Vērienīgā heroīna krava: Kāpēc Latvija to palaida garām un kam par to jāatbild?

Vēsturiskā kļūda un sekas: Kā 450 kilogrami heroīna netraucēti šķērsoja Latviju

Ziņa par to, ka caur Latviju, šķietami viegli un bez aizķeršanās, izslīdējusi milzīga heroīna krava – aptuveni 450 kilogramu apmērā –, Vācijā nonākot tikai pēc tam, kad tā ar prāmi bija atstājusi Liepājas ostu, satricinājusi sabiedrību un likusi uzdot skarbus jautājumus par valsts robežu drošību un atbildīgo dienestu profesionalitāti. Šis skandalozais incidents, kura vērtība melnajā tirgū mērāma ap 30 miljoniem eiro, ne tikai atklāj satraucošas nepilnības nacionālajā drošības sistēmā, bet arī met tumšu ēnu uz konkrētu amatpersonu rīcību, izraisot pamatotas prasības pēc atbildības. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe ir nepārprotami norādījusi: personas, kuru bezdarbība vai nolaidība ļāva šai nāvējošajai kravai šķērsot valsts teritoriju, ir jāsauc pie atbildības. Šis paziņojums iezīmē jaunu posmu šajā sāpīgajā stāstā, kurā uzmanības centrā nonāk ne tikai sistēmas kļūdas, bet arī konkrētu vadītāju loma un atbildība.

Incidents, kas satricināja: Heroīna ceļš caur Latviju

Rekordliela heroīna sūtījuma aizturēšana Vācijas ostā Trāvemindē februāra sākumā kļuva par satraucošu signālu visai Eiropai. Izmeklēšanā drīz vien atklājās, ka iespaidīgais narkotiku daudzums – 450 kilogrami tīra heroīna – ceļu uz Rietumeiropu bija sācis krietni tālāk uz austrumiem, visticamāk, izmantojot tā dēvēto Ziemeļu maršrutu, kas ved cauri Centrālāzijai, Krievijai un Baltijas valstīm. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, krava Latvijā iebraukusi, visticamāk, no Igaunijas puses un šķērsojusi visu valsti līdz pat Liepājas ostai, kur tā tika iekrauta prāmī ceļam uz Vāciju. Satraucošākais ir fakts, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes – gan muitas, gan Nodokļu un muitas policijas amatpersonas – bija saņēmušas brīdinājumu par šo potenciāli bīstamo sūtījumu no ārvalstu partneriem, tostarp Nīderlandes, Beļģijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF). Šī informācija, kā liecina raidījuma “de facto” rīcībā esošie dati, bijusi pietiekami precīza, ietverot pat konkrētā transportlīdzekļa numuru. Taču, par spīti šiem brīdinājumiem, krava netika apturēta Latvijas teritorijā. Tās atklāšana Vācijā notika, pateicoties Vācijas muitas darbam, kas, izmantojot mobilo rentgena iekārtu, starp kvarca smilšu maisiem atrada rūpīgi noslēgtus iepakojumus. Narkotikas bija paslēptas pat 11 000 gaisa atsvaidzinātāju flakonos, veidojot īstu kontrabandas “mākslas darbu”, kas tomēr nespēja apmānīt modros Vācijas muitas darbiniekus. Šis incidents, kas ļāva tik milzīgam nāves sūtījumam netraucēti šķērsot mūsu valsts robežas, ir kā auksta duša, kas atgādina par to, cik trausla var būt valsts drošība un cik būtiska ir katra posma atbildība.

