Rīga: -6.8°С
Likumprojekts izraisījis plašas bažas
Valdības sēdē tika atlists jautājums par Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajiem grozījumiem Preses likumā, kas, pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) paustajām bažām, varētu būtiski ierobežot mediju spēju iegūt informāciju no valsts pārvaldes un apdraudēt vārda brīvību. Lai gan KM apgalvoja, ka grozījumi paredz tikai tehniskus precizējumus, LŽA uzskata, ka tie faktiski paplašinātu aizliegumu tvērumu un radītu draudus mediju darbam, veicinot pašcenzūru un politiski motivētu vēršanos pret žurnālistiem. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, asociācija pieprasīja nekavējoties izņemt šos labojumus no likumprojekta.
Būtiskākās bažas – vārda maiņa likuma pantā
LŽA galvenie iebildumi vērsti pret plānoto izmaiņu 7. pantā, kurā vārds "noslēpums" tiktu aizstāts ar "informācija". Asociācija uzsver, ka šī šķietami nelielā vārdu maiņa ir mērķtiecīga rīcība, kas apdraud sabiedrības tiesības zināt, kā tiek īstenota valsts vara. Žurnālistu ieskatā, tieši informācija, ko tagad būs iespējams vieglāk noslēpt, ir nepieciešama, lai atklātu negodprātīgu vai pretlikumīgu darbību valsts pārvaldē. LŽA arī norāda, ka KM atsaukšanās uz Eiropas Mediju brīvības aktu šajā kontekstā ir nepatiesa un manipulējoša, jo minētā akta mērķis ir stiprināt, nevis vājināt preses brīvību.
Kultūras un Tieslietu ministriju kopīgā nostāja
Saskaroties ar LŽA publiski paustajām bažām, Kultūras ministrija kopā ar Tieslietu ministriju valdības sēdē uzsvēra, ka šādi grozījumi nav virzāmi tālāk. Lai gan KM sākotnēji skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt preses un citu masu informācijas līdzekļu darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem un atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas, tomēr publiskā diskusija un LŽA argumenti lika pārvērtēt šo pieeju. Jautājums par to, vai šis solis bijis apzināta rīcība vai vienkārši paviršība, joprojām paliek neatbildēts.
Mediju vides attīstības konteksts Latvijā
Šis gadījums notiek laikā, kad Kultūras ministrija strādā pie plašākas mediju politikas attīstības, kuras mērķis ir veicināt stipru, daudzveidīgu un profesionālu mediju vidi Latvijā. Pamatnostādnes "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.-2027. gadam" paredz pasākumus mediju vides uzlabošanai, tostarp stiprinot mediju neatkarību un nodrošinot sabiedrības piekļuvi uzticamai informācijai. Tāpat aktuāla ir diskusija par medijpratības stiprināšanu sabiedrībā. Pēdējos gados ir notikušas debates arī par sabiedrisko mediju pārvaldības modeļiem un finansēšanas kārtību, cenšoties nodrošināt to neatkarību un ilgtspēju. KM norāda, ka tās mērķis ir sekmēt vārda brīvību un nodrošināt kvalitatīvu saturu sabiedrības interesēm.
Turpmākie soļi un atbildīgās institūcijas
Lai gan konkrētais likumprojekts tika apturēts, KM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2026. gada 1. jūnijam ir uzdots izstrādāt citu likumprojektu, kas nodrošinās mediju īpašumtiesību augsta līmeņa pārredzamību atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktam. Šis process paredz gan esošā masu informācijas līdzekļu reģistra pārveidi par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru, gan kritēriju noteikšanu mediju pakalpojumu sniedzēju atbilstībai, lai nodrošinātu atbilstošo subjektu iekļaušanu reģistrā. Kultūras ministrijas pārstāvji uzsvēruši nepieciešamību turpināt dialogu ar mediju nozari, lai nodrošinātu mediju politikas ilgtspēju un attīstību.
Sekojiet mums līdzi: