Salaspilī krīze ar atkritumu izvešanu: Gandrīz 40 mājas slīgst parādu un atkritumu gūstā, pašvaldība sniedz palīdzīgu roku

Krīzes epicentrs: Salaspils slīgst neizvestos atkritumos, iedzīvotāji izmisumā

Šajās karstajās augusta dienās Salaspils novadu pārklāj drūma ēna, ko radījis nepatīkams aromāts un patiesas bažas par sanitāro drošību. Pilsētā briest nopietna atkritumu apsaimniekošanas krīze, kas tieši skārusi gandrīz 40 daudzdzīvokļu mājas, liekot iedzīvotājiem izjust bezpalīdzību un sašutumu. Problēmu cēlonis ir milzīgs parāds, ko dzīvojamo māju pārvaldnieks SIA „Namu pārvaldīšana” ir uzkrājis vides apsaimniekošanas uzņēmumam SIA „Eco Baltia vide”, spiežot atkritumu vedēju apturēt pakalpojumu sniegšanu. Šī situācija nav tikai lokāla neērtība; tā ir brīdinošs signāls par dziļākām sistēmiskām nepilnībām, kas apdraud pilsētas labklājību un iedzīvotāju veselību.

Aiz smirdošajiem konteineriem slēpjas sarežģīta finanšu saistību virkne. Jau 2025. gada 23. jūlijā SIA „Namu pārvaldīšana” parāds uzņēmumam „Eco Baltia vide” bija sasniedzis satriecošus 141 719 eiro, no kuriem 116 559 eiro veidoja nokavētie maksājumi. Šī milzu summa, kas radusies par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, radīja nepārvaramu finansiālu plaisu, liekot SIA „Eco Baltia vide” spert izmisuma soli un no 29. jūlija pārtraukt atkritumu izvešanu no šī pārvaldnieka apkalpotajām mājām. Bet bēdas nenāk vienas – „Namu pārvaldīšana” nav norēķinājusies arī par būtiskiem siltumapgādes pakalpojumiem, SIA „Salaspils siltums” esot parādā 25 228 eiro par jūnija siltumenerģiju un vēl 3365 eiro par maija patēriņu Saulkalnes pārvaldītajās mājās. Šis daudzveidīgais parādu slogs uzskatāmi demonstrē apsaimniekotāja dziļās finansiālās grūtības un liek apšaubīt tā spēju nodrošināt pamata pakalpojumus.

Draudošās sekas un vēstures mācības

Scenārijs, kas veidojas Salaspilī, ir bīstams un satur riskus, kas sniedzas tālu aiz nepatīkamas smakas. Ja atkritumu izvešana ilgstoši tiek apturēta, pārpildītie konteineri kļūst par ideālu vidi grauzēju, kukaiņu un dažādu infekcijas slimību izplatībai, tieši apdraudot iedzīvotāju veselību. Pilsētvide zaudē savu pievilcību, pārvēršoties par nomācošu un antisanitāru vietu, kurā dzīvojošie izjūt arvien pieaugošu izmisumu. Tas nav tikai estētikas jautājums; tas ir par cilvēka cienīgas dzīves apstākļu nodrošināšanu. Latvijas pieredzē jau ir bijuši sāpīgi precedenti. Mēs nedrīkstam aizmirst dramatiskos notikumus Rīgā 2019. gadā, kad līdzīga krīze noveda pie ārkārtas situācijas izsludināšanas galvaspilsētā, radot milzīgu spriedzi un veselības riskus. Rīgas gadījums kalpo kā biedējošs atgādinājums, ka pasivitāte un savlaicīgas rīcības trūkums var izraisīt nekontrolējamu situāciju ar neparedzamām sekām. Salaspils gadījumā, kur problēmas saknes meklējamas konkrētā apsaimniekotāja parādu nastā, draudi ir tikpat reāli un biedējoši, ja vien netiks rīkots izlēmīgi.

Pašvaldības stingrā rīcība un pagaidu risinājumi

Salaspils novada pašvaldība, apzinoties situācijas nopietnību un savu atbildību par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu administratīvajā teritorijā, reaģēja nekavējoties. 2025. gada 31. jūlijā Salaspils novada dome pieņēma izšķirošu lēmumu, kas paredzēts, lai novērstu pilnīgu atkritumu izvešanas krīzi un mazinātu iedzīvotāju ciešanas. Pašvaldība uzdeva izpilddirektoram noslēgt vienošanos ar SIA „Eco Baltia vide” par pakalpojumu nodrošināšanu gan SIA „Namu pārvaldīšana”, gan KS „Budeskalni” pārvaldīšanā esošajām dzīvojamajām mājām, kurām bija apturēta atkritumu izvešana. Šis lēmums sniedz pagaidu atelpu. Salaspils pašvaldība ir apņēmusies apmaksāt augusta rēķinus tām dzīvokļu īpašnieku kopībām, kuras līdz 31. augustam nebūs pieņēmušas lēmumu par pārvaldnieka maiņu vai atkritumu izvešanas pakalpojuma nodošanu citam pārvaldniekam. Pēc tam šī summa tiks atgūta no attiecīgajām dzīvokļu kopībām.

Šis solis ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību un pasargātu iedzīvotājus no draudošā sanitārā haosa. Taču pašvaldība vienlaikus ir nākusi klajā ar steidzamu aicinājumu – SIA „Namu pārvaldīšana” un KS „Budeskalni” pārvaldīto māju iedzīvotājiem nekavējoties jāpieņem lēmums par savas dzīvojamās mājas turpmāko pārvaldīšanu. Daļa klientu jau ir aktīvi meklējuši vai pat atraduši jaunus apsaimniekotājus, un notiek juridisko attiecību noformēšanas process. Tomēr ir steidzami nepieciešams, lai arī pārējās mājas rīkotos, lai šo sarežģīto situāciju atrisinātu ilgtermiņā un garantētu sev stabilu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka katram atkritumu radītājam ir pienākums slēgt līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju, un namu pārvaldītājiem ir jāslēdz līgumi dzīvokļu īpašnieku vārdā.

Izaicinājumi un atbildības labirints Latvijas atkritumu apsaimniekošanā

Salaspils krīze izgaismo plašākus izaicinājumus atkritumu apsaimniekošanas nozarē Latvijā. Tā ir kompleksa sistēma, kas aptver institucionālus, organizatoriskus, tehniskus, juridiskus un finanšu jautājumus, iesaistot piesārņojošo darbību operatorus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus, starpniekus, pašvaldības un katru iedzīvotāju. Viens no aktuālajiem aspektiem ir dabas resursu nodokļa (DRN) likmes pieaugums, kas no 2025. gada 1. janvāra visā valstī palielinājies no 110 uz 120 eiro par tonnu. Šis nodoklis ir integrēts visu atkritumu poligonu tarifos par atkritumu apstrādi un apglabāšanu, tādējādi tieši ietekmējot gala maksu par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem. Piemēram, maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Salaspilī pieaugusi līdz 31,73 eiro par kubikmetru (ar PVN), kas ir par 0,73 eiro vairāk nekā iepriekš.

Šis sadārdzinājums, lai arī pamatots ar valsts politiku atkritumu apjoma samazināšanā un resursu efektīvā izmantošanā, rada papildu spiedienu uz iedzīvotājiem. Pašvaldībām ir jānodrošina ne tikai pakalpojumu nepārtrauktība, bet arī jānodrošina, ka iedzīvotāji tiek informēti par izmaksām un savām saistībām. Atkritumu apsaimniekošanas likums nepārprotami nosaka, ka atkritumu radītājiem jāmaksā par faktiski radīto atkritumu apjomu (PAYT princips), kas teorētiski veicina atbildīgu atkritumu radīšanu un šķirošanu. Lai mazinātu slogu un veicinātu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tiek aktīvi strādāts pie dalītās atkritumu vākšanas sistēmas pilnveidošanas. Salaspilī jau kopš 2021. gada janvāra darbojas dalītās vākšanas laukums, kurā iedzīvotāji var nodot dažāda veida šķirotos atkritumus – plastmasu, papīru, metālu, stiklu, nolietoto elektrotehniku, baterijas un citus. Šādas infrastruktūras izmantošana ir viens no veidiem, kā gan samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, gan iespējams ietaupīt uz izmaksām ilgtermiņā.

Nākotnes cerības un kopīgā atbildība

Salaspils atkritumu krīze ir spilgts atgādinājums par to, cik trausla var būt mūsu ikdienas komforta sistēma. Lai novērstu šādus satricinājumus nākotnē, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu – iedzīvotāju, pārvaldnieku, pašvaldības un apsaimniekotāju – aktīva un apzinīga rīcība. Iedzīvotājiem ir jābūt informētiem un atbildīgiem par savu līgumsaistību izpildi, savukārt pārvaldniekiem jānodrošina caurspīdīga un efektīva finanšu plūsmas pārvaldība. Pašvaldībai, savukārt, ir jāturpina nodrošināt stabilu un kontrolētu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, meklējot inovatīvus risinājumus un veicinot sabiedrības izpratni par atkritumu šķirošanas un samazināšanas nozīmi. Cerams, ka šī sāpīgā pieredze Salaspilī kalpos kā vērtīga mācība, stiprinot sistēmisko pieeju atkritumu apsaimniekošanā un veicinot atbildīgu attieksmi pret vidi visās sabiedrības grupās, lai mūsu pilsētas un novadi būtu tīri, droši un patīkami dzīvošanai arī nākotnē.