Sprūds: Militārajiem Izdevumiem Jāpārtop Reālās Aizsardzības Spējās – Latvijas Stratēģiskā Prioritāte

Investīciju Stratēģiskā Būtība: No Cipariem uz Spējām

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nesenajā tikšanās reizē ar NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieri ģenerāli Ingo Gerharcu, kas stājies amatā 2025. gada 11. jūnijā, uzsvēra vitāli svarīgu principu: militāro izdevumu pieaugumam ir jākļūst par reālām, taustāmām militārajām spējām. Šis paziņojums nav vienkārša retorika; tas ir sirdsdziesma stratēģiskai atbildībai un efektivitātei laikā, kad ģeopolitiskā situācija Eiropā un pasaulē kļūst arvien saspringtāka un neparedzamāka.

Tikšanās, kas norisinājās 2025. gada 15. jūlijā, dienā pirms šī raksta tapšanas, apliecināja Latvijas nelokāmo apņēmību stiprināt savu aizsardzību un reģionālo drošību. Sprūds akcentēja, ka gaidāmais NATO Hāgas samits kalpo kā mobilizējošs brīdis alianses attīstībā, kur lielāki aizsardzības izdevumi nozīmē spēcīgāku NATO, kas spēj aizstāvēt savu teritoriju un iedzīvotājus. Vienlīdz liela nozīme tiek piešķirta sabiedroto klātbūtnei reģionā, kas stiprina NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu.

Latvijas Apņēmība: Vārdi pārtop Darbos

Latvija jau ilgstoši demonstrē apņēmību ieguldīt aizsardzībā, konsekventi pārsniedzot NATO noteiktos 2% no IKP. 2025. gadā aizsardzības budžets ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – vairāk nekā 1,559 miljardus eiro jeb 3,45% no IKP, turklāt Ministru prezidente Evika Siliņa 2025. gada jūnijā pavēstīja, ka valdība virzās uz 4,35%, un konceptuāli apņēmusies sasniegt pat 5% no IKP aizsardzībai un drošībai. Šāda finansiālā apņemšanās ir skaidrs signāls gan sabiedrotajiem, gan potenciālajiem pretiniekiem par Latvijas gatavību stāties pretī jebkādiem draudiem.

Tomēr nauda pati par sevi negarantē drošību. Kā armijas ģenerālis uzsver, budžeta pieaugums ir jāpārvērš reālā militārā jaudā – kaujas mašīnās, pretgaisa aizsardzības sistēmās, munīcijā un, pats galvenais, augsti apmācītā personālā. 2025. gada aizsardzības budžeta sadalījumā 42% jeb vairāk nekā 600 miljoni eiro ir novirzīti tieši militāro spēju attīstībai, kas ir par 20% vairāk nekā NATO vadlīnijas nosaka minimālo ieguldījumu investīcijām. Tas apliecina, ka Latvijas stratēģiskais redzējums nav tikai par izdevumiem, bet par inteliģentām investīcijām, kas vairo reālo aizsardzības potenciālu.

Prioritātes Spēju Attīstībā: Konkrēti Soļi un Ieguldījumi

Latvijas militārās spējas tiek attīstītas, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku spēju ātri reaģēt un uzturēt augstu kaujas gatavību. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju un NBS attīstības plānu 2025.–2036. gadam, valsts pamatuzdevums ir teritorijas un iedzīvotāju aizsardzība “no pirmā centimetra”. Konkrētie projekti, kas jau tiek īstenoti vai plānoti, ietver:

• **Slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas:** To ieviešana ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret gaisa uzbrukumiem.
• **Tālās darbības raķešu artilērijas spējas (piemēram, HIMARS):** Šādu sistēmu iegāde, kuru piegādes paredzētas no 2027. gada, ievērojami palielina ugunsjaudu un atturēšanas spējas.
• **Krasta aizsardzības raķešu sistēmas (piemēram, Naval Strike Missile):** To iegāde, par kuru līgums ar ASV tika noslēgts 2023. gada decembrī, stiprina Latvijas jūras robežu drošību.
• **Kājnieku kaujas mašīnas (piemēram, ASCOD):** To iegāde, kas paredzēta papildu bataljona apbruņošanai, turpina Sauszemes spēku mehanizāciju, nodrošinot lielāku ugunsjaudu, spēku aizsardzību un mobilitāti.
• **Bezpilota lidaparātu (dronu) tehnoloģijas:** Latvija aktīvi iegulda dronu attīstībā un pretdronu sistēmu izstrādē, tostarp ar starptautiskās Dronu koalīcijas atbalstu Ukrainai.
• **Infrastruktūras attīstība:** Militārā poligona “Sēlija” izveide, kura pirmā kārta tiks pabeigta 2025. gadā, ir viens no lielākajiem projektiem, kas uzlabos apmācību iespējas gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan sabiedrotajiem. Tāpat tiek attīstīta Liepājas osta, lai uzlabotu sabiedroto spēku un materiāltehnisko līdzekļu uzņemšanas spējas.

Cilvēkresursi un Sadarbība: Aizsardzības Mugurkauls

Papildus tehnikai un infrastruktūrai, milzīga loma ir cilvēkresursiem. Latvija turpina stiprināt valsts aizsardzības dienestu, palielinot iesaukto karavīru skaitu un apmācību kvalitāti. Mērķis ir palielināt aktīvo dienestā esošo karavīru skaitu līdz 31 000 un izveidot 30 000 karavīru pastāvīgās gatavības rezervi. Militārās mācības, piemēram, “Kristāla bulta 2025”, kurās piedalās gan Nacionālie bruņotie spēki, gan NATO daudznacionālā brigāde, apliecina kopīgu gatavību reaģēt uz jebkādiem drošības izaicinājumiem.

Aizsardzības ministrija aktīvi strādā arī pie vietējās aizsardzības industrijas un inovāciju stratēģijas, lai līdz 2036. gadam 30% no militārajiem iepirkumiem nodrošinātu vietējie uzņēmumi. Tas ne tikai veicinās ekonomiku, bet arī stiprinās piegāžu drošību un valsts noturību krīzes apstākļos.

Daudzpusējās Sadarbības Neatsveramā Loma

Ģenerāļa Gerharca vizīte Brunsumā un plašāka sadarbība ar NATO Apvienoto spēku pavēlniecību apliecina alianses spēka un vienotības nozīmi. NATO Brunsumā ir viens no trīs alianses operacionālā līmeņa štābiem, kas plāno, īsteno un atbalsta militārās operācijas, lai atturētu un aizsargātu aliansi no jebkādiem draudiem. Šāda cieša koordinācija nodrošina, ka katras dalībvalsts ieguldījums tiek efektīvi integrēts kolektīvajā aizsardzības sistēmā.

Sprūda izteikumi rezonē ar plašāku NATO dalībvalstu apziņu, ka aizsardzības izdevumi nav tikai finansiāls slogs, bet stratēģiska nepieciešamība. Ukrainas kara mācības ir skaudrs atgādinājums par reālas militārās spējas nozīmi. Tādēļ Latvijas uzsvars uz izdevumu pārvēršanu spējās ir ne tikai loģisks, bet arī neatliekami svarīgs solis drošas un stabilas nākotnes veidošanā.