību nodrošināt šo finansējumu pilnā apmērā jau 2025. gada budžetā un turpmākajos gados, uzsverot, ka jaunais modelis ir konceptuāli atbalstāms, un atlikušas vien dažas nianses, piemēram, par mazāku izglītojamo skaitu pie ES ārējās robežas un klašu dalīšanu noteiktos priekšmetos. Neskaidrība par finansējuma avotiem rada pamatotas bažas un spriedzi nozarē. Tā liek retoriski jautāt: vai valstij būs pietiekami daudz drosmes un atbildības, lai dotos pāri deklaratīvajiem solījumiem un patiešām ieguldītu nākotnē?

Viedokļi no lauka: Ilgas, cerības un skarba realitāte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka jaunais modelis ir optimāls un ilgtermiņā efektīvs risinājums, kas risinās gan atalgojuma, gan atbalsta pasākumu pieejamības, gan finansējuma prognozējamības, gan izglītības kvalitātes jautājumus. IZM ir apņēmības pilna veidot ilgtspējīgu skolu tīklu un nodrošināt priekšnosacījumus kvalificētu pedagogu ilgtspējīgai iesaistei. Taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir bijusi ilggadējs un neatlaidīgs cīnītājs par pedagogu tiesībām un labāku atalgojumu. Viņi norāda, ka nozarē joprojām akūti trūkst pedagogu, un viens no galvenajiem iemesliem ir gadiem pastāvošā nodarbinātības nestabilitāte un nepietiekams atalgojums. LIZDA skaidri pauž, ka jaunais modelis piedāvā risinājumus, taču tikai ar atbilstošu finansējumu tas spēs novērst vēsturiskās netaisnības un nodrošināt taisnīgus darba tiesību principus. Pašvaldības, kas šobrīd sedz trūkstošo finansējumu, ja skola neatbilst IZM noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, arī raugās uz šīm pārmaiņām ar gan cerību, gan bažām. Kamēr bagātākās pašvaldības var atļauties piemaksāt, lai piesaistītu labākos pedagogus, mazākas pašvaldības cīnās par izdzīvošanu, lai saglabātu skolas un nodrošinātu izglītības pieejamību. Tas ir smags izaicinājums, kas prasa ne tikai finansiālus resursus, bet arī drosmi un gudrību pieņemt nepopulārus lēmumus par skolu tīkla optimizāciju. Šī reforma nav tikai par naudu; tā ir par ticību, ka katrs skolotājs ir vērtīgs un katrs bērns pelna vislabāko izglītību, lai kurā Latvijas nostūrī viņš dzīvotu. Tā ir par jaunas paaudzes audzināšanu, kas būs mūsu valsts nākotnes pamats.

Skats nākotnē: Ceļš uz izcilību ar stingru pamatu

Jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” ir vairāk nekā tikai administratīvs pasākums; tā ir apņemšanās veidot spēcīgāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku izglītības sistēmu Latvijā. Tas ir atskaites punkts jaunam valsts un sabiedrības dialogam par to, cik augstu mēs patiesi vērtējam savus skolotājus un cik ļoti mēs esam gatavi ieguldīt mūsu bērnu nākotnē. Lai šis vērienīgais plāns gūtu panākumus, ir nepieciešama ne tikai rūpīga normatīvo aktu izstrāde un stingra politiskā griba, bet arī patiesa solidaritāte un sadarbība starp valsts iestādēm, pašvaldībām, pedagogiem un sabiedrību kopumā. Tikai tad, ja visi sirdī ticēs šai pārmaiņai un būs gatavi ieguldīt, “Programma skolā” var kļūt par patiesu veiksmes stāstu. Tas nav sprinta skrējiens, bet gan maratons, kura finiša līnija ir augstvērtīga un iekļaujoša izglītība katram Latvijas bērnam – izglītība, kas veido spējīgus, domājošus un laimīgus nākotnes pilsoņus.