Rīga: +5.1°С
“Gazprom” turpina zaudēt pozīcijas Eiropā: eksporta apjomi zemākie kopš Brežņeva laikiem
Krievijas enerģētikas giganta “Gazprom” dabasgāzes eksporta apjomi uz Eiropu ir sasnieguši zemākos rādītājus vairāk nekā pusgadsimta laikā, atgādinot Padomju Savienības laikus Leonīda Brežņeva vadībā. Šī dramatiskā lejupslīde iezīmē vēsturiska pagrieziena punktu enerģētikas attiecībās starp Krieviju un Eiropas Savienību, radot ievērojamas sekas Krievijas ekonomikai un tās enerģētikas stratēģijai.
Vēsturiskais kritums: no dominances līdz minimumam
“Gazprom” eksporta apjomi uz Eiropu 2025. gada pirmajos desmit mēnešos sasnieguši vien 14,7 miljardus kubikmetru (bcm), kas ir par 45% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā. Šāds kritums galvenokārt skaidrojams ar Ukrainas tranzīta līguma izbeigšanos 2025. gada 1. janvārī, kas faktiski pārtrauca vienu no pēdējiem nozīmīgajiem gāzes piegādes maršrutiem uz Eiropu. Ja pašreizējais eksporta temps saglabāsies, prognozes liecina, ka līdz 2025. gada beigām kopējais eksports uz Eiropas Savienību varētu sasniegt aptuveni 18 miljardus kubikmetru. Tas ir apjoms, kas nav novērots kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma, kad Padomju Savienība uzsāka pirmos gāzes piegādes līgumus ar Rietumeiropu. Pirms 2019. gada “Gazprom” ik gadu uz Eiropu piegādāja aptuveni 170-180 miljardus kubikmetru gāzes, kas bija ievērojams skaitlis, salīdzinot ar pašreizējiem apmēram 18 miljardiem kubikmetru. Šis kritums ir desmitkārtīgs, un tas liecina par pilnīgu tirgus daļas zaudēšanu.
Iemesli kritumam: politiskie lēmumi un infrastruktūras izmaiņas
Galvenais faktors, kas veicinājis šo drastisko kritumu, ir politiskie notikumi un Eiropas Savienības centieni samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas valstis strauji meklēja alternatīvus piegādes avotus un veicināja enerģijas taupīšanu. Vienlaikus Ukrainas atteikums pagarināt tranzīta līgumu 2025. gada sākumā nozīmēja, ka caur Ukrainu vairs netiek transportēta Krievijas gāze, kas agrāk veidoja ievērojamu daļu no kopējā Krievijas eksporta uz Eiropu. Pašlaik vienīgais funkcionējošais cauruļvads, kas piegādā Krievijas gāzi uz ES, ir “TurkStream”, taču tā jauda nespēj kompensēt zaudētos apjomus. “Gazprom” ir spiests meklēt jaunus tirgus un veidus, kā kompensēt zaudētos ienākumus, taču tas ir ievērojami sarežģīts uzdevums.
“Gazprom” finansiālās sekas un nākotnes perspektīvas
Šī eksporta apjomu samazināšanās ir radījusi nopietnas finansiālas grūtības “Gazprom”. Uzņēmums 2023. gadā piedzīvoja rekordlielus zaudējumus 629 miljardu rubļu apmērā, kas ir pirmais negatīvais rezultāts kopš 1999. gada. Lai gan 2024. gadā uzņēmums atgriezās pie peļņas, sasniedzot 1,22 triljonus rubļu, galvenie ienākumi radās no citiem segmentiem un nevis no tradicionālā gāzes biznesa ar Eiropu. Neskatoties uz grūtībām, “Gazprom” turpina ražot ievērojamus gāzes apjomus, kas netiek pārdoti, radot spiedienu uzņēmuma krājumiem. Tiek lēsts, ka “Gazprom” 2024. gadā saražoja 416,19 miljardus kubikmetru gāzes, taču pārdeva tikai 355,23 miljardus kubikmetru, atstājot aptuveni 60 miljardus kubikmetru nepārdotu. Tas ir apjoms, kas pielīdzināms Apvienoto Arābu Emirātu gada gāzes ražošanai. Krievijas Finanšu ministrija arī ziņo par naftas un gāzes ieņēmumu kritumu, kas atspoguļojas budžeta situācijā. Tas viss liecina par to, ka Krievijas enerģētikas sektors, kas agrāk bija tās ekonomikas balsts, piedzīvo dziļas pārmaiņas. Ziņojumi liecina, ka “Gazprom” pat nākotnē saskaras ar potenciāliem zaudējumiem, ja eksporta iespējas neuzlabosies. Paredzamās kopējās zaudējumu prognozes desmit gadu periodā var sasniegt pat 15 triljonus rubļu.
Eiropas Savienības stratēģija: diversifikācija un neatkarība
Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2027. gadam pilnībā izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Šī mērķa sasniegšanai tiek īstenota plaša diversifikācijas stratēģija, kas ietver sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegāžu palielināšanu no jauniem avotiem, piemēram, ASV un Kataras, kā arī cauruļvadu gāzes piegāžu diversifikāciju no tādiem piegādātājiem kā Norvēģija un Alžīrija. Lai gan daži analītiķi norāda uz arvien pieaugošo Krievijas LNG importu uz ES valstīm, kas notiek apvedceļos vai caur trešajām valstīm, kopumā tendence ir skaidra – samazināt atkarību no Krievijas enerģijas. Šie pasākumi ne tikai stiprina Eiropas enerģētisko drošību, bet arī veicina pāreju uz zaļāku enerģētiku.
Sekojiet mums līdzi: