Ušakovs brīdina: jaunais ES daudzgadu budžets — tiešs trieciens Latvijas pašvaldībām un lauksaimniecībai

Ušakova Brīdinājums: Drauds Latvijas Reģionu un Lauksaimniecības Nākotnei

Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S) izsauc trauksmes zvanus par jauno Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam, dēvējot to par tiešu un sāpīgu triecienu Latvijas pašvaldībām un lauksaimniecībai. Viņa vērtējumā, šis finanšu ietvars ir ārkārtīgi neizdevīgs Latvijas interesēm, potenciāli apdraudot valsts reģionālo attīstību un lauku ekonomikas stabilitāti. Ušakovs, kā Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas loceklis, uzsver, ka jaunais budžeta piedāvājums, ko Eiropas Komisija prezentēja 2025. gada 17. jūlijā, paredz būtiskus samazinājumus valstij vitāli svarīgās jomās, vienlaikus novirzot līdzekļus citiem mērķiem.

Slēptie Samazinājumi un Parādu Nasta

Pēc Ušakova teiktā, jaunā budžeta izdevumu griesti, kas deklarēti 1,26% apmērā no Nacionālā kopienākuma, ir maldinoši. Ievērojama šīs summas daļa, proti, 0,11%, tiks novirzīta “NextGenerationEU” fonda parāda dzēšanai. Tas nozīmē faktisku līdzekļu samazinājumu, kas ir pieejami Kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai – diviem galvenajiem investīciju avotiem Latvijai, kas tradicionāli ir bijuši valsts attīstības stūrakmeņi. Šī situācija līdzinās mājsaimniecībai, kas, gribot attīstīties un investēt nākotnē, sākumā ir spiesta segt vecos parādus, tādējādi atstājot mazāk līdzekļu primārajām vajadzībām. “Mēs redzam, ka budžets būs mazāks, un tādēļ dzīves līmeņa izlīdzināšanai vai lauku atbalstam Latvijā paliks ievērojami mazāk naudas,” brīdina Ušakovs.

Lauksaimniecības nākotne uz Svaru Kauss

Īpaši satraucoši ir signāli par gaidāmo Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta samazinājumu, kas, pēc Ušakova aplēsēm, varētu sasniegt pat gandrīz 30%. Šāds trieciens ir īpaši jūtams Latvijai, kur lauksaimniecība un lauku attīstība ir ne tikai ekonomiski, bet arī sociāli un kulturāli vitāli svarīgas. Tas nozīmē ievērojamu atbalsta zaudēšanu tūkstošiem lauksaimnieku un apdraud vienlīdzīgas konkurences apstākļus ar vecajām ES dalībvalstīm, kuru lauksaimnieki jau vēsturiski saņēmuši ievērojami lielākus tiešmaksājumus. Lai gan Latvija ir viena no līderēm tiešo maksājumu izmaksā saviem lauksaimniekiem par iepriekšējiem periodiem, cīņa par taisnīgiem maksājumiem nākotnē ir smaga un bez pārliecinoša atbalsta no citām dalībvalstīm.

Pašvaldību Autonomijas Mazināšana

Vēl viens satraucošs aspekts ir jaunais Eiropas fondu pārvaldības modelis, kas, pēc Ušakova domām, pilnībā nodod kontroli no vietējām pašvaldībām un reģioniem centrālajām valdībām. “Tas ir dubults trieciens: naudas kļūst mazāk, un vienlaikus reģioniem tiek atņemtas balsstiesības lemt, kā to tērēt,” uzsver Ušakovs. Šāda reģionu vājināšana ir nepieņemama, jo pašvaldības ir tās, kas vislabāk pārzina vietējās vajadzības un spēj efektīvi īstenot attīstības projektus, izmantojot Kohēzijas fonda līdzekļus infrastruktūrai, vides aizsardzībai un reģionālajai attīstībai.

Latvijas Izaicinājumi un Nacionālā Pozīcija

Kamēr Nils Ušakovs izsaka bažas par jaunā budžeta piedāvājuma negatīvo ietekmi, Latvija jau laikus ir noteikusi savas prioritātes sarunām par ES daudzgadu budžetu pēc 2027. gada. Nacionālā pozīcija, ko 2025. gada 15. janvārī apstiprināja Saeimas Eiropas lietu komisija, fokusējas uz četriem virzieniem: drošību un aizsardzību, Kohēzijas politiku (saglabājot esošo finansējuma līmeni), Kopējo lauksaimniecības politiku (izlīdzinot tiešos maksājumus līdz ES vidējam līmenim) un atbalstu “Rail Baltica” projektam. Tomēr šo mērķu sasniegšana būs ārkārtīgi sarežģīta, ņemot vērā daudzās dalībvalstis, tostarp Vāciju, Nīderlandi un Zviedriju, kas ierosināto divu triljonu eiro budžetu uzskata par pārāk lielu, kamēr Eiropas Parlamenta deputātu vairākums uzskata, ka līdzekļu ir par maz. Latvija aktīvi iestājas par budžeta kopapjoma palielināšanu, vienlaikus noraidot Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmu apvienošanu vienā finansējuma sadales mehānismā, pret ko stingri iebilst arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

Svarīga Sarunu Fāze un Nākotnes Perspektīvas

Eiropas Komisijas piedāvātais budžeta projekts vēl tiks plaši apspriests un grozīts gan Eiropas Parlamentā, gan dalībvalstu starpā. Paredzams, ka sarunas būs ilgas un smagas, pilnas ar diplomātiskiem izaicinājumiem un smagām diskusijām. Latvijai ir kritiski svarīgi saglabāt stingru un argumentētu pozīciju, lai aizstāvētu savas intereses un nodrošinātu taisnīgu finansējumu reģionālajai attīstībai un lauksaimniecībai, kas ir neatsveramas valsts ekonomiskās izaugsmes un labklājības garantes. Šobrīd bumba ir dalībvalstu pusē, un Latvijas spējai konsolidēt savas pozīcijas ar līdzīgi domājošām valstīm būs izšķiroša nozīme šajā izaicinošajā cīņā par nākotnes Eiropas finanšu veidolu.