Sēlijas militārā poligona būvniecība strauji progresē: pirmā kārta pabeigšanai gada nogalē

Sēlijas Poligona Pirmā Kārta Sasniedz Finiša Taisni – Nacionālās Drošības Pamats Stiprinās

Šodien, 2025. gada 31. jūlijā, Latvijas aizsardzības spējas piedzīvo nozīmīgu transformāciju. Sēlijas militārā poligona vērienīgās pirmās kārtas būvniecība norit precīzi pēc plāna, un ir sagaidāms, ka visi iecerētie darbi tiks pabeigti jau līdz šī gada beigām. Šo apstiprina gan aizsardzības ministrs, gan Sēlijas poligona atbalsta centra priekšnieks, paužot gandarījumu par progresu, kas ir būtisks solis Latvijas un visas Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Šis projekts nav tikai infrastruktūras būvniecība; tā ir apņemšanās veidot spēcīgu, modru nākotni, kas spēj stāties pretī jebkuriem izaicinājumiem.

Vērienīgi Darbi un Konkrēti Rezultāti

Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā topošais Sēlijas militārais poligons, kas aptver iespaidīgu 25 596 līdz 25 605 hektāru platību, ir stratēģiski vitāls Latvijas aizsardzības spēju attīstībā. Pirmajā būvniecības kārtā, kas tika oficiāli uzsākta ar simbolisku piemiņas kapsulas iemūrēšanu 2024. gada 15. novembrī, intensīvi tiek veidota mūsdienīga militārā infrastruktūra. Galvenie objekti, kas šobrīd aktīvi top, ietver augstas klases šautuves – gan 300 metru šautuvi, gan kājnieku vada taktiskās šautuves, kā arī speciālās ložmetējnieku un snaiperu šautuves. Tiek izbūvēta arī munīcijas uzglabāšanas zona un manevru ceļi, kas nodrošinās efektīvu karaspēka pārvietošanos poligona teritorijā. Papildus tam, jau 2024. gadā tika veikti apjomīgi meža attīrīšanas darbi 450 hektāru platībā, nodrošinot pamatu turpmākajai būvniecībai. Pašlaik norit arī nesprāgušās munīcijas zonas būvdarbi, ieskaitot novērošanas torņa izveidi, kas ir kritiski svarīgs elements mācību drošībai un efektivitātei. Jāatzīmē, ka kopš 2024. gada jūnija poligonā jau aktīvi norisinās dronu mācības un testēšana, apliecinot Latvijas apņemšanos integrēt modernās tehnoloģijas aizsardzībā.

Nākotnes Vīzija: Stratēģiskais Baltijas Poligons

Sēlijas poligons ir iecerēts kā Baltijā lielākais militārais mācību centrs, kas spēs uzņemt un apmācīt brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēkus, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības un Valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīrus. Šis vērienīgais projekts tiek īstenots, ņemot vērā NATO Madrides samitā pieņemtos lēmumus un Krievijas brutālo agresiju Ukrainā, kas uzsver nepieciešamību pēc stipras un gatavas aizsardzības. Paredzams, ka jau no 2026. gada poligonā varēs notikt intensīvi militārie vingrinājumi. Turpmākajās kārtās, kas plānotas līdz pat 2030. vai pat 2034. gadam, infrastruktūra tiks ievērojami paplašināta. Otrā kārta ietvers manevru koridoru, kazarmu, noliktavu, ēdnīcas un medicīnas centra celtniecību, nodrošinot pilnvērtīgu ilgtermiņa uzturēšanās un atbalsta vidi karavīriem. Trešā kārta paredz vēl plašākus attīstības projektus, tostarp aviācijas laukumu izveidi, kas paplašinās poligona pielietojuma iespējas.

Finansējuma Stabilitāte un Vietējās Iesaistes Aspekti

Poligona izveidē kopumā plānots ieguldīt aptuveni 700 miljonus eiro, kas veidosies no valsts un NATO sabiedroto finansējuma – apliecinājums starptautiskai apņemšanās stiprināt reģionālo drošību. Pirmās kārtas infrastruktūras būvniecībai vien ir novirzīti līdz 36,5 miljoniem eiro. Vēl nesen, 2025. gada 17. jūnijā, valdība apstiprināja papildu 4,55 miljonus eiro no NATO investīciju programmas, vēlreiz apliecinot projekta prioritāti un finansiālo stabilitāti. Zemju atsavināšana, kas nepieciešama poligona izveidei un aptver gan valsts, gan pašvaldību, gan arī aptuveni 1000 hektārus privātpersonām piederošas zemes, norit bez būtiskām problēmām, veicinot harmonisku sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem.

Ietekme uz Reģionu: Izaicinājumi un Perspektīvas

Sēlijas poligona izveide nes līdzi ne tikai militāras, bet arī sociālekonomiskas pārmaiņas Aizkraukles un Jēkabpils novadiem. Tiek sagaidīts būtisks cilvēku pieplūdums, kas radīs jaunas darbavietas un veicinās vietējās uzņēmējdarbības attīstību, sākot no pakalpojumu sniegšanas līdz vietējo produktu piegādei militārajām vienībām. Lai gan vietējās pašvaldības pauž piesardzīgu optimismu, salīdzinot ar Ādažu bāzes pozitīvo ietekmi uz tās apkaimes ekonomiku, cerība uz reģionālo izaugsmi ir jūtama. Papildus infrastruktūras uzlabojumiem, piemēram, autoceļa V956 modernizācijai, kas jau šobrīd tiek projektēta un plānota rekonstrukcijai 2026.–2027. gadā, poligons sniegs arī netiešus ieguvumus. Svarīgi ir arī apzināties, ka poligona teritorija, tās militārās specifikas dēļ, tiks slēgta publiskai piekļuvei, kas nozīmē ierobežojumus sēņošanai un ogošanai. Taču Aizsardzības ministrija un poligona vadība apņēmusies nodrošināt skaidru un saprotamu informāciju iedzīvotājiem, izvietojot informatīvās zīmes un nodrošinot pieeju jaunākajai informācijai pašvaldību mājaslapās. Attiecībā uz vides aspektiem, eksperti uzsver, ka kontrolētas militārās mācības, līdzīgi kā Ādažu poligonā, var pat labvēlīgi ietekmēt aizsargājamo sugu dzīvotspēju, salīdzinot ar regulāru rūpniecisko darbību.

Nepārtraukta Attīstība un Stipra Aizsardzība

Sēlijas militārā poligona būvniecība ir spilgts apliecinājums Latvijas valsts apņēmībai stiprināt savu drošību un pildīt saistības NATO ietvaros. Pirmās kārtas veiksmīga pabeigšana līdz šī gada beigām iezīmēs jaunu ēru militāro mācību un spēju attīstībā, nodrošinot, ka Latvijas karavīri un sabiedrotie ir pilnībā sagatavoti jebkuram nākotnes scenārijam. Tas ir ne tikai objekts kartē, bet gan sirds un dvēsele mūsu nacionālajai aizsardzībai, veidojot drošāku un stabilāku nākotni ikvienam Latvijas iedzīvotājam.