Svētdiena lutina ar neierastu vasarīgu siltumu: +27 grādi un īslaicīgs lietus iezīmē klimata pārmaiņu realitāti

Neparasti siltais septembris: Vasaras atvadu valsis pirms rudenīgās dvesmas

Šī gada septembra sākums Latvijā mūs patiesi pārsteidzis, dāvājot negaidīti vasarīgas sajūtas, kas liek aizmirst par kalendāro rudeni. Svētdiena, 7. septembris, izvērtās par patiesu dāvanu siltuma cienītājiem, termometra stabiņam sasniedzot pat +27 grādu atzīmi. Šāda anomāla siltuma vilnis, ko pavadīja arī īslaicīgi lietusgāžu vāli, ir kļuvis par spilgtu piemēru mainīgajiem laikapstākļiem, ar kuriem arvien biežāk saskaramies mūsu platuma grādos. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķi bija pareizi paredzējuši šo kontrastiem bagāto dienu, kas, lai arī brīžiem apskaloja ar veldzējošu lietu, ļāva izbaudīt pēdējos patiesi karstās vasaras elpas vilcienus.

Vasarīgas atskaņas septembra sirdī: Siltuma vilnis un tā izcelsme

Šis apbrīnojamais septembra siltums nav nejaušība. Meteorologi skaidro, ka to veicina siltu gaisa masu ieplūšana no dienvidu vai dienvidaustrumu puses, ko bieži nodrošina spēcīga ciklonu darbība Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Šīs gaisa masas ir bagātas ar mitrumu un enerģiju, kas ne tikai paaugstina gaisa temperatūru, bet arī veido nestabilus laikapstākļus, rezultātā atnesot lokālas lietusgāzes un pat pērkona negaisus.

Lai gan svētdiena iesākās ar mākoņaināku rītu, dienas gaitā debesis lielākoties skaidrojās, ļaujot saulei nežēlīgi karsēt. Tomēr, kā tas nereti notiek ar šādām gaisa masām, patiesi pārsteidzošs pavērsiens bija gaidāms naktī uz pirmdienu, kad Latvijas rietumu rajonos sinoptiķi prognozēja stipras pērkona lietusgāzes. Šāds scenārijs ir diezgan tipisks šīm kontrastainajām pārejas perioda dienām, kad gaisā sakrājusies milzīga enerģija meklē izeju dramatisku dabas parādību veidā.

Klimata mainības pēdas: Septembra siltuma rekordu statistika

Ieskatoties pagātnes datos, redzam, ka šāds neierasts septembra siltums kļūst par aizvien ierastāku parādību. Piemēram, 2024. gada septembris tika atzīts par vissiltāko novērojumu vēsturē Latvijā kopš 1924. gada, ar vidējo gaisa temperatūru +16,1 °C, tādējādi pārspējot iepriekšējo rekordu, kas piederēja 2023. gadam (+15,8 °C) un 1934. gadam (+15,2 °C). Tā gada septembrī tika laboti pat 87 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, un īpaši izcēlās 4. septembris ar +30,0 °C Bauskā un 8. septembris ar +28,1 °C Liepājā.

Arī 2020. gada septembris atnesa iespaidīgu siltumu, kad Bauskā 16. septembrī tika sasniegti +27,4 °C un kopumā tika pārspēti 66 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Salīdzinājumam, Latvijā septembra vidējā gaisa temperatūra parasti svārstās ap +12,3 °C. Tas nepārprotami norāda uz ievērojamām novirzēm no ierastās normas, ko daudzi saista ar globālajām klimata pārmaiņām.

Rudenīgā pāreja un tās ietekme: Kā pielāgoties mainīgajam?

Šis "vasarīgais septembris" ir kā dabas pēdējais, siltais apskāviens pirms vēsāka un mitrāka perioda sākuma. Lai gan pašreizējās prognozes solīja vasarīgu siltumu vēl vismaz līdz šīs nedēļas vidum, dabas ritms ir nemainīgs. Septembra beigās dienas kļūst ievērojami īsākas, un diennakts vidējā gaisa temperatūra pakāpeniski samazinās. Tas ir neizbēgams pārejas posms, kad rudens sāk pilnībā ņemt virsroku, iezīmējot sagatavošanos ziemas mēnešiem.

Šādas laikapstākļu svārstības, kad saulainas dienas strauji nomaina lietusgāzes un pērkona negaiss, prasa no iedzīvotājiem zināmu pielāgošanās spēju. Svarīgi ir rūpēties par atbilstošu apģērbu un uzmanīties no straujām temperatūras maiņām, kas var ietekmēt pašsajūtu un veselību. Klimata pārmaiņas Latvijā izpaužas ne tikai ar vidējās temperatūras paaugstināšanos, bet arī ar gada kopējā nokrišņu daudzuma pieaugumu, spēcīgu lietavu biežuma palielināšanos un karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugumu. Šīs izmaiņas ietekmē ne tikai cilvēku veselību un labsajūtu, bet arī dabas kapitālu un tautsaimniecību.

Nākotnes prognozes: Kāds rudens mūs gaida?

LVĢMC eksperti brīdina, ka šī brīža ekstremālās vērtības nākotnē var kļūt par normu, savukārt patiesie ekstrēmie laikapstākļi spēs radīt vēl lielākus postījumus. Prognozes liecina, ka 21. gadsimta laikā gaisa temperatūra Latvijā turpinās pieaugt, palielināsies arī atmosfēras nokrišņu daudzums. Vienīgā sezona, kurā tiek prognozēts nokrišņu daudzuma samazinājums, ir vasara. Tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem arvien kontrastainākiem laikapstākļiem, kur dienas ar vasarīgu siltumu mijas ar rudenīgiem lietiem un vēju.

Tāpēc, lai gan šī septembra sākums dāvājis mums vasaras atvadu valsi ar iespaidīgiem siltuma viļņiem un reizēm arī pērkona grāvieniem, ir svarīgi apzināties, ka daba turpina savu nemitīgo pārmaiņu deju. Mums atliek to baudīt, pielāgoties un ar pietāti izturēties pret katru dabas dāvāto mirkli, jo nākotnes laikapstākļu mozaīka kļūst aizvien krāsaināka un neprognozējamāka.