Rīga: +0.2°С
Tuvo Austrumu Kataklizmas Aizvēnī: Slimnīcas Trieciens un Hormuza Šauruma Draudi
Šodien, 2025. gada 21. jūnijā, Tuvie Austrumi atrodas uz nepieredzētas eskalācijas sliekšņa, pasaules elpu aizturot ar bažām par notikumu straujo attīstību. Nedēļu ilgstošais Izraēlas un Irānas konflikts ir sasniedzis satraucošu kulmināciju, Irānas spēkiem veicot raķešu triecienu Izraēlas slimnīcai. Šis brutālais akts, kas asiņainā realitātē ievainojis desmitiem nevainīgu cilvēku, ir izsaucis Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu niknu atbildi un solījumu par "pilnu cenu" no Teherānas. Vienlaikus Irāna, šķiet, ir gatava spert soli, kas varētu satricināt globālo ekonomiku līdz pamatiem – stratēģiski svarīgā Hormuza šauruma slēgšanu.
Slimnīcas Šausmas un Starptautisko Tiesību Pārkāpums
Ceturtdienas rītā, 19. jūnijā, Izraēlas dienvidos esošajā Beerševas Sorokas Medicīnas centrā trāpīja Irānas izšautās raķetes. Šis uzbrukums, kas parasti kara laikos tiek uzskatīts par neskaramu teritoriju, atstāja drupās civilo infrastruktūru un radīja šausmas slimnīcas darbinieku un pacientu vidū. Desmitiem cilvēku tika ievainoti, un medicīnas personāls steidzās glābt dzīvības, aicinot sabiedrību nedoties uz slimnīcu, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Izraēlas puses ieskatā, tas bija tīšs uzbrukums civilajam mērķim, ko apliecina premjerministra Netanjahu paziņojumi, nosaucot Irānas vadību par "teroristu tirāniem", kas apzināti raidījuši raķetes uz slimnīcu un civiliedzīvotājiem centrālajā Izraēlā. Lai gan Irānas valsts ziņu aģentūra IRNA apstiprināja triecienu, tā apgalvoja, ka galvenie mērķi bija Izraēlas militārie centri netālu no slimnīcas – IDF izlūkošanas štābs un armijas izlūkošanas nometne Gav-Yam Tehnoloģiju parkā. Neatkarīgi no Irānas apgalvojumiem, uzbrukumi slimnīcām ir klajš starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums, kas paredz civilo objektu, tostarp medicīnas iestāžu, aizsardzību bruņota konflikta laikā.
Izraēlas Apņēmība un Reģionālā Eskalācija
Atbilde no Telavivas bija zibenīga un bezierunu. Netanjahu draudi par "pilnu cenu" liecina par Izraēlas nelokāmo apņēmību atriebties. Šis incidents ir jaunākais un varbūt visdramatiskākais eskalācijas solis konfliktā, kas faktiski atsākās 2025. gada 13. jūnijā, kad Izraēla uzsāka vērienīgu militāro operāciju "Lauvas spēks", mērķējot uz Irānas kodolobjektiem un militāriem mērķiem visā valstī. Šo triecienu mērķis bija vājināt Irānas kodolprogrammas potenciālu un ierobežot tās atbalstu reģionālajiem proksi spēkiem, kas gadu desmitiem destabilizējuši Tuvo Austrumu drošību. Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēls Kacē pat publiski paziņojis, ka Irānas augstākajam līderim ajatollam Ali Hamenei "nedrīkst turpināt eksistēt", salīdzinot viņu ar "mūsdienu Hitleru", kas vēl vairāk uzkurina spriedzi. Irāna atbildēja ar simtiem dronu un raķešu triecieniem, no kuriem lielāko daļu Izraēlai izdevās pārtvert vēl ārpus savām robežām. Šo apšaužu rezultātā abas puses ziņo par upuriem, radot draudīgu priekšstatu par nākotnes konflikta gaitu.
Hormuza Šauruma Bīstamais Spiediens: Naftas Tirgus Epicentrs
Līdz ar militāro spriedzi, Irāna ir atkārtoti draudējusi spert soli, kas varētu ietekmēt visu pasauli – Hormuza šauruma slēgšanu. Irānas parlamenta deputāts un Revolucionārās gvardes pārstāvis Esmails Kosari ir uzsvēris, ka šis jautājums "tiek apsvērts, un Irāna pieņems labāko lēmumu ar apņēmību". Šis šaurums, kas atdala Persijas līci no Omānas līča, ir ne tikai ģeogrāfiski šaurs (aptuveni 39 km platākajā vietā), bet arī kritiski svarīgs globālajai enerģētikas apgādei. Caur to plūst aptuveni 20% no visas pasaules naftas un ap 30% no globālās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādēm, padarot to par vienu no nozīmīgākajām jūras arterijām. Eksperti brīdina, ka Hormuza šauruma bloķēšana izraisītu katastrofālas sekas. Naftas cenas strauji uzlēktu, potenciāli sasniedzot pat 120–150 ASV dolārus par barelu, radot neizmērojamu ekonomisko satricinājumu visā pasaulē, tostarp Eiropā un Latvijā. Enerģētikas deficīts, inflācijas pieaugums, piegādes ķēžu traucējumi un kuģniecības apdrošināšanas prēmiju kāpums ir tikai dažas no šausminošajām sekām, kas varētu iestāties. Lai gan Hormuzs vēl nekad nav ticis pilnībā bloķēts pat lielāko konfliktu laikā, Irānas militārās mācības reģionā, kurās tiek izmēģinātas raķetes un droni, apliecina tās spējas un nodomus.
Amerikas Savienoto Valstu Dilemma un Trampa Ultimāts
Šajā saspringtajā atmosfērā pasaules uzmanība pievērsta arī Amerikas Savienotajām Valstīm un to prezidentam Donaldam Trampam. Vašingtonas loma ir sarežģīta: ASV ir Izraēlas galvenais stratēģiskais sabiedrotais, sniedzot būtisku atbalstu tās aizsardzībā un palīdzot pārtvert Irānas raķetes un dronus. Tomēr vienlaikus pastāv milzīga nervozitāte par tiešu iesaisti plašā reģionālā konfliktā. Prezidents Tramps ir paziņojis, ka lēmumu par ASV militāru iejaukšanos pieņems "tuvāko divu nedēļu laikā". Šis divu nedēļu termiņš liecina par vēlmi dot priekšroku diplomātiskam risinājumam un iespējamām sarunām ar Irānu, lai gan Izraēla cer uz tūlītēju atbalstu. Tramps ir uzsvēris, ka vēlas redzēt "patiesas beigas" Irānas un Izraēlas konfliktam, nevis tikai pamieru, un ir izteicies par Irānas kodolprogrammas likvidēšanu. Viņa retorika un publiskie paziņojumi, tostarp aicinājums nekavējoties pamest Teherānu un draudi par "pilnīgu un totālu kontroli pār debesīm virs Irānas", rada papildu spriedzi un neziņu. Irānas ārlietu ministra vietnieks Kazems Garibabadi ir skaidri brīdinājis Vašingtonu, ka tieša iesaiste konfliktā varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu pašām ASV, norādot, ka Teherānas militārajai pavēlniecībai ir visi pieejamie rīki, lai reaģētu uz amerikāņu iejaukšanos.
Diplomātijas Trauslums un Nežēlīgais Konflikta Cikls
Kamēr militārie spēki ir kaujas gatavībā un Hormuza šauruma slēgšana draud ar ekonomisku cunami, diplomātiskie centieni turpinās. Šodien, 21. jūnijā, Ženēvā paredzētas izšķirošas sarunas starp Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Irānas ārlietu ministriem. Šo tikšanos mērķis ir mazināt spriedzi ap Irānas kodolprogrammu, kas gadiem ilgi ir bijusi starptautisku diskusiju centrā. Tomēr konflikta eskalācijas temps ir nežēlīgs. Abas puses turpina apmainīties ar triecieniem, un katrs uzbrukums izsauc nākamās atbildes spirāli. G7 valstis ir aicinājušas uz deeskalāciju, taču reģionālais saspīlējums tikai pieaug. Eksperti norāda, ka situācijas deeskalācija šobrīd ir gandrīz neiespējama, jo ilggadējā "ēnu kara" fāze ir pārgājusi atklātā, postošā konfrontācijā. Kodoldrošības risks pieaug, jo pastāv bažas, ka Irāna varētu paziņot par atteikšanos no starptautiskām kontroles formām savā kodolprogrammā. Starptautiskā sabiedrība ar bažām vēro, vai šis ir tikai virknes triecienu turpinājums, vai arī sākums plašākam, postošam karam, kura sekas būtu jūtamas visā pasaulē.
Neziņas Aizsegs pār Tuvajiem Austrumiem
Šīs nedēļas notikumi Tuvajos Austrumos iezīmē bīstamu pavērsienu globālajā drošībā. Izraēlas apņēmība atriebties par slimnīcas triecienu, Irānas draudi paralizēt pasaules naftas plūsmu un ASV svārstīgā pozīcija starp diplomātiju un militāru iejaukšanos veido sprādzienbīstamu kokteili. Miljoniem cilvēku visā pasaulē ar satraukumu seko līdzi ziņām, apzinoties, ka katrs nākamais solis šajā konfliktā var radīt neprognozējamas un pat neatgriezeniskas sekas gan reģionam, gan visai planētai. Miers ir trausls, un cerības uz diplomātisku risinājumu, lai gan pastāv, saduras ar militārās eskalācijas draudīgo realitāti.
Sekojiet mums līdzi: