Rīga: +21°С
Eiropas Dziļā Rūpes un Apņēmība: Vīzu Aizliegums Krievijas Agresoriem
Šis ir brīdis, kad Eiropas sirdī dunošais konflikts – Krievijas neprovocētā un brutālā agresija pret Ukrainu – prasa arvien stingrāku un vienotāku rīcību. Kamēr Ukrainas tauta turpina izmisīgi cīnīties par savu eksistenci, par katru zemes stūri, par tiesībām uz brīvu nākotni, Rietumu pasaule meklē jaunas un efektīvas stratēģijas, lai izolētu agresoru un apturētu asinsizliešanu. Šo centienu priekšgalā izvirzās drosmīga un morāli pamatota iniciatīva – pilnīgs Šengenas zonas vīzu aizliegums Krievijas bruņoto spēku un citu bruņoto organizāciju pārstāvjiem, kuri tieši iesaistīti karā pret Ukrainu.
Šāda iniciatīva, kas nesen apspriesta septiņu Ziemeļeiropas valstu iekšlietu ministru sanāksmē Tallinā, ir ne tikai loģisks solis esošo sankciju eskalācijā, bet arī spēcīgs morāls vēstījums. Tā ir atbilde uz sāpēm, kas plosa Ukrainu, un vēlme pārvērst morālo sašutumu taustāmā spiedienā. Jau kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievijas Federācija uzsāka pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, radikāli mainījās drošības situācija visā reģionā un Eiropā. Šis konflikts ir izraisījis lielāko militāro katastrofu un humanitāro krīzi Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara beigām.
Kāpēc Vīzu Aizliegums Militārpersonām ir Steidzams?
Jautājums par Krievijas pilsoņu ceļošanas ierobežošanu uz Eiropu nav jauns. Baltijas valstis, Polija, Somija, Norvēģija un Čehija jau kopš iebrukuma sākuma ir īstenojušas stingrus ierobežojumus Krievijas pilsoņu ieceļošanai, it īpaši tūrisma nolūkos. Piemēram, Latvija jau 2022. gada septembrī noteica stingrus ierobežojumus, uzsverot, ka agresorvalsts pilsoņu brīva ceļošana, jo īpaši tūrisma nolūkos, ir ne tikai amorāla, bet rada arī sabiedriskās kārtības un drošības riskus. Šobrīd, 2025. gada jūnijā, šie ierobežojumi joprojām ir spēkā, un pat ir pagarināti līdz 2026. gada beigām.
Tomēr jaunā iniciatīva iet soli tālāk, mērķējot tieši uz militārpersonām. Kamēr vispārējie ierobežojumi skar plašu Krievijas sabiedrības loku, šis konkrētais aizliegums ir fokusēts uz tiem, kuri tieši piedalās vai ir atbalstījuši kara noziegumus. Tas ir fundamentāls princips: nedrīkst pieļaut, ka personas, kas grauj starptautiskās tiesības un veic zvērības, var brīvi baudīt demokrātisko valstu piedāvātās priekšrocības un ceļošanas brīvību Šengenas zonā. Tas ir kā mēģinājums apliet ar degvīnu degošu māju un pēc tam vēl sūdzēties par dūmu smaku – absurds un nepieņemams. Aizliegums kalpotu kā stingra līnija, kas skaidri norāda uz robežu starp civilizētu pasauli un tiem, kas to apdraud. Jau esošās individuālās sankcijas ir noteiktas pret aptuveni 2000 personām, ieskaitot militārus ierēdņus, ar ceļošanas liegumiem un aktīvu iesaldēšanu. Šī iniciatīva paplašinātu un padziļinātu šos pasākumus, novēršot iespējamos izņēmumus vai nepilnības.
Vienotības Spēks un Izaicinājumi
Lai gan Baltijas valstis un to tuvākie partneri ir bijuši līderi ierobežojumu ieviešanā, Eiropas Savienības līmenī pilnīga vienprātība par visaptverošu vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem nav panākta. Tas ir radījis zināmas nepilnības, kuras Krievijas pilsoņi, tostarp tie, kuri, iespējams, nav vienaldzīgi pret režīma politiku, prot izmantot. Daži tūristi atrod veidus, kā apiet sistēmu, iegūstot Šengenas vīzas valstīs ar mazāk stingrām prasībām, piemēram, Itālijā vai Francijā, un pēc tam brīvi pārvietojoties Šengenas zonā. Eiropas Komisijas dati par 2024. gadu pat uzrādīja pieaugošu tendenci izsniegt Šengenas tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, kas liek apzināties esošo sistēmas caurlaidību.
Šis apstāklis padara Tallinā apspriesto iniciatīvu vēl kritiskāku. Tā ne tikai paustu kopīgu politisko gribu, bet arī mēģinātu aizvērt šo “sistēmas caurumu” attiecībā uz agresijas tiešajiem dalībniekiem. Mērķis nav sodīt visus Krievijas iedzīvotājus, bet gan izolēt tos, kas atbildīgi par noziegumiem, un sūtīt skaidru signālu, ka barbarismam nav vietas civilizētā sabiedrībā. Tas ir kā slimības izplatīšanās apturēšana, izolējot infekcijas avotu, nevis visus iedzīvotājus.
Drošības Aspekts un Morālais Imperatīvs
Papildus morāli ētiskajiem apsvērumiem, šādam vīzu aizliegumam ir arī neapšaubāms drošības aspekts. Katrs Krievijas militārpersonas ieceļojums Šengenas zonā potenciāli rada riskus nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Šīs personas var tikt izmantotas izlūkošanas aktivitātēs, hibrīdkara operācijās vai pat provokācijās. Latvijas Ārlietu ministrija jau ir brīdinājusi Latvijas valstspiederīgos par izlūkošanas riskiem, šķērsojot Krievijas vai Baltkrievijas robežu. Nevaram atļauties naivi ticēt, ka iebrukušās armijas pārstāvji, pat ja tie nav tiešā dienesta izpildē, ir pilnīgi nekaitīgi.
Turklāt Baltkrievija, atbalstot Krievijas agresiju un ļaujot tās bruņotajiem spēkiem izmantot savu teritoriju uzbrukumu sagatavošanai un īstenošanai, pati ir krasi palielinājusi apdraudējumu Eiropas Savienībai. Tas vēl vairāk akcentē nepieciešamību pēc stingras un koordinētas politikas, kas neļauj agresoru militārpersonām un tiem, kas tos atbalsta, izmantot Eiropas viesmīlību. Mēs esam liecinieki Trešajam gadu Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, un, diemžēl, agresija kļūst arvien agresīvāka pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Ceļš uz Priekšu: Vienota Eiropas Stāja
Septiņu Ziemeļeiropas valstu iekšlietu ministru diskusijas Tallinā ir svarīgs signāls par reģiona apņēmību pastiprināt spiedienu uz Krieviju un tās agresīvo politiku. Šādas reģionālās iniciatīvas bieži vien kalpo kā katalizators plašākām diskusijām Eiropas Savienības līmenī. Baltijas valstis un to partneri jau vēsturiski ir bijuši priekšgalā, aicinot uz stingrāku nostāju pret Kremļa režīmu, un to balss ir izšķiroša.
Panākt pilnīgu un efektīvu aizliegumu būs sarežģīti, ņemot vērā daudzveidīgās nacionālās intereses un juridiskās nianses ES dalībvalstu starpā. Tomēr ir būtiski, ka šī iniciatīva tiek virzīta ar nepārprotamu apņēmību. Tam ir jābūt kolektīvam lēmumam, kas atspoguļo Eiropas Savienības kā vērtību kopienas stingru nostāju pret autoritārismu, militāru agresiju un kara noziegumiem. Tā ir mūsu kopīgā atbildība – aizstāvēt ne tikai Ukrainas suverenitāti, bet arī pamatvērtības, uz kurām balstās brīva un demokrātiska Eiropa. Nevaram pieļaut, ka tie, kuri laupa dzīvības un sagrauj nāciju, brīvi ceļo pa kontinentu, kurā valda miers un tiesiskums. Katra valsts, kas ir daļa no Šengenas zonas, nes atbildību par šī principa ievērošanu.
Šis vīzu aizliegums nav tikai birokrātisks akts; tas ir emocionāls, morāls un stratēģisks žests. Tas ir apliecinājums, ka Eiropa stāv nelokāmi ar Ukrainu, apliecinājums, ka agresija netiks tolerēta, un apliecinājums, ka tiem, kas vainojami kara šausmās, nebūs vietas mūsu atvērtajā un brīvajā pasaulē. Tikai ar kopīgu un nepārprotamu stāju mēs varam cerēt pārtraukt šo briesmīgo konfliktu un nodrošināt stabilāku un drošāku nākotni visai Eiropai.
Sekojiet mums līdzi: