Sabiedrības milzu atbalsts iniciatīvai pret Stambulas konvencijas denonsēšanu
Platformā "ManaBalss.lv" nepilnās četrās dienās savākts iespaidīgs parakstu skaits – vairāk nekā 55 000 cilvēku ir apliecinājuši savu atbalstu iniciatīvai, kas aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šis parakstu skaita pieaugums ir viens no straujākajiem platformas vēsturē, liecinot par spēcīgu pilsoniskās sabiedrības mobilizāciju un dziļu satraukumu par valsts starptautisko reputāciju un cilvēktiesību aizsardzību.
Iniciatīvas autore Linda Auziņa uzsver, ka prezidenta lēmumam neizsludināt likumu un nodot to otrreizējai caurlūkošanai vai tautas nobalsošanai būtu dziļa demokrātiska nozīme. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka jautājums, kas skar cilvēktiesības un valsts reputāciju, tiek izvērtēts rūpīgi, ar cieņu pret sabiedrības vairākuma vērtībām un dod iespēju tautai paust savu gribu.
Politiskā ainava un prezidenta lēmums
Saeima 30. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības balsīm pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, ko gan neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un "Progresīvie". Likums tika pieņemts steidzamības kārtā, taču ne ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam dod tiesības to neizsludināt un atdot parlamentam.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, reaģējot uz plašo sabiedrības atbalstu iniciatīvai, ir nolēmis izmantot savas tiesības un nodot likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, aicinot šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Viņš uzsvēris, ka lēmums tiks pieņemts, ņemot vērā valstiskus un juridiskus apsvērumus. Šis prezidents Rinkēviča solis ir mēģinājums meklēt kompromisu un nepieļaut sabiedrības šķelšanos, īpaši pirms gaidāmajām vēlēšanām.
Dažas partijas, piemēram, Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts", ir paudušas gatavību respektēt prezidenta aicinājumu un atlikt jautājuma izskatīšanu uz nākamo Saeimu. Citām partijām, piemēram, "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Stabilitātei!", nostāja paliek nemainīga.
Stambulas konvencija: būtība un argumenti
Stambulas konvencija, jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, ir starptautisks līgums, kas paredz dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku, lai efektīvāk aizsargātu sievietes no dažādām vardarbības formām un pasargātu visus ģimenes locekļus no vardarbības ģimenē. Tās mērķis ir nodrošināt cietušajiem visaptverošu palīdzību un aizsardzību, tostarp krīzes centrus, diennakts krīzes tālruņus un specializētus atbalsta centrus.
Tomēr pastāv arī pretēji viedokļi. Daži politiķi un sabiedrības pārstāvji pauž bažas par konvencijas normu interpretāciju, īpaši par jēdzienu "sociālais dzimums" un tā saderību ar Latvijas Satversmē ietvertajām vērtībām. Viņi uzskata, ka konvencija varētu radīt finansiālu un ideoloģisku apgrūtinājumu un ietekmēt tradicionālās ģimenes vērtības. Daļa sabiedrības ir paudusi, ka Stambulas konvencija apdraud Latvijas tradicionālās vērtības un ka tās īstenošana var radīt neskaidrību par identitāti un attiecībām.
Starptautiskā reakcija un sabiedrības mobilizācija
Saeimas lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir izraisījis plašu rezonansi ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Cilvēktiesību organizācijas, piemēram, "Amnesty International", ir paudušas bažas, ka Latvijas izstāšanās būtu postošs trieciens sieviešu un meiteņu aizsardzībai. Tiek uzsvērts, ka šāds solis sūta varmākām bīstamu vēstījumu. Daži starptautiskie mediji un organizācijas pat ir izteikuši bažas, ka Latvijas lēmums varētu radīt iespaidu, ka reģions virzās Ungārijas virzienā un ka tas rada jautājumus par cilvēktiesību standartiem un demokrātijas samazināšanos.
Parakstu vākšanas kampaņas panākumi platformā "ManaBalss.lv" ir apliecinājums spēcīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei. Šis ir viens no visstraujākajos parakstu vākšanas gadījumiem platformas vēsturē, pārspējot pat iepriekšējās rekordistes iniciatīvas par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu. Sabiedrība aktīvi pauž savu nostāju, uzsverot nepieciešamību saglabāt uzticību demokrātijai un valsts starptautiskajām saistībām, kā arī nodrošināt cilvēku tiesību un cieņas aizstāvību.


Sekojiet mums līdzi: