Saeima būtiski ierobežo tālmācību 1.–6. klasē: klātiene atgūst prioritāti sākumskolā

Izglītības paradigmas maiņa: Saeima ierobežo tālmācību 1.–6. klasē

Šodien, 2025. gada 4. septembrī, Latvijas Republikas Saeima, sēžoties pie Izglītības likuma grozījumiem otrajā lasījumā, ir atbalstījusi lēmumu, kas būtiski pārveidos sākumskolas izglītības ainavu. Deputāti ar 49 balsīm “par”, 37 “pret” un vienam atturoties, nolēma ievērojami ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā – skolēniem no 1. līdz 6. klasei. Šis solis tiek pamatots ar mērķi stiprināt izglītības kvalitāti un veicināt bērnu vispusīgu attīstību, taču vienlaikus tas raisa plašas diskusijas sabiedrībā un ģimenēs.

Kāpēc klātiene ir prioritāte? Izglītības kvalitāte un attīstības izaicinājumi

Diskusijas par tālmācības efektivitāti sākumskolas posmā ilgstoši virmojušas gan izglītības ekspertu, gan politiķu aprindās. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre uzsvēra, ka patstāvīgs mācību process, ko piedāvā tālmācība, nav rekomendējams šajā vecuma posmā. “1.–6. klasē bērnam jāmācās pieaugušā klātbūtnē – vai tā ir skolas puse, vai vecāku puse,” viņa norādīja, akcentējot ģimenes lomas stiprināšanu izglītībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis papildināja, ka klātiene ir kritiski svarīga brīdī, kad bērns tikko uzsāk skolas gaitas un viņa klātbūtne klasē, kā arī sadarbība ar skolotāju ir fundamentāla. Ministrija uzskata, ka kvalitatīva izglītība, it sevišķi pirmajās klasēs, ir iespējama tikai klātienē, jo pašiem mazākajiem bērniem tālmācības forma nav piemērota.

Viens no galvenajiem argumentiem, kas pamatoja šos grozījumus, ir satraucošie centralizēto eksāmenu rezultāti. Dati liecina, ka tālmācībā izglītotajiem skolēniem rādītāji ir būtiski zemāki par vidējiem valstī. Piemēram, 84% matemātikas eksāmena kārtotāju no tālmācības skolām uzrādīja rezultātu zem vidējā, līdzīgi rādītāji bija latviešu valodā (69%) un angļu valodā (63%). Šie skaitļi liecina par nopietnām plaisām zināšanu apguvē, kas apdraud bērnu nākotnes izglītības ceļu.

Sociālās prasmes un strukturēta vide: Bērnības pamatu celtniecība

Izglītība nav tikai faktu apguve; tā ir arī spēcīgs instruments sociālo prasmju veidošanā. Klātienes mācības nodrošina nepārtrauktu mijiedarbību ar vienaudžiem un skolotājiem, kas palīdz attīstīt komunikācijas, sadarbības un empātijas iemaņas. Tālmācībā šīs vitāli svarīgās sociālās prasmes var palikt neattīstītas, radot bērniem grūtības integrēties sabiedrībā un veidot attiecības.

Turklāt skola piedāvā strukturētu vidi ar noteiktu dienas kārtību, kas palīdz bērniem apgūt disciplīnu un laika plānošanas prasmes. Šī vide nodrošina arī regulāras fiziskās aktivitātes sporta stundās, veicinot veselīgu fizisko attīstību. Šie aspekti, ko tālmācība nespēj pilnvērtīgi aizstāt, ir neatņemama bērnības un agrīnās skolas pieredzes sastāvdaļa.

Izņēmumi un kompromisi: Elastība individuālām vajadzībām

Lai gan grozījumi paredz stingrus ierobežojumus, likumdevēji ir saglabājuši zināmu elastību. Tālmācība būs atļauta atsevišķos, īpašos gadījumos. Tas attiecas uz skolēniem ar intensīvu sporta režīmu vai īpašiem talantiem, diasporas bērniem un diplomātu atvasēm, kuri dzīvo ārvalstīs. Tāpat pilngadīgas personas, kurām nav iegūta pamatizglītība, joprojām varēs to iegūt tālmācībā.

Svarīgi ir atzīmēt, ka sākotnējā likumprojekta versija paredzēja tālmācības aizliegšanu pat līdz 9. klasei. Tomēr pēc plašām diskusijām Saeimā un sabiedrības aktīvas iesaistes, tostarp iniciatīvas “Manabalss.lv” ar vairāk nekā 10 000 parakstiem, deputāti pārskatīja savu lēmumu, samazinot ierobežojumu tvērumu līdz 1.–6. klasēm.

IZM norāda, ka gadījumos, kad bērni nevēlas apmeklēt skolu emocionālu vai psiholoģisku iemeslu dēļ, tālmācība nav risinājums. Šādas situācijas prasa kompleksu pieeju, ciešā sadarbībā starp vecākiem, skolām un pašvaldībām.

Jaunais mācību gada starts un nākotnes redzējums

Grozījumi paredz arī jaunas izglītības formas ieviešanu. Tā sauktās “nepilna laika klātienes” un “kombinētās mācības” sniegs iespēju apvienot klātienes mācības ar attālinātās apmācības elementiem. Ministru kabinets vēl precizēs kārtību un nosacījumus, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, ietverot tehniskās vides prasības, mācību materiālu sagatavošanu, kā arī tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes nosacījumus.

Izglītības un zinātnes ministrija ir paziņojusi par pakāpenisku pārejas periodu pirms grozījumu pilnīgas stāšanās spēkā. Šajā laikā paredzēts sagatavot atbalsta speciālistus, kas palīdzēs skolēniem un ģimenēm adaptēties klātienes mācību videi. Tas apliecina valdības apņemšanos nodrošināt, ka pārmaiņas notiek pēc iespējas saudzīgāk, domājot par katra bērna labsajūtu un izglītības nepārtrauktību.

2024. gada dati liecina, ka pamatizglītības posmā tālmācībā mācījās aptuveni 3,5 tūkstoši skolēnu, bet kopumā visās izglītības pakāpēs – 12,8 tūkstoši. Šie skaitļi liecina par nozīmīgu iedzīvotāju daļu, ko ietekmēs jaunie grozījumi. Lai gan tālmācība var piedāvāt elastību un citas priekšrocības, īpaši vecāko klašu skolēniem vai tiem, kas saskaras ar unikāliem apstākļiem, ir skaidrs, ka jaunākie bērni visvairāk gūst labumu no klātienes mācību bagātīgās un daudzveidīgās vides. Kā norāda eksperti, tālmācība ir piemērotāka tiem, kas spēj patstāvīgi vadīt savu mācību procesu, kas parasti nav raksturīgi 1.–6. klašu audzēkņiem.

Saeimas lēmums ir drosmīgs solis, kas apliecina apņēmību celt izglītības kvalitāti un nodrošināt, ka katrs mazais Latvijas iedzīvotājs saņem vislabāko iespējamo pamatu savai nākotnei. Tas ir atgādinājums, ka digitālā pasaule, lai arī vilinoša, nevar pilnībā aizstāt cilvēcisko kontaktu un klātienes izglītības neatsveramo lomu bērna attīstībā.