“Estlink 2” Atgriežas Ierindā Ātrāk par Plānoto: Cerības uz Cenu Stabilizāciju un Spēcīgāku Enerģētisko Drošību Baltijā

Izšķirošās Enerģētikas Arterijas Atgriešanās: “Estlink 2” Remonts Pabeigts Ātrāk, Tirgus Gaida Atvieglojumu

Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū valda manāms atvieglojums. Igauniju un Somiju savienojošais zemūdens elektrības starpsavienojums “Estlink 2”, kas kopš pagājušā gada Ziemassvētkiem bija spiests klusēt, ir veiksmīgi izgājis cauri apjomīgiem remonta darbiem Baltijas jūrā. Vēl jo priecīgāk ir tas, ka labošanas process noslēdzies krietni pirms sākotnēji plānotā termiņa, un šī dzīvībai svarīgā enerģētikas artērija elektrības tirgum atkal būs pilnībā pieejama jau no piektdienas, 2025. gada 20. jūnija, pulksten 1 naktī. Šo iepriecinošo vēsti paziņojis Igaunijas pārvades sistēmu operators “Elering”, dodot mājienu par potenciāli mīkstāku elektroenerģijas cenu ainavu gaidāmajā vasarā.

Neplānotais Trieciens Ziemassvētkos un Tā Sekas

Atgādināsim notikumus, kas 2024. gada 25. decembrī radīja nopietnas bažas reģiona energoapgādes drošībā. Tobrīd Somijas līcī notika kas pilnīgi negaidīts – Igauniju un Somiju savienojošais “Estlink 2” zemūdens kabelis pēkšņi pārstāja darboties. Ātri uzsāktā izmeklēšana drīz vien atklāja sāpīgo patiesību: bojājumu visdrīzāk radījis kāda kuģa enkurs, kas, vilkdamies pa jūras dzelmi aptuveni 80 metru dziļumā, pārrāva ne tikai šo kritiski svarīgo strāvas kabeli ar 650 MW jaudu, bet arī vairākus blakus esošos telekomunikāciju kabeļus. Aizdomas šajā negadījumā krita uz Krievijas “ēnu flotei” piederošo tankkuģi “Eagle S”, kas kuģoja zem Kuka salu karoga. Lai gan sākotnēji pilnībā nevarēja izslēgt arī tīšas diversijas iespēju, vēlāk izmeklētāji pieļāva arī nelaimes gadījuma versiju, ko izraisījis neuzmanīgs kuģa manevrs vai noenkurošanās neparedzētā vietā.

“Estlink 2” izkrišana no ierindas radīja jūtamas sekas. Kopējā elektroenerģijas pārvades jauda starp Somiju un Baltiju, ko līdz tam nodrošināja abi starpsavienojumi – “Estlink 1” (350 MW) un “Estlink 2” (650 MW) – samazinājās no iespaidīgiem 1000 MW uz nieka 350 MW, ko spēja nodrošināt tikai vecākais savienojums “Estlink 1”. Šis dramatisko jaudas kritums būtiski ierobežoja iespējas importēt salīdzinoši lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm, sevišķi Somijas, uz Baltiju. Lai gan tūlīt pēc bojājuma decembra beigās tirgus reakcija nebija tik drastiska, kā varētu gaidīt, ilgākā laika periodā, īpaši augstāka pieprasījuma jeb pīķa stundās no rīta un vakarā, kad enerģijas vajadzības strauji pieauga, Baltijas valstīm biežāk nācās paļauties uz dārgāku vietējo ražošanu, piemēram, gāzes spēkstacijām, lai segtu patēriņu.

Sarežģītais Remonta Process Jūras Dzelmē

Zemūdens kabeļa remonts šādā dziļumā un apjomā ir tehniski ārkārtīgi sarežģīts un laikietilpīgs process. Bojājuma novēršanas darbi Baltijas jūrā tika uzsākti maijā, kā sākotnēji paredzēts, taču to gaita izrādījās veiksmīgāka un raitāka, nekā cerēts. Remontam tika piesaistīts specializēts universālais kuģis “Deep Cygnus”, kas aprīkots ar īpašām ierīcēm darbam ar “Estlink 2” kabeli. Vairākus mēnešus, no februāra līdz aprīlim, noritēja rūpīga plānošana un kuģa sagatavošana, lai nodrošinātu operāciju raitu norisi bojājuma vietā maijā un jūnijā. Sagatavošanās darbu laikā bojātais kabeļa posms tika izcelts, rūpīgi izgriezts, un atlikušie kabeļa gali pārbaudīti, lai pārliecinātos par to tehnisko stāvokli.

Pats remonta process ietvēra aptuveni viena kilometra gara jauna rezerves kabeļa posma pievienošanu, izmantojot divus speciālus remonta savienojumus. “Elering” pārstāvji uzsvēruši, ka darbi noritējuši bez būtiskiem tehniskiem sarežģījumiem, saskaņā ar plānoto scenāriju. Pēc jaunā kabeļa posma ievietošanas un savienojumu izveides tika veikta kabeļa aprakšana jūras gultnē, datu vākšana par aprakšanas dziļumu, kā arī rūpīgas pēcnoskaņošanas pārbaudes un kabeļa energizēšana. Pirms pilnīgas savienojuma nodošanas elektroenerģijas tirgum, tiek veiktas slodzes pārbaudes, lai pārliecinātos par tā pilnīgu funkcionalitāti un gatavību nepārtrauktai darbībai.

Ātrākā remonta pabeigšana ir apliecinājums rūpīgajai sagatavošanās fāzei un izcilajai sadarbībai starp iesaistītajām pusēm. Jāatzīmē, ka sākotnējās aplēses par remonta ilgumu bija daudz piesardzīgākas, pat ar iespējamību, ka darbi ieilgs līdz jūlija vidum. Ātrāka atgriešanās ir ne tikai tehnisks panākums, bet arī ekonomiski nozīmīgs notikums reģionam.

Atgriešanās Tirgū un Cerības uz Cenu Stabilitāti

“Estlink 2” pilnvērtīgas darbības atjaunošana jau no 20. jūnija pulksten 1 naktī ir teju kā svaiga gaisa malks Baltijas elektroenerģijas tirgum. Šis notikums ir īpaši nozīmīgs kontekstā ar gaidāmo Baltijas valstu elektrotīklu desinhronizāciju no tā dēvētā BRELL loka un pilnīgu integrāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2025. gadā. Stabilu un jaudīgu starpsavienojumu esamība ar Ziemeļvalstīm, kas ir bagātas ar atjaunīgās enerģijas resursiem (galvenokārt hidroenerģija un vējš), ir vitāli svarīga Baltijas energoapgādes drošībai un spējai nodrošināt konkurētspējīgas cenas.

Eksperti un nozares dalībnieki pauž pamatotu optimismu, ka “Estlink 2” atgūtie 650 MW jaudas sniegs būtisku atspaidu elektroenerģijas cenām Baltijas valstīs. It īpaši jūtams uzlabojums gaidāms tieši pīķa stundās no rīta un vakarā. Kāpēc? Jo pilnā jaudā strādājošs starpsavienojums ļauj efektīvāk izmantot reģionālās ražošanas jaudas un importēt lētāku enerģiju no Somijas brīžos, kad vietējais pieprasījums ir visaugstākais. Līdz šim, “Estlink 2” dīkstāves laikā, pīķa stundās bieži vien nācās izmantot dārgākas vietējās ražošanas jaudas, kas cēla cenas. Tagad pavērsies plašākas iespējas importam, mazinot šo spiedienu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs norādījis, ka “Estlink 2” darbības atjaunošana varētu galvenokārt sekmēt elektroenerģijas cenas samazinājumu tieši pīķa stundās, tādējādi samazinot arī diennakts vidējo cenu. Tomēr viņš uzsver, ka tas notiks ar nosacījumu, ja Somijā nebūs elektroenerģijas ražošanas deficīts, kas varētu ierobežot cenu samazināšanos. Ekonomiski aktīvākajā diennakts laikā, aptuveni no pulksten astoņiem rītā līdz sešiem vakarā, cenas, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī, jo šajā laikā cenas ar retiem izņēmumiem jau ir izteikti zemas vai zemas visās “Nord Pool” elektroenerģijas biržas cenu zonās gan Skandināvijā, gan Baltijā.

Finansiālais Aspekts un Nākotnes Perspektīvas

Protams, šāds vērienīgs zemūdens kabeļa remonts nav lēts prieks. Sākotnējās aplēses liecina, ka “Estlink 2” remonta izmaksas varētu sasniegt 50-60 miljonus eiro. Šīs izmaksas līdzīgās daļās segs Igaunijas un Somijas pārvades sistēmu operatori – “Elering” un “Fingrid”. Tas ir ievērojams finansiāls ieguldījums, taču tas pasvītro starpsavienojuma kritisko nozīmi reģiona enerģētiskajai stabilitātei un drošībai.

“Estlink 2” un vecākais “Estlink 1” ir Baltijas valstu vitāli svarīgi savienojumi ar Ziemeļvalstu energosistēmu. Tie nodrošina ne tikai elektroenerģijas tirdzniecību, bet arī sistēmas stabilitāti un apgādes drošumu, īpaši ņemot vērā Baltijas valstu tuvojošos atvienošanos no BRELL loka. Šī atvienošanās ir stratēģisks solis ceļā uz pilnīgu enerģētisko neatkarību no Krievijas, un jaudīgi savienojumi ar rietumu partneriem ir šī procesa stūrakmens.

Šobrīd Igaunija un Somija jau pēta iespēju izbūvēt trešo starpsavienojumu – “Estlink 3”. Par šī kabeļa, kura jauda varētu būt no 700 līdz pat 1000 MW, būvniecību abu valstu operatori vienojās jau 2022. gadā, un to plānots pabeigt apmēram pēc 10 gadiem. Šāda projekta virzīšana apliecina reģiona apņemšanos stiprināt savienojumus un nodrošināt drošu un stabilu elektroenerģijas apgādi nākotnē.

Atvieglojums un Optimisms

“Estlink 2” atgriešanās ierindā ir patiesi priecīga ziņa. Tā nozīmē ne tikai atgūtu būtisku pārvades jaudu, bet arī mazinātu spriedzi enerģijas tirgū, potenciāli zemākas cenas patērētājiem (īpaši pīķa stundās) un vēl vienu soli tuvāk pilnīgai enerģētiskajai neatkarībai. Remonta darbu sekmīgā un ātrā pabeigšana ir iedvesmojošs piemērs tam, kā rūpīga plānošana un starptautiskā sadarbība var pārvarēt pat visizaicinošākās tehniskās problēmas. Lai gan tirgus svārstības nekad pilnībā neizzudīs, “Estlink 2” klātbūtne atkal sniegs stabilitātes un drošības sajūtu reģionā, kas saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nenovērtējama.