Šmite-Roķes stingrā nostāja un dienesta pārbaudes rezultāti

Reaģējot uz notikušo un sabiedrības sašutumu, VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe nekavējoties ierosināja dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kāpēc operatīvā informācija par heroīna kravu netika efektīvi izmantota un kāpēc krava netika apturēta. Šī pārbaude, kurā piedalījās arī pārstāvis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), gandrīz divus mēnešus vētīja visus apstākļus un faktus, meklējot atbildes uz neērtajiem jautājumiem. Pēc pārbaudes pabeigšanas Šmite-Roķe nāca klajā ar paziņojumu, kas daudziem lika uzelpot – tiks sāktas disciplinārlietas pret vairākām amatpersonām. Konkrētāk, disciplinārā atbildība draud divām muitas amatpersonām par “nekvalitatīvu amata pienākumu veikšanu” un pat līdz septiņām Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonām par “bezdarbību”. Šis lēmums apliecina Šmite-Roķes apņemšanos cīnīties pret nolaidību un neprofesionalitāti dienesta rindās. Viņa uzsvēra, ka tiesībsargājošajām iestādēm ir valsts un sabiedrības uzticēts uzdevums nepieļaut narkotiku tranzītu cauri Latvijai, un mēģinājumi attaisnoties ar neprecīzām instrukcijām vai citiem formāliem iemesliem nav pieņemami. “Manā skatījumā arī šī bezdarbība varētu tikt klasificēta kā bezdarbība,” strikti norādīja Šmite-Roķe, atklājot, ka dienesta pārbaudes secinājumi sniedz pamatu šādam vērtējumam.

Nodokļu un muitas policijas vadītājs Aigars Prusaks – atbildības ēna un karjeras līkloči

Līdz ar disciplinārlietu sākšanu uzmanības centrā nokļuvis Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) vadītājs Aigars Prusaks. Raidījums “de facto” un citi mediji, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēsta, ka tieši Prusaks varētu būt viena no tām amatpersonām, pret kuru tiks sākta disciplinārlieta saistībā ar heroīna kravas incidentu. Šis pavērsiens met nopietnu šaubu ēnu uz Prusaka nākotnes izredzēm, jo viņš iepriekš tika aktīvi virzīts jaunās, no VID atdalītās Nodokļu un muitas policijas vadītāja amatam. Plāns paredz, ka šī struktūrvienība no nākamā gada sāks darbu kā atsevišķa iestāde, un Prusaka kandidatūra tika virzīta bez jauna konkursa, pamatojot to ar faktu, ka viņš 2023. gadā jau uzvarēja konkursā uz NMPP vadītāja amatu. Tomēr heroīna skandāls šo procesu ir apturējis. Finanšu ministra Arvila Ašeradena vadītā VID reformas uzraudzības padome tagad atkārtoti vērtēs Prusaka piemērotību jaunajam amatam. Steiga, ar kādu Prusaks tika virzīts amatam vēl neslēgtās dienesta pārbaudes laikā, un fakts, ka tas notika, kā norāda “de facto”, pat bez VID vadības viedokļa pieprasīšanas, izraisījis neizpratni un raisījis jautājumus par procesu caurskatāmību un pamatotību. Lai gan dienesta pārbaude nav atklājusi apzinātu ļaunprātību vai korupcijas riskus, tajā konstatētās nepilnības un bezdarbība ir pietiekams pamats, lai vērtētu NMPP vadītāja atbildību un kompetenci šajā kritiskajā situācijā.

Sistēmas vājās vietas un nepieciešamās reformas

Heroīna kravas gadījums spilgti izgaismojis būtiskas vājās vietas Latvijas muitas un robežkontroles sistēmā. Lai gan starptautiskā informācijas apmaiņa darbojās un brīdinājums par kravu tika saņemts, tā netika pienācīgi apstrādāta un noveda pie atbilstošas rīcības. Šī situācija ir kā milzu spogulis, kurā atspoguļojas ne tikai atsevišķu amatpersonu kļūdas, bet arī sistēmiskas problēmas, iespējams, saistītas ar informācijas plūsmu, risku analīzi un reaģēšanas protokoliem. Kā varēja gadīties, ka, saņemot tik precīzu informāciju par tik bīstamu sūtījumu, tas netika nekavējoties izsekots un apturēts? Vai tā bija tikai bezdarbība, vai arī pastāv dziļākas, strukturālas problēmas, kas liedz efektīvi reaģēt uz šādiem draudiem? Šis jautājums ir vitāli svarīgs, jo no tā ir atkarīga ne tikai valsts reputācija, bet, pats galvenais, iedzīvotāju drošība. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izteiktā prasība pēc skaidrojumiem par notikušo apliecina jautājuma nopietnību valsts augstākajā līmenī. Ir skaidrs, ka situācija prasa ne tikai disciplinārpasākumus pret atbildīgajām personām, bet arī rūpīgu sistēmas auditu un nepieciešamās reformas, lai novērstu līdzīgu incidentu atkārtošanos nākotnē. Šis ir brīdis, kad institūcijām jāspēj mācīties no kļūdām un jāveic izlēmīgi soļi, lai atjaunotu sabiedrības uzticību un nodrošinātu efektīvu cīņu pret organizēto noziedzību un narkotiku tranzītu.

Atbildības kultūra un tās nozīme

Notikušais liek aizdomāties par atbildības kultūru valsts pārvaldē un tiesībsargājošajās iestādēs. Situācijā, kad kļūdu cena ir tik augsta – tik milzīga narkotiku krava, kas varēja nonākt Eiropas ielās –, ir nepieciešams, lai ikviens ierēdnis un vadītājs apzinātos savu atbildību un rīkotos ar maksimālu rūpību un profesionalitāti. Šis nav tikai formāls process, kurā tiek meklētas atbildīgās personas, lai “sodītu” un aizmirstu. Šis ir brīdis, kad ir jāanalizē, kāpēc notika tas, kas notika, un jāveido sistēma, kurā līdzīgas kļūdas ir minimizētas. Atbildības prasīšana nav tikai sodīšana; tā ir arī iespēja uzlabot procesus, stiprināt institūcijas un sūtīt skaidru signālu, ka nolaidība un bezdarbība šādās kritiskās jomās netiks tolerēta. Aigara Prusaka gadījums, kurā viņa nākotnes karjera ir tieši saistīta ar dienesta pārbaudes rezultātiem, kļūst par spilgtu piemēru tam, ka vadītāja atbildība nav tikai abstrakts jēdziens, bet gan reālas sekas nolaidīgas rīcības gadījumā. Finanšu ministra vadītās uzraudzības padomes atkārtotais vērtējums par viņa piemērotību amatam ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka jaunās Nodokļu un muitas policijas vadībā nonāk persona, kura spēj garantēt visaugstāko profesionalitātes un atbildības līmeni.

Nākotnes izaicinājumi un sabiedrības cerības

Kamēr disciplinārlietas norit un tiek gaidīti lēmumi par konkrētām amatpersonām, sabiedrība ar bažām un cerībām vēro notikumu attīstību. Heroīna kravas incidents ir radījis nopietnas šaubas par valsts spēju efektīvi cīnīties pret starptautisko organizēto noziedzību. Ir būtiski, lai izmeklēšana būtu vispusīga un objektīva, un lai tās rezultāti tiktu godīgi un caurskatāmi paziņoti sabiedrībai (ievērojot izmeklēšanas intereses). KNAB iesaiste dienesta pārbaudē dod zināmu cerību, ka tiks izslēgta iespēja slēpt patiesos iemeslus vai mazināt atbildīgo personu vainu. Taču ir svarīgi, lai KNAB ne tikai apmainītos ar informāciju, bet nepieciešamības gadījumā uzsāktu arī savus procesus, ja tam būtu pamats. Sabiedrības uzticība tiesībsargājošajām iestādēm un valsts pārvaldei kopumā ir atkarīga no tā, cik godīgi un izlēmīgi tiks risināta šī krīzes situācija. Lai Latvija nepaliktu par viegli šķērsojamu tranzītvalsti narkotiku kontrabandistiem, ir nepieciešams stiprināt robežkontroli, uzlabot informācijas apmaiņu starp iestādēm un nodrošināt, ka vadītāju amatos strādā kompetenti, atbildīgi un godprātīgi cilvēki. Šis incidents ir skarbs atgādinājums par to, cik sarežģīta un daudzslāņaina ir cīņa pret narkotiku nelegālo apriti un cik svarīga ir katra posma nevainojama darbība, lai šajā cīņā gūtu virsroku. Tikai ar patiesu atbildības apziņu un izlēmīgu rīcību Latvija var cerēt atjaunot uzticību un pasargāt savu sabiedrību no organizētās noziedzības postošās ietekmes.