Rīga: +18.3°С
Mainīgie vēji Vašingtonā: Vai Putina «necieņa» piespiedīs Trampu vērsties pie sankciju pātadziņas?
Diplomātijas smalkie pavedieni, kas bieži vien vijas caur starptautisko attiecību sarežģīto labirintu, šķiet, atkal ir sasnieguši lūzuma punktu. Gaiss kūsā no neskaidrības, īpaši attiecībās starp Savienotajām Valstīm un Krieviju, kur dominējošie spēki – diplomātija un sankcijas – balansē uz neprognozējamības robežas. Nesen izskanējis paziņojums no bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa tuvā loka met jaunu gaismu uz iespējamajiem pavērsieniem, liekot daudziem ar satraukumu raudzīties Atlantijas okeāna virzienā.
Bijušais Trampa nacionālās drošības padomnieks Freds Fleics ir nācis klajā ar vērā ņemamu novērojumu, paužot pārliecību, ka Donalds Tramps tuvāko nedēļu laikā varētu izšķirties par krasu soli – diplomātijas pārtraukšanu un sankciju piemērošanu Krievijai. Šis potenciālais politikas pagrieziens, pēc Fleica teiktā, ir cieši saistīts ar Krievijas diktatora Vladimira Putina acīmredzamo nevēlēšanos uztvert miera sarunu iniciatīvas ar Ukrainu pietiekami nopietni.
Putina «necieņa» kā dzirkstele?
Fleica skaidrojums ir tikpat intriģējošs, cik satraucošs. Viņš norāda, ka Tramps jūtoties «necienināts» no Putina puses tieši šīs noraidošās attieksmes dēļ pret miera sarunām. Iedomājieties situāciju, kur divi pasaules smagsvari spēkojas šaha partijā, kur likmes ir neiedomājami augstas. Ja viens spēlētājs demonstratīvi ignorē otra piedāvājumus spēli beigt, tas var radīt ne tikai vilšanos, bet arī dziļu aizvainojumu. Šķiet, ka Trampa gadījumā Putina rīcība ir radījusi tieši šādu personisku dimensiju, kas varētu kalpot kā katalizators stingrāku pasākumu ieviešanai.
Šis skatījums atbilst iepriekšējiem ziņojumiem, kas liecināja par Trampa mainīgo nostāju. Vēl maijā, telefonsarunā ar Eiropas līderiem, ASV prezidents esot atzinis, ka Putins nav gatavs izbeigt karu, jo uzskata, ka ir pārsvarā. Tomēr pat šī atzīšana negarantēja stingrāku Rietumu kopīgo fronti, un Tramps tobrīd vēl nebija gatavs pilnībā piekrist Eiropas aicinājumiem palielināt spiedienu uz Maskavu vai pievienoties jaunām sankcijām.
Sankcijas kā iespējamais nākamais solis
Lai gan Trampa politika pret Krieviju bieži ir raksturota kā mainīga un grūti prognozējama, Fleica paziņojums liecina par jaunu potenciālo kursa maiņu. Viņš prognozē, ka pastāv «liela iespēja», ka diplomātiskie centieni tiks pārtraukti un sekos sankciju kārta. Tomēr, pat ja tas notiks, Fleics uzsver, ka durvis sarunu atsākšanai tiks atstātas atvērtas.
Diskusijas par sankciju pastiprināšanu nav nekas jauns. Jau aprīlī ASV Senātā tika izstrādāts divpartiju likumprojekts, kas paredzētu jaunus ierobežojumus Krievijai, ja tā atteiktos no nopietnām miera sarunām. Arī Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste pirms nesenā G7 samita pastiprināja savu nostāju par sankciju režīma stiprināšanu. Tomēr, kā norāda Fleics, liela daļa būs atkarīga no paša Trampa noskaņojuma un viņa personīgās attieksmes pret Eiropas sabiedrotajiem, kas, pēc viņa vārdiem, esot visai negatīva – Trampam esot «naids» pret Eiropas Savienību.
Šis emocionālais aspekts neapšaubāmi sarežģī transatlantisko sadarbību un varētu ietekmēt centienus panākt koordinētu pieeju Krievijas spiedienam. Situācija atgādina sarežģītu diplomātisko deju, kur katrs solis un katra vārdu nianse var izraisīt neparedzamas sekas.
G7 lomu spēle un Putina manevri
Fakts, ka Fleica paziņojums izskanējis tieši pirms G7 samita, kur pasaules līderi plānojuši apspriest stratēģijas attiecībā uz Krieviju, ir zīmīgs. Politico ziņojumi liecina, ka G7 līderi mēģinās pārliecināt Trampu rīkoties izlēmīgāk un palielināt sankciju spiedienu uz Krieviju. Tiek minēts, ka viens no priekšlikumiem varētu būt Eiropas Komisijas ierosinājums samazināt Krievijas naftas cenu griestus no 60 uz 45 ASV dolāriem par barelu, lai mazinātu Maskavas ienākumus no energoresursu pārdošanas.
Tomēr Putins arī nav sēdējis dīkā. Nesen izskanēja ziņas, ka viņš Trampam esot paudis gatavību jaunai miera sarunu kārtai pēc 22. jūnija. Lai gan šāds paziņojums varētu šķist pozitīvs, tas tiek uztverts ar lielu skepsi, īpaši ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar Maskavas piedāvājumiem, kas bieži vien izrādījušies diplomātiski manevri bez reāla pamatojuma. Ukrainas puse jau iepriekš ir paudusi neapmierinātību ar Trampa acīmredzamo vēlmi iedziļināties sarunās ar Putinu, nepietiekami ņemot vērā Kijivas pozīciju.
Situāciju vēl vairāk sarežģī ASV un ES nespēja vienoties par sankciju izpildes uzraudzību pret Krieviju, kas, pēc Vācijas Ārlietu ministrijas ziņojuma, novedis pat pie sarunu kanālu pārtraukšanas šajā jautājumā. Tas rada bažas par Rietumu vienotības vājināšanos, ko Putins noteikti centīsies izmantot savā labā.
Personīgās attiecības un globālā politika
Interesanti ir vērot, cik liela loma šajā sarežģītajā spēlē ir tieši personīgajām attiecībām starp līderiem. Fleica minētais Trampa aizvainojums par Putina rīcību parāda, ka globālā politika bieži vien nav tikai sausu kalkulāciju un stratēģiju kopums, bet to ietekmē arī cilvēciskas emocijas un uztvere. Trampa vēlme panākt «vienošanos» ar Putinu, ko viņš iepriekš ir vairākkārt uzsvēris, šķiet, saduras ar realitāti, kurā Krievijas līderis nav gatavs kompromisiem, kas apmierinātu Ukrainu un tās sabiedrotos.
Daži analītiķi pat ir izteikušies, ka Tramps, šķiet, nesaskata Krieviju kā galveno problēmu šajā konfliktā, bet drīzāk kritizē Ukrainas pusi par nepiekāpību. Šāda uztvere, ja tā ir patiesa, varētu izskaidrot Trampa nevēlēšanos piemērot plaša mēroga sankcijas, neskatoties uz Krievijas agresiju un atteikšanos no jēgpilnām sarunām. Viņš, iespējams, cer, ka, ļaujot konfliktējošajām pusēm «kaut kādu laiku cīnīties», tās pašas nonāks pie risinājuma.
Nākotnes aprises miglā tītas
Šobrīd ir grūti precīzi prognozēt, kā attīstīsies notikumi. Fleica brīdinājums par iespējamu sankciju eskalāciju ir vērā ņemams, jo nāk no cilvēka, kurš labi pārzina Trampa domāšanas veidu un politisko stilu. Taču Trampa iepriekšējās svārstības un viņa, iespējams, negatīvā attieksme pret Eiropu liek domāt, ka ceļš uz vienotu Rietumu fronti pret Krieviju varētu būt ar daudziem šķēršļiem.
Vai Putina diplomātiskie manevri, kas, pēc Zelenska vārdiem, ir «pārāk silti» un neefektīvi, galu galā izsmels Trampa pacietību? Vai G7 līderiem izdosies ietekmēt viņa nostāju un panākt stingrāku rīcību? Vai arī personīgās simpātijas un antipātijas turpinās spēlēt noteicošo lomu, pat ja uz spēles ir likta globālā drošība?
Šie jautājumi paliek atvērti. Pasaule ar aizturētu elpu gaida Vašingtonas nākamos soļus, apzinoties, ka tie var būtiski ietekmēt karadarbības gaitu Ukrainā un globālo drošības arhitektūru kopumā. Diplomātijas un sankciju līdzsvars ir trausls, un viena svēršanās par labu otrai var radīt neparedzamas sekas.
Sekojiet mums līdzi: