RTU tērē 2,5 miljonus eiro, lai piesaistītu studentus no trešajām valstīm, izraisot diskusijas par prioritātēm

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) plāno investēt 2,5 miljonus eiro, lai veicinātu ārvalstu, īpaši trešo valstu, studentu piesaisti. Šis lēmums izsaucis plašas diskusijas sabiedrībā un politiķu vidū par universitātes stratēģiskajām prioritātēm un līdzekļu izlietojumu. Iepirkuma procedūrā tiek meklēti privāti komersanti, kas ar mārketinga aktivitātēm veicinās studentu imigrāciju uz Latviju.

Milzīgās investīcijas un sabiedrības reakcija

Kopējā summa 2,5 miljoni eiro paredzēta četru gadu periodam un ir noteikti cenu griesti, kas nozīmē, ka faktiskās izmaksas varētu būt arī zemākas, atkarībā no piedāvātajiem pakalpojumiem un piesaistīto studentu skaita. Visvairāk līdzekļu paredzēts atvēlēt studentu piesaistei no tādām valstīm kā Indija un Turcija – katrai no tām 700 000 eiro. Ievērojamas summas paredzētas arī Šrilankai (450 000 eiro) un Uzbekistānai (360 000 eiro). Tikai 1% no kopējās summas ir plānots Eiropas Savienības (ES) studentu ieinteresēšanai.

Šāda līdzekļu sadalījuma modelis ir raisījis neizpratni un kritiku. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks sociālajos tīklos paudis viedokli, ka izglītības eksports primāri būtu jāorientē uz ES valstīm. Viņaprāt, piesaistot studentus no trešajām valstīm ar šādu finansējumu, universitātes varētu mazināt centienus piesaistīt ES studentus un celt savu prestižu. Ratnieks uzsvēra, ka šāda politika var radīt papildu slogu Latvijas sabiedrībai.

RTU skaidrojumi un valsts nostāja

RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane skaidro, ka šis iepirkums ir nepieciešams universitātes saimnieciskās darbības nodrošināšanai gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai piesaistītu ārvalstu studējošos. Viņa norāda, ka lielākos tirgos ir augstākas izmaksas, un summas, kas paredzētas katrai valstij, atkarīgas no iepriekšējās pieredzes un tirgus izmaksām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta RTU iepirkumu, uzskatot, ka trešo valstu studentu ieguldījums Latvijas ekonomikā kopumā pārsniegs šos 2,5 miljonus eiro. Tiek norādīts, ka augstākās izglītības eksports ir nozīmīga tautsaimniecības nozare Latvijai, īpaši Rīgai. Ārvalstu studenti nodrošina papildu finanšu līdzekļus augstskolām, veicina izglītības modernizāciju un sniedz ievērojamu ieguldījumu valsts budžetā.

Izaicinājumi un perspektīvas

Lai gan ārvalstu studentu piesaistei ir potenciāls radīt ekonomiskus ieguvumus, pastāv arī bažas par šīs politikas efektivitāti un iespējamiem riskiem. Tiek uzsvērts, ka daļa augstskolu savā darbībā ar ārvalstu studentu piesaisti var radīt ēnu visai nozarei, un ne visi studenti, kas ierodas studēt, patiešām ir ieinteresēti akadēmiskajā attīstībā. Lai risinātu šīs problēmas, IZM sadarbībā ar Latvijas augstskolām ir izstrādājusi rīcības plānu, kas paredz pilnveidot ārvalstu studentu piesaistes procesu un nodrošināt efektīvāku uzraudzību.

RTU ir uzsākusi savas starptautiskās sadarbības stratēģijas maiņu, nākotnē koncentrējoties uz sadarbību ar OECD un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kā arī augstskolām, kas atrodas starptautisko reitingu top 500. Vienlaikus tiek paaugstināti ārvalstu studentu atlases kritēriji, lai nodrošinātu viņu spēju pilnvērtīgi studēt STEM jomas programmās angļu valodā.

Neraugoties uz šiem centieniem, publiskajā telpā joprojām izskan bažas par prioritāšu noteikšanu un līdzekļu izlietojumu. Daži kritiķi norāda uz to, ka bieži vien uzņemšanas kritēriji tiek mīkstināti, lai palielinātu studentu skaitu un nodrošinātu ienākumus, radot tā saucamos "spoku studentus", kas nekad nepāraug īstus studentus un rada negatīvu iespaidu uz izglītības sistēmu.

Situācija atspoguļo plašāku diskusiju par Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju, meklējot līdzsvaru starp ekonomiskajiem ieguvumiem un studiju kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanu.