Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Deputātu nekontrolējami izgājieni kā Rosļikova gadījumā nav pieļaujami, jādomā par nākotnes risinājumiem

Saeimas priekšsēdētāja pauž stingru nostāju: Rosļikova gadījumam līdzīgi izgājieni parlamentā nav pieļaujami

Demokrātiskas valsts sirdī, parlamenta sēžu zālē, katram vārdam un žestam ir svars. Tā ir vieta, kur notiek nacionāli svarīgas diskusijas, kur tiek veidota valsts nākotne. Taču brīžiem šo svinīgumu pārtrauc spilgti un nepieņemami incidenti, kas liek aizdomāties par deputātu uzvedības robežām un parlamenta cieņu. Nesenā pagātne, īpaši bijušā Saeimas deputāta Alekseja Rosļikova rīcība, ir satricinājusi politisko vidi un likusi Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai paust skaidru un nepielūdzamu nostāju: šādiem izgājieniem nākotnē nav vietas. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Mieriņa uzsvēra nepieciešamību nopietni pārdomāt, kā novērst līdzīgus gadījumus, atzīstot, ka parlamentā diemžēl darbojas deputāti, kuri, šķiet, neklausa nevienam.

Incidents, kas satricināja parlamenta mieru

Alekseja Rosļikova vārds Latvijas sabiedrībā pēdējā laikā izskanējis vairākkārt, taču incidents 2025. gada 5. jūnija Saeimas sēdē, iespējams, kļuva par kulmināciju viņa provokatīvajai uzvedībai. Debašu laikā par Nacionālās apvienības sagatavoto deklarācijas projektu “Par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu” Rosļikovs no Saeimas tribīnes, kas ir valsts valodas lietošanas citadele, pārgāja uz krievu valodu un skaļi paziņoja: “Mūsu ir vairāk, krievu valoda ir mūsu!” Šo vārdu pavadīja arī nepieklājīgs žests, kas bija nepārprotami vērsts pret citiem deputātiem sēžu zālē.

Šāda rīcība ir klajā pretrunā ar Saeimas Kārtības rulli, kas skaidri nosaka, ka parlamenta darbā ir jālieto valsts valoda. Lai gan grozījumi, kas vēl striktāk nostiprina šo prasību, stājās spēkā neilgi pirms incidenta – 2025. gada 29. maijā – Rosļikovs, šķiet, apzināti izvēlējās tos ignorēt, radot saspīlējumu un sašutumu.

Sekas un institucionālā reakcija

Reakcija uz Rosļikova izgājienu bija tūlītēja. Saeimas sēdes vadītāja nekavējoties rīkojās, izraidot deputātu no zāles. Taču šis nebija vienīgais solis. Vairāki deputāti, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, iesniedza sūdzības Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, aicinot izvērtēt Rosļikova rīcību no ētikas viedokļa.

Tomēr šīm sūdzībām nebija lemts sasniegt komisijas izskatīšanas fāzi attiecībā uz ētikas pārkāpumiem. Aleksejs Rosļikovs, startējot pašvaldību vēlēšanās un tiekot ievēlēts Rīgas domē, zaudēja Saeimas deputāta mandātu. Saskaņā ar procedūrām, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vairs nevērtēs iesniegumus par viņa rīcību, jo viņš vairs nav parlamenta loceklis. Šī situācija uzsver zināmu nepilnību sistēmā, kur deputāts var izvairīties no atbildības par savas mandāta laikā pieļautajiem pārkāpumiem, vienkārši mainot politisko darbības jomu.

Paralēli parlamentārajam procesam, Valsts drošības dienests (VDD) reaģēja ar vēl nopietnākiem soļiem. Dienests uzsāka kriminālprocesu pret Alekseju Rosļikovu saistībā ar aizdomām par palīdzības sniegšanu agresorvalstij Krievijai vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. VDD norādījis, ka šis kriminālprocess sākts, izvērtējot gan Rosļikova izteikumus 5. jūnija sēdē, gan arī citas viņa pēdējā laika aktivitātes. Interesanti, ka VDD jau agrāk, 2025. gada februārī, bija veicis preventīvas pārrunas ar Rosļikovu par viņa publiskajiem izteikumiem, brīdinot par iespējamo kriminālatbildību.

Mieriņas satraukums un aicinājums uz pārdomām

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa neslēpj satraukumu par situācijām, kad deputāti, kuriem sabiedrība uzticējusi pārstāvēt tās intereses, demonstrē klaju necieņu pret parlamentu, tā Kārtības rulli un valsts valodu. Viņasprāt, Rosļikova gadījums nav tikai atsevišķs incidents, bet gan spilgts piemērs tam, ka Saeimā ir deputāti, kuri “neklausa nevienu”. Šādu deputātu klātbūtne rada milzīgus izaicinājumus sēžu vadītājiem un grauj parlamenta darba efektivitāti un cienīgumu.

Mieriņa uzsver, ka ir būtiski saprast, kā nākotnē novērst šādus nepieņemamus izgājienus. Jautājums ir ne tikai par normatīvo aktu piemērošanu, bet arī par dziļākiem ētiskiem principiem un, galu galā, par to, kādus cilvēkus sabiedrība ievēl parlamentā. Tautas priekšstāvja amats prasa ne tikai politisko nostāju, bet arī spēju ievērot pieklājības normas, cienīt valsts simbolus un institūcijas, kā arī konstruktīvi darboties demokrātiskā procesa ietvaros.

Plašākas implikācijas un nākotnes izaicinājumi

Alekseja Rosļikova incidents un Saeimas priekšsēdētājas paustās bažas izgaismo plašākas problēmas, ar kurām saskaras ne tikai Latvijas, bet arī citas demokrātiskās valstis. Kā sabalansēt vārda brīvību ar atbildību un cieņu pret parlamentāro procesu? Kā nodrošināt, ka deputātu rīcība neapdraud valsts pamatus un sabiedrības saliedētību?

Bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers šo Rosļikova rīcību nosodījis īpaši asi, nosaucot to par “modinātāja zvanu vēlētājiem” un pat par nacionālu apdraudējumu. Viņš norādījis, ka šāda necieņa pret valsts valodu un parlamentu ir nepieņemama un aicinājis vēlētājus apzināties savu lomu, nepieļaujot šādu personu nokļūšanu varas pozīcijās.

Lai gan Saeimas Kārtības rullis nodrošina instrumentus disciplīnas nodrošināšanai, katrs šāds gadījums liek no jauna izvērtēt, vai esošie mehānismi ir pietiekami efektīvi. Iespējams, nepieciešamas papildu diskusijas par ētikas normu stiprināšanu, atbildības palielināšanu par rupjiem pārkāpumiem un vēlētāju izglītošanu par deputāta darba būtību un prasībām.

Secinājumi

Daigas Mieriņas stingrā nostāja pret nepieņemamu deputātu uzvedību ir skaidrs signāls, ka parlamenta vadība apzinās situācijas nopietnību. Alekseja Rosļikova gadījums, lai arī viņš vairs nav Saeimas deputāts un ētikas lieta netiks izskatīta, paliek kā skarba mācība un atgādinājums par to, cik trausla var būt parlamentārā kultūra un cik svarīgi ir sargāt tās pamatus – savstarpējo cieņu, atbildību un valsts valodas statusu. Nākotnē Saeimai un sabiedrībai kopumā būs jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt, lai līdzīgi necieņas un provokāciju izpausmes vairs neatkārtotos, sargājot parlamenta un līdz ar to visas valsts cieņu.