Rīga: -9.6°С
Valsts prezidents aicina valsti pārņemt "Gora" pārvaldību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis pārliecību, ka Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē ir stratēģiski nozīmīgs kultūras centrs, kas veicina reģiona iedzīvotāju piekļuvi augstvērtīgai kultūrai, piesaista māksliniekus un stiprina radošo vidi. Kā informē portāls NRA, prezidents uzsver, ka "Gors" ir ne tikai reģionāls objekts, bet arī būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs visai valstij, tāpēc valstij ir jāpārņem tā pārvaldība.
Šis viedoklis tika izteikts Valsts prezidenta tikšanās laikā ar kultūras ministri Agnesi Lāci Rīgas pilī, kur tika pārrunāta Latgales vēstniecības "Gors" turpmākā darbība un pārvaldība.
Identitātes saglabāšana un nacionālā drošība
Prezidents Rinkēvičs norādījis, ka "Goram" ir jāizveido tāds pārvaldības modelis, kas vislabāk nodrošina latviskās un latgaliskās identitātes saglabāšanu un attīstību. Vienlaikus ir jāņem vērā Latgales reģiona un valsts austrumu pierobežas specifika, kā arī notiekošie procesi pasaulē. Tādēļ "Gora" nozīme nav vērtējama vien repertuāra izvēlē vai finanšu rādītājos, bet gan nacionālās identitātes, nacionālās drošības un valsts kultūrpolitikas kontekstā ilgtermiņā.
Plānotie soļi un iebildumi
Valsts prezidents plāno tuvākajā laikā tikties ar Ministru prezidenti un attiecīgajiem ministriem, lai pārrunātu nepieciešamās darbības valsts iesaistei "Gora" pārvaldībā, cenšoties izvairīties no aizkavēšanās. Tomēr Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ir stingri pret valsts rosinājumu pārņemt pašvaldības īpašumā esošo "Goru". Viņš pauž nesapratni par prezidenta iniciatīvu, uzsverot, ka Rēzekne joprojām ir gatava uzņemties atbildību par kultūras iestādes uzturēšanu, tostarp segt atlikušās kredītsaistības, kas tiek lēstas trīs līdz četru miljonu eiro apmērā. Kultūras ministre Agnese Lāce savukārt pauž bažas par "Gora" nākotni, kritizējot Rēzeknes pašvaldības pārstāvjus par izpratnes trūkumu par kultūras institūciju lomu un darbību.
Finansējums un sabiedrības reakcija
Koncertzāles "Gors" izveidē ir ieguldīti publiskā sektora līdzekļi, un ik gadu tā saņem arī valsts budžeta finansējumu. Piemēram, 2026. gadā no Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) "Gors" piesaistījis 240 000 eiro aptuveni 40 pasākumiem. Neskatoties uz to, ka 2025. gadā SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" apgrozījums bija 891 763 eiro, tas noslēdzās ar 19 002 eiro zaudējumiem. Pēc "Austrumlatvijas koncertzāles" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē dažādus pārvaldības modeļus, tostarp iespēju pārveidot "Goru" par iestādi vai pat iznomāt tā telpas privātajam operatoram. Latvijas Mūzikas padome ir paudusi vēlmi iesaistīties diskusijā par "Gora" nākotni, uzsverot tās nozīmi profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā reģionā.
Sekojiet mums līdzi: