Baltkrievijas Terora Atblāzmas Eiropā: Režīma Draudi Vajā Opozīciju un Viņu Ģimenes Pāri Robežām

Izmisīgā cīņa par brīvību: Baltkrievijas režīma ilgstošais terors pāri robežām

Šodien, 2025. gada 22. jūnijā, pasaule ar satraukumu vēro notikumus Baltkrievijā, kur Aleksandra Lukašenko autoritārais režīms turpina nežēlīgi vērsties pret saviem kritiķiem un viņu ģimenēm. Kopš 2020. gada prezidenta vēlēšanām sekojošajiem masu protestiem, kas satricināja valsti līdz pamatiem, simtiem tūkstošu baltkrievu ir bijuši spiesti pamest savas mājas, meklējot patvērumu ārzemēs. Šie drosmīgie cilvēki, kuri iestājās par demokrātiju un taisnīgumu, diemžēl nav atraduši mieru – režīma draudošā roka stiepjas pāri robežām, sējot bailes un izmisumu viņu vidū, vēsta raidsabiedrība BBC.

Draudu tīkls, kas aptver kontinentus

Bēgot no represijām, baltkrievi cerēja uz drošību, taču pat patvērumā esošie disidenti un viņu tuvinieki dzimtenē kļūst par mērķi nežēlīgai vajāšanai. Režīma taktika ir smalki izstrādāta un biedējoši efektīva. Viens no visbiežāk izmantotajiem paņēmieniem ir psiholoģiskais terors: kritiķi ārzemēs saņem nemitīgus, traucējošus telefona zvanus un ziņojumus, nereti ar vāji maskētiem draudiem, kas liek pat pieradušajiem pirms gulētiešanas pārslēgt tālruni lidojuma režīmā. Vēl satraucošāk ir tas, ka varasiestāžu darbinieki apmeklē režīma kritiķu radiniekus Baltkrievijā, radot milzīgu spiedienu un liekot daudziem pārtraukt aktīvu dalību opozīcijas pasākumos ārvalstīs, baidoties par savu tuvinieku likteni.

Eiropas Parlamenta rezolūcija no 2025. gada aprīļa liecina, ka Baltkrievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi “īpašo procedūru” pret simtiem baltkrievu, kuri piedalījušies demonstrācijās dažādās Eiropas pilsētās vai iesaistījušies Koordinācijas padomes vēlēšanās. Šīs procedūras ietver draudus ar ieslodzījumu un aktīvu konfiskāciju diasporas ģimenēm, radot aukstu baiļu vilni. Lukašenko režīms pat izmanto Baltkrievijas pasu derīguma termiņa beigas, lai piespiestu diasporu atgriezties valstī, pakļaujot sevi tūlītējam apcietinājumam. Šī ir ciniska stratēģija, lai ierobežotu disidentu brīvību un pakļautu viņus režīma kontrolei.

Vēl skarbāka realitāte atklājas Lietuvas, Latvijas un Polijas pieredzē, kur Baltkrievijas un Krievijas specdienesti ir organizējuši uzbrukumus baltkrievu opozicionāriem un diasporas pārstāvjiem. Piemēram, Viļņā ir imitēti uzbrukumi baltkrievu veikaliem un kultūras centriem, izsitot stikla durvis un logus, kā arī izplatot grafiti pret Baltkrievijas demokrātisko opozīciju. Šīs provokācijas ir mērķētas uz to, lai sētu neuzticību un bailes arī ārvalstīs, atgādinot, ka režīma atriebīgā roka ir garāka, nekā daudzi varētu iedomāties. Baltkrievijas drošības struktūras aktīvi pēta baltkrievu opozīcijas kustības ārvalstīs un interesējas par Latvijas baltkrievu kopienas attieksmi pret politiskajiem procesiem dzimtenē. Valsts drošības dienests (VDD) norāda, ka Baltkrievijas specdienestiem ir bijusi loma arī nelegālo robežpārkāpēju grupu nonākšanā pie ES ārējās robežas, vēl vairāk sarežģījot reģionālo drošības situāciju.

Represiju sistēma un tās nežēlīgā loģika

Aiz draudiem un vajāšanas stāv rūpīgi izveidota represiju sistēma, kas balstās uz absurdu likumdošanu un nepārprotamu varas brutālu izmantošanu. Kopš 2020. gada režīms ir ierosinājis ap 10 000 līdz 11 000 krimināllietu par “ekstrēmismu”. Šis termins Baltkrievijā ir ieguvis šokējoši plašu interpretāciju – par “ekstrēmismu” var tikt uzskatīts pat kritisks komentārs sociālajos tīklos par Lukašenko, par ko draud bargi sodi. Starptautiskā pilsonisko iniciatīvu centra “Mūsu māja” vadītāja Olga Karača ironizē, ka Baltkrievija ir apsteigusi pat tādas organizācijas kā “Taleban” terorisma sarakstos, jo “ekstrēmistu” saraksts ir milzīgs. Šādi nodarījumi, saskaņā ar režīma definīciju, nenoilgst, kas nozīmē, ka opozicionārus var sodīt pat pēc ilga laika.

Cietumi ir pārpildīti, un režīms cenšas demonstrēt „žēlsirdību” ar it kā amnestijas piedāvājumiem. Taču šie piedāvājumi ir viltus spēle, kas vērsta uz sabiedrības šķelšanu un oponentu pazemošanu. Amnestija tiek solīta tikai tiem, kuri “nožēlo nodarīto, apzinās to un uzskata par iespējamu vērsties pie prezidenta ar lūgumu apžēloties”. Šāds publisks nožēlas akts kļūst par izdzīvošanas cenu tiem, kas ir nonākuši režīma nagos. Hanna Ļubakova, žurnāliste un analītiķe, kura arī pati aizmuguriski notiesāta uz 10 gadiem, norāda, ka saiknes pārraušana starp aizbēgušajiem un palikušajiem baltkrieviem ir apzināta valdības stratēģija. Tā ir taktika, lai vājinātu opozīcijas spēkus un liktu tiem justies izolētiem un bezpalīdzīgiem.

Cilvēka dvēseles rētas trimdā

Šis nemitīgais spiediens atstāj dziļas rētas ne tikai uz Baltkrievijas sabiedrību kopumā, bet jo īpaši uz tiem simtiem tūkstošiem cilvēku, kuri ir bijuši spiesti pamest savu dzimteni. Viņu stāsti ir sirdi plosoši, pilni zaudējumiem, bailēm un neziņu. Izraidīto žurnālistu dzīvokļu durvis, piepildītas ar celtniecības putām Minskā, simbolizē fizisko un emocionālo nošķirtību, kas arvien pieaug. Katrs zvans uz mājām, katra ziņa no palikušajiem rada sāpīgu dilemmas sajūtu: vai turpināt aktīvi cīnīties par demokrātiju, pakļaujot riskam savus tuviniekus, vai apklusināt savu balsi un pārtraukt saiknes, lai pasargātu tos, kuriem nav bijis iespējas aizbēgt?

Trimda, lai arī sniedz fizisku drošību no tūlītējām represijām, nenes mieru. Dvēseliskais smagums, ko rada zināšanas par radinieku apdraudētību, liegums atgriezties dzimtenē un nespēja apmeklēt pat tuvinieku bēres, ir neizturams slogs. VVD (Valsts drošības dienests) arī atzīmē, ka Baltkrievijas drošības struktūras izrāda interesi par Baltkrievijas pilsoņiem, kuri pārcēlušies uz Latviju, bēgot no režīma represijām, kas nozīmē, ka pat šķietamā drošība Eiropas Savienībā var būt iluzora. Daudzi baltkrievi ir zaudējuši piekļuvi saviem īpašumiem, mantojumiem, pat iespējai atjaunot savus personu apliecinošos dokumentus. Tiek lēsts, ka simtiem tūkstošu baltkrievu kopš 2020. gada protestiem ir pametuši savu valsti, radot milzīgu diasporu, kas, lai arī sadrumstalota, saglabā cerību un pretošanās garu.

Starptautiskā reakcija: Solidaritāte un izaicinājumi

Starptautiskā sabiedrība, īpaši Eiropas Savienība un ASV, ir stingri nosodījusi Lukašenko režīma represijas. Demokrātiskās Rietumvalstis neatzīst 2020. gada vēlēšanu rezultātus un ir pārtraukušas diplomātiskās attiecības ar Lukašenko vadīto valsti. Ir ieviestas plašas sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas iesaistīti vēlēšanu viltošanā un cilvēktiesību pārkāpumos, ietekmējot gan ekonomiku, gan atsevišķu režīma pārstāvju mobilitāti. ES ir apstiprinājusi ceturto sankciju kopumu pret Lukašenko režīmu, tostarp ierobežojumus bruņojuma un materiālu eksportam, ceļošanas aizliegumus un finanšu resursu iesaldēšanu.

Latvija un Lietuva ir aktīvi atbalstījušas Baltkrievijas demokrātiskos spēkus un to līderi Svjatlanu Cihanousku. Latvija pat ir aicinājusi Baltkrievijas uzņēmumus, jo īpaši IT sektorā, pārcelt savu darbību uz Latviju, tādējādi piedāvājot drošu patvērumu un atbalstu režīma vajātajiem speciālistiem. Lietuva ir gājusi vēl tālāk, oficiāli aicinot Starptautisko Krimināltiesu (SKT) sākt izmeklēšanu par Lukašenko režīma pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, kas tiek uzskatīti par plaša mēroga un sistemātiskiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem. Šo iniciatīvu ir atzinīgi novērtējusi arī pati Cihanouska, uzsverot, ka režīma noziegumi nedrīkst palikt nesodīti.

Nesenais notikums, kas sniedz cerību staru tumsā, ir 14 politieslodzīto atbrīvošana no Baltkrievijas cietumiem, tostarp opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas vīra Sjarheja Cihanouska atbrīvošana. Starp atbrīvotajiem bija arī divi Latvijas pilsoņi. Šī atbrīvošana notika pēc ASV īpašā sūtņa Kīta Kelloga tikšanās ar Lukašenko un atbrīvotie tika nogādāti Lietuvā. Lai gan šis ir nozīmīgs solis, tas ir tikai piliens jūrā, jo simtiem citu nevainīgu cilvēku joprojām atrodas ieslodzījumā režīma cietumos, tostarp tādi pazīstami aktīvisti kā Viktoryia Kulsha, Volha Mayorava, Alena Hnauk un Andrzej Poczobut.

Nenoliedzamā pretošanās un cerība uz rītdienu

Pat neskatoties uz režīma brutālajām represijām un plašo baiļu sēju, baltkrievu sabiedrība, gan dzimtenē, gan trimdā, demonstrē apbrīnojamu izturību un pretošanās garu. Demokrātiskie spēki Svjatlanas Cihanouskas vadībā ir kļuvuši par alternatīvu ārpolitikas spēku, ko atzīst demokrātiskās Rietumvalstis, apliecinot, ka patiesā leģitīmā vara pieder tiem, kas pārstāv Baltkrievijas sabiedrības intereses. Žurnāliste un analītiķe Hanna Ļubakova uzsver, ka Lukašenko mērķis ir pārtraukt saiknes starp aizbēgušajiem un palikušajiem, taču viņa cīņas spars un baltkrievu vienotība turpina pārsteigt.

Šis stāsts nav tikai par represijām un ciešanām; tas ir arī par cilvēka neatlaidību un drosmi. Par spīti draudiem, cilvēki turpina meklēt veidus, kā uzturēt kontaktus, atbalstīt viens otru un saglabāt cerību uz nākotni, kurā Baltkrievija būs brīva un demokrātiska. Starptautiskais spiediens un solidaritāte ir vitāli svarīga, lai turpinātu saukt režīmu pie atbildības un atbalstītu tos, kuri riskē ar visu, lai cīnītos par labāku rītdienu. Jau 2020. gadā jaunā paaudze Baltkrievijā pierādīja, ka vairs nebaidās no represijām, draudiem vai soda, jo viņu pusē ir taisnība. Šī pārliecība ir spēks, kas uztur dzīvu Baltkrievijas brīvības liesmu